Aleksandra Čaka balvu saņem Andris Caune par grāmatu “Rīga laikmetu griežos. 1901-1918”
25. oktobrī izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” notika Aleksandra Čaka balvas pasniegšanas ceremonija — muzikāli literārs sarīkojums “Lieluma ābolā kodējs”, portālu Jauns.lv informēja Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienībā.
Šogad Aleksandra Čaka biedrības un Rīgas domes iedibinātajai balvai bija izvirzīti 15 pretendenti, tajā skaitā kultūras darbinieki, mākslinieki, literāti, tulkotāji un literatūrvēstures pētnieki.
Nominācijā par mākslinieciski augstvērtīgu un novatorisku Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā, grāmatniecībā, dizainā, arhitektūrā Aleksandra Čaka balva tika piešķirta Andrim Caunem par grāmatu “Rīga laikmetu griežos. 1901-1918”.
Papildus šajā pašā nominācijā tika piešķirtas arī četras veicināšanas balvas — Laimai Žurginai par dokumentālo filmu “Kaza kāpa debesīs”, Ērikai Bērziņai par pasākumu sēriju “Pastaiga ar dzejniekiem”, Edmundam Jansonam un Elīnai Brasliņai par pilnmetrāžas animācijas filmu “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, Elvīrai Blomai un Ronaldam Briedim par pasākumu ciklu “Monta Kroma”. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments sveica Antru Medni, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa — muzeja direktori, ar Atzinības rakstu un balvu par A. Čaka daiļrades izpēti — trīs zinātniski pētnieciskajiem darbiem.
Balvas pasniegšanas ceremoniju veidoja režisors Valdis Lūriņš, tajā piedalījās koris “Maska” diriģenta Jāņa Ozola vadībā, komponists Valdis Zilveris, Latvijas Nacionālā teātra aktieri Agnese Cīrule un Raimonds Celms, pasākumu vadīja Andra Konste un Valdis Rūmnieks. Jaunie Latvijas dzejnieki — Krista Anna Belševica, Raimonds Ķirķis, Ausma Perons, Edvards Kuks, Marija Luīze Meļķe, Elvīra Bloma, Kaspars Zalāns un Roberts Čehovičs — lasīja savu dzeju.
Aleksandra Čaka balvas pasniegšana aizsākās dzejnieka simtgadē 2001. gadā, un ik pēc diviem gadiem to pasniedz par mākslinieciski augstvērtīgu Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā, kā arī A. Čaka radošā mantojuma izpētē, popularizēšanā un tulkošanā. Par balvas laureātiem kļuvuši daudzi ievērojami kultūras darbinieki — dzejnieki Jānis Rokpelnis un Uldis Bērziņš, aktieri Imants Skrastiņš un Artis Robežnieks, fotogrāfe Māra Brašmane, mākslinieki Aivars Vilipsons, Māris Subačs, Pāvels Šēnhofs, komponists Uldis Stabulnieks, rakstnieki Zigmunds Skujiņš, Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla, literatūras zinātnieces Silvija Radzobe, Andra Konste un Antra Medne, tulkotāji Rauls Čilačava un Aksīnija Mihailova un citi. Aleksandra Čaka balvas pasniegšana ir gadu gaitā ir izveidojusies par pasākumu, kas pulcē daudzus interesentus un piesaista dzejnieka A. Čaka personības un daiļrades izzināšanai arvien jaunus cilvēkus.
