Juris Žagars min īstos iemeslus, kāpēc Dailes teātra direktors Vītols pamet amatu

Viņš stāstīja, ka negrib pilnībā piekrist Dailes teātra direktora Andra Vītola paustajam, ka esošā situācija prasot revolucionāras pārmaiņas. "Tas vienmēr ir bijis jautājums par māksliniecisko vadītāju, viņa darbu un viņa redzējumu teātra nākotnei. Iespējams, to var saukt par samilzušu nepieciešamību koriģēt stratēģiju, lai teātris tik ļoti nekomercializējas," pauda aktieris. "Teātrim ir nepieciešamas pārmaiņas, bet vai tās var saukt par revolucionārām?" vaicāja Žagars.

Viņš arī atklāja, ka teātra direktoram neizdevās izveidot māksliniecisko padomi, kas kādu laiku aizstātu teātrī neesošo māksliniecisko vadītāju. Žagars Vītola atkāpšanos saista arī ar to. Viņš pauda nožēlu, ka teātra direktors nolēmis atstāt amatu, sakot, ka, iespējams, vēl bija kādi varianti, kā izveidot māksliniecisko padomi. Tomēr viņš respektē Vītola viedokli un argumentus, kāpēc tas neizdevās, jo "nav jēga izveidot to, kas nefunkcionē".

"Funkcionēt nozīmē ne tikai iegūt tiesības ietekmēt mākslinieciskos procesus, bet arī uzņemties atbildību pār finansiālajām sekām, un šie jautājumi ir grūti savienojami mākslinieciskās padomes formā," skaidroja aktieris, tomēr pieļaujot, ka tas varbūt būt bijis iespējams. "Acīmredzot teātra direktoram akumulējās par daudz pesimistisko sajūtu, ka to nevajag darīt un viņš izlēma no idejas atteikties, attiecīgi atkāpjoties no amata. Žēl, ka tas notika ātrāk par viņa amata pilnvaru beigām pēc diviem gadiem," pauda Žagars.

Aktieris pastāstīja, ka, viņaprāt, viss notika loģiskā secībā un process bija direktora kontrolēts. Sākotnēji tika pārtrauktas darba attiecības ar māksliniecisko vadītāju Dž. Dž. Džilindžeru, tad notika Vītola nesekmīgi divu nedēļu intensīvi centieni izveidot māksliniecisko padomi, kam sekoja iesniegums par atkāpšanos.

Žagars pauda, ka ciena Vītola lēmumu palikt amatā, līdz tiks atrasts nākamais teātra direktors, tādējādi rūpējoties par teātra darbības pēctecību.

Vaicāts, kas šobrīd notiks ar ideju veidot māksliniecisko padomi, Žagars norādīja - cik viņam zināms, tad padomes tādā formā, kā iecerēts, nebūs. Direktors turpinās darbu pie repertuāra plānošanas un māksliniecisko procesu vadības, iesaistot teātra māksliniecisko personālu un konsultējoties ar speciālistiem.

"Jāplāno nākamā sezona, jāslēdz līgumi un jādod solījumi, jo nopietni mākslinieki laiku plāno divus gadus uz priekšu, tāpēc daudzu jautājuma sakārtošana tagad ir būtiska," uzsvēra aktieris.

Viņš pauda pārliecību, ka tuvāko dienu laikā jautājums ap teātra darbību tikšot sakārtots un "pašdarbības nebūs". "Vītols ir pierādījis, ka ir atbildīgs un nekas netiks pamests, loģiska secība būs," norādīja Žagars.

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale teica, ka ministrijā tiek gatavota dokumentācija un tuvākajā laikā tiks izsludināts konkurss uz teātra direktora vakanci.

Kā ziņots, Vītols pēc desmit gadu ilga darba nolēmis atstāt Dailes teātra direktora amatu.

Vītols norādīja, ka teātris ir nemitīgu pārmaiņu priekšā. Viņaprāt, to apliecina pēdējā laikā aktieru kolektīva paustais viedoklis un vēlme īstenot vērienīgas pārmaiņas, kas prasa radikālus lēmumus - pilnīgi jaunu pieeju teātra repertuāra veidošanā un teātra pārvaldībā.

Kā uzsvēris teātra direktors, šobrīd teātrim ir nepieciešams jauns redzējums, kas nesīs pārmaiņas un izaicinājumus. "Tas izriet no aktieru trupas iniciatīvas un šī situācija prasa savā ziņā revolucionāras pārmaiņas. Tāpēc, respektējot un cienot aktieru kolektīva vēlmes, taču vienlaikus neredzot veidu, kā tās saskaņot ar teātra finansiālajām iespējām, Vītols ir pieņēmis izsvērtu un atbildīgu lēmumu atstāt Dailes teātra valdes locekļa amatu, kā arī informējis par to Kultūras ministriju," sacīja teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Leimane.

Viņa lēmums atkāpties seko pāris nedēļas pēc tam, kad aktieru īstenotā "apvērsumā" amatu pameta teātra mākslinieciskais vadītājs Džilindžers.

Dailes teātra aktieri izteica neuzticību Džilindžeram. Aktieri medijos publicēja vēstuli, kurā teikts, ka aktieri, balstoties savā ilggadīgā profesionālā pieredzē, zina to prasību kopumu, kurām būtu jāatbilst teātra mākslinieciskajam vadītājam un var saprast, pēc kādiem rezultātiem un kritērijiem var vērtēt viņa darbu ilgtermiņā. Runa nav par formāliem darba līgumā norādītiem darba pienākumiem, bet pēc būtības, norādīts aktieru vēstulē.

Šis prasību un sasniedzamo rezultātu kopums aktieru ieskatā ietver tādas funkcijas kā: repertuāra plānošana adekvāti teātra mākslinieciskajām ambīcijām un finansiālajām vajadzībām un šo abu vajadzību savstarpēja samērība. Plānošanai vajadzētu būt atbilstošai nekomerciāla, valsts dotēta teātra funkcijām. Tas ir darbs ar aktieru sastāvu, tā attīstības jautājumi. Tas tieši skar teātra nākotni ilgtermiņā, teikts aktieru vēstulē.

Tāpat aktieri uzskata, ka mākslinieciskā vadītāja pienākums ir kopējā teātra mākslinieciskā līmeņa uzturēšana, katras izrādes līmeņa un kvalitātes regulāra uzraudzīšana, līdz ar to, arī pastāvīga klātbūtne teātra ikdienas darbā. Tas ir pienākumu rūpēties par teātra reputāciju un prestižu sabiedrībā un profesionāļu vidē. Aktieru vēstulē uzsvērts, ka tas nozīmē arī uzņemties līdzatbildību par teātra kopējo finansiālo situāciju, mākslinieciskā personāla atalgojumu samērību adekvāti ieguldītajam darbam un sasniegtajiem rezultātiem.

"Un, protams, visbeidzot, mākslinieciskā vadītāja funkcija ir iestudēt savā teātrī mākslinieciski labas izrādes, vadoties ne tikai no kritērija, vai izdosies pārdot pilnas zāles, bet darbus, kas gūst gan kritiķu, gan prasīgas publikas atzinību. Kopumā tas ir: labi administrēt un tālredzīgi vadīt mākslinieciskos procesus teātrī," teikts aktieru vēstulē.

Pēc Džilindžera un teātra darba attiecību pārtraukšanas, teātra aktrise Rēzija Kalniņa norādīja, ka Dailes teātrī tiks veidota pagaidu mākslinieciskā padome, kas pildīs līdzšinējā teātra mākslinieciskā vadītāja pienākumus.