Katra vēlētāja balss Saeimas vēlēšanās valstij turpmāk izmaksās sešas reizes dārgāk

Par šo likumprojektu tika lemts bez opozīcijas deputātu klātbūtnes. Tomēr arī opozīcijas neesamība nespēja nodrošināt vienotu koalīcijas balsojumu - par likuma grozījumiem nobalsoja 53 deputāti, trīs deputāti balsoja pret, savukārt vēl viens parlamentārietis balsojumā atturējās.

Pret likumprojektu balsoja divi partijas "KPV LV" deputāti - Kaspars Ģirģens un Ieva Krapāne, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Inguna Rībena. Balsojumā atturējās "KPV LV" frakcijas deputāts Ivars Puga, savukārt šīs partijas frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens balsojumā nepiedalījās. Līdz ar to aptuveni trešdaļa "KPV LV" frakcijas deputātu nebalsoja vienoti ar kolēģiem frakcijā un koalīcijā kopumā.

Pēc lēmuma pieņemšanas Pucens konstatēja, ka balsojumā kļūdījies, tāpēc Saeimas Prezidijam iesniegts lūgums mainīt viņa balsojumu uz atbalstu likumprojektam. Līdz ar to grozījumus kopumā atbalstīja 54 deputāti.

Gaidītās skaļās debates par likuma izmaiņām izpalika, jo opozīcijas politiskie spēki bija pametuši zāli. Parlamenta tribīnē kāpa vien, piemēram, premjers Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kuri abi pauda viedokli, ka valsts finansējumu partijām esot nepieciešamas būtiski kāpināt, turklāt to esot vajadzējis izdarīt jau iepriekš.

Tomēr pat bez opozīcijas par ieceri pamanījās saķīvēties koalīcijas pārstāvji - iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāte Juta Strīķe, kuras partijas biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns bija pretrunīgi vērtētās iniciatīvas tiešais virzītājs. Pirms balsojuma Ģirģens kāpa tribīnē, lai paziņotu, ka "JKP iekšlietu ministram nediktēs to, ko viņam teikt vai neteikt". "Man ir tiesības izteikt savu viedokli!" paziņoja Ģirģens, piebilstot, ka Strīķe viņam aizrādījusi par vēlmi uzstāties tribīnē.

Ministrs tomēr plašu debašu runu neizvērsa, vien pauda viedokli, ka partijām piešķirtie miljoni eiro negarantēs to objektivitāti, tāpēc ar šo problēmu būtu jācīnās citādāk. Līdzīgu viedokli pauda arī ministra brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens, pēc kura vārdiem - lai pildītu vēlētājiem dotos solījumus, "partijām nav nepieciešami 4 miljoni eiro".

Likums nosaka, ka kopējais valsts budžeta finansējums vienai partijai gada laikā nevarēs pārsniegt 800 000 eiro un šo naudu partijas varēs tērēt savas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Piešķirot lielāku valsts budžeta finansējumu, būtiski samazināts pieļaujamais fizisko personu dāvinājumu un cita veida iemaksu maksimums. Vienlaikus noteikts, ka partijām līdz 2022.gada beigām kopējais finansējuma apmērs nedrīkstēs pārsniegt 1950 minimālās algas. Palielinoties minimālajai algai, pieaugs arī partijām paredzētais finansējums.

Politiskajai partijai, kas pēdējās Saeimas vēlēšanās pārvarējusi 2% barjeru, par katru saņemto balsi Saeimas vēlēšanās tiks piešķirti 4,5 eiro, par katru balsi pašvaldību vēlēšanās - 0,5 eiro, bet par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās - arī 0,5 eiro.

Līdz šim valsts budžeta finansējumu piešķīra politiskajai organizācijai (partijai), par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, 0,71 eiro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi.

Tādējādi par vienu balsi Saeimas vēlēšanās partijas turpmāk saņems 6,3 reizes vairāk valsts budžeta naudas.

Papildus tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, ikgadēji plānots piešķirt valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro apmērā.

Valsts budžeta finansējums partijām tiks izmaksāts četrus gadus, sākot ar nākamo kalendāro gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Naudu partijas saņems divas reizes gadā - līdz 15.janvārim un līdz 15.jūlijam. Pēc visu līmeņu vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārrēķinās piešķiramā finansējuma apjomu, ievērojot vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar grozījumiem budžeta finansējums netiks piešķirts par balsīm, kas nodotas par kandidātu sarakstu, kuru vēlēšanu likumā paredzētajā kārtībā iesniegušas vēlētāju apvienības vai vismaz divas reģistrētas partijas, kas nav apvienojušās reģistrētā partiju apvienībā.

Tāpat noteikts, ka KNAB varēs apturēt valsts finansējumu partijai, ja tā pretlikumīgi izlietojusi 30 000 eiro. Mazāka pretlikumīgi iztērētā summa partijai būs jāatskaita valsts budžetā. Tāpat partijām būs vienu reizi gadā KNAB jāiesniedz budžeta finansējuma izlietošanas dokuments atbilstoši noteikumiem, kurus noteiks valdība.

Partiju apvienībām noteiktas tiesības valsts finansējumu pārdalīt to sastāvā esošajām politiskajām organizācijām ar nosacījumu, ka tās bijušas apvienības sastāvā, kandidējot pēdējās Saeimas vēlēšanās. Grozījumi nosaka arī to, ka partijām savas parādsaistības jāsedz trīs gadu laikā.

Šī likuma grozījumi izraisījuši lielu neapmierinātību ne tikai daļā sabiedrības, bet arī parlamentā, rosinot no piedāvātajām normām atteikties pavisam vai vismaz to stāšanās spēkā datumu attiecināt tikai uz nākamo Saeimas sasaukumu.

Likumprojekta autori uzstāja, ka valsts finansējuma palielināšana partijām cels demokrātijas kvalitāti Latvijā, vienlaikus partijas atbrīvojot no "oligarhu naudas" ietekmes. Opozīcijas partijas gan pauda, ka nedrīkst kāpināt finansējumu partijām, vienlaikus nepildot iepriekš Saeimā pieņemtos likumus, tostarp par mediķu algu celšanu.

Partiju finansējumam nākamā gada budžetā iezīmētos līdzekļus opozīcija un sociālie partneri rosināja pilnībā vai daļēji pārdalīt mediķu algu celšanai.