Pirmdien debesīs varēs novērot parādību, ko nākamreiz redzēsim tikai pēc 13 gadiem
Lāčplēša dienas, 11. novembra, pēcpusdienā Latvijā būs novērojams Merkura tranzīts, kas iepriekšējo reizi notika pirms 3 gadiem, bet nākamo reizi būs vērojams pēc 13 gadiem – 2032. gada 13. novembrī, portālu Jauns.lv informēja Latvijas Astronomijas biedrībā.
Tā laikā uz Saules diska nepilnu divu stundu garumā būs novērojams Merkurs. Rīgā tāpat kā pārējā Eiropas teritorijā šis notikums būs vērojams no pēcpusdienas plkst. 14:35 līdz pat saulrietam (līdz plkst. 16:05-16:35 atkarībā no vietas Latvijā). Šajā brīdī Saule atšķirsies no ierastās ar to, ka uz tās gandrīz pa vidu būs neliels melns punkts, kas vairāku stundu garumā lēnām pārvietosies pāri Saules diskam.
Mēs būsim liecinieki savdabīgai planētu konfigurācijai, kad Saulei tuvākā planēta būs nostājusies uz vienas līnijas, kas iedomāti ir novelkama starp Zemi un Sauli. Mūsdienās tā ir laba iespēja reto mirkļu kolekcionāriem iegūt jaunu, unikālu iespaidu, bet iepriekšējos gadsimtos Merkura tranzīts tika izmantots, lai precīzāk izpētītu šīs planētas orbītas īpatnības. Kā zināms, Merkura orbītas anomālija ilgstošu laiku bija zinātniska mīkla, līdz tās izskaidrojums tika rasts ar vispārējās relativitātes teorijas palīdzību.
Lai arī Merkura tranzīts notiek biežāk nekā Venēras tranzīts, kas iepriekšējo reizi bija vērojams 2012. gadā, bet nākamo reizi būs vērojams 2117. gadā, to nevar nosaukt par pārāk bieži sastopamu parādību. Tā notiek reizi 3-13 gados, tomēr ne katru reizi to var novērot ikvienā Zemes reģionā, jo tā vērojama tikai tur, kur ir diena.
Rīgā organizēti Merkura tranzīta novērojumi sadarbībā ar Latvijas Universitātes muzeju notiks 11. novembra pēcpusdienā Latvijas Universitātes astronomiskajā tornī Raiņa bulvārī 19 no plkst. 14:35 līdz aptuveni plkst. 16:20. Lietainos vai mākoņainos apstākļos, kad Saule nav redzama, novērojumi nenotiks.
Merkura tranzīta novērojumos ir jāievēro tie paši drošības nosacījumi, kas Saules aptumsuma novērojumos. Sauli var novērot caur speciāli sagatavotiem filtriem, bet drošāk ir izmantot projicēšanas metodi.
Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai veicinātu debess novērojumus un astronomijas popularizēšanu. LAB biedri piedalās žurnāla „Zvaigžņotā Debess" veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija par LAB vietnē www.lab.lv.
!NB! Nekad nevērojiet Sauli caur tālskati, binokli vai teleskopu! Tas var nenovēršami sabojāt jūsu redzi! Tiešiem novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai patvaļīgi izvēlētas plēves materiāls.
