Rātsnamā atklāta ceļojoša izstāde „Vietas, ko maina būves”

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, atklājot izstādi, teica: „Skatoties uz šīm interesantajām fotogrāfijām, mēs redzam, kā attīstās mūsu infrastruktūra, kā mainās dažādas vietas Rīgā. Izstāde iepazīstina ar vairākiem veiksmīgiem Rīgas projektiem, tostarp, pašvaldības pasūtītajiem projektiem, no kuriem man personīgi tuvākais ir Mežaparka jaunās estrādes būvniecība.”

Viņš izteica pateicību arhitektiem, inženieriem, būvniekiem, nekustamo īpašumu attīstītājiem, izstādes iekārtotājiem par paveikto darbu un aicināja rīdziniekus un pilsētas viesus apmeklēt izstādi.

Mākslinieciski un saturiski augstvērtīgi noformētā izstāde ar 18 stendiem ir lieliska platforma, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību un vairotu izpratni par sarežģītiem būvniecības procesiem un to ietekmi uz ikdienas dzīvi. Izstādes saturs veidots izglītojošs, viegli uztverams, interesants un tai pat laikā ir ar precīzu vēstījumu, kas saprotams gan profesionāļiem, gan plašai sabiedrībai. Galvenais izstādes vēstījums ir par būvēm, kuras uzlabojušas vides kvalitāti vai pozitīvi ietekmējušas ekonomiskos procesus.

Īpaša vieta izstādē ierādīta koka būvniecības tehnoloģiju inovācijām un Latvijas speciālistu prasmēm ar tām strādāt. Vērienīgo un konstruktīvi unikālo Jelgavas brīvdabas estrādes „Mītava” apjomu radījuši arhitekts Vents Grietēns, „Igate Būve” un „IKTK”, realizējot Jelgavas pašvaldības uzdevumu. Apjomos, bet ne inovācijās mazāka ir kāda moderna koka privātmāja, kas apliecina koka kā būvmateriāla konkurētspēju privātajā sektorā. To paveicis arhitekts Agnis Lukšēvics, konstrukcijas izgatavojuši „IKTK”.

Rīgā esošajā Krievu salā uzņēmums „A.C.B.” apkārtni pret piesārņojumu pasargājis, uzbūvējot liela mēroga vēju slāpējošu žogu. Tā ir inovatīva tehnoloģija, kas uz Latvijai atceļojusi no Kanādas.

Pozitīvas pārmaiņas piedzīvojis arī Liepājas centrs, tramvaja tiltam pār kanālu kļūstot izturīgākam, skaistākam un drošākam, darbus vadot uzņēmumam „Rīgas tilti”, piesaistot „CTB” un citus būvniekus. Arī inteliģento inženierrisinājumu uzņēmums „Fima” ir devis savu intelektuālo ieguldījumu Liepājas pilsētvides uzlabošanā, modernizējot Liepājas ekonomiskās zonas dzelzceļa infrastruktūru. Vienā no stendiem redzama Liepājas viesnīca „Art Hotel Roma”, kas iekārtota ēkā, kura celta 1882. gadā pēc arhitekta Paula Maksa Berči projekta.

Lielupes slēgtajos tenisa kortos ir radīta spoža un estētiska treniņu un sacensību bāze, kurā nozīmīga darbu daļa veikta „Riga rent” speciālistu rūpīgā uzraudzībā. Šeit trenēsies ne vien Latvijas tenisa zvaigznes, kas nes valsts vārdu pasaulē, bet notiks arī starptautiska līmeņa sacensības.

Viens no izstādes stendiem veltīts Mežaparka estrādes pārbūvei. Šajā objektā pētīt vērienīgās, liektās konstrukcijas izbūvi brauks interesenti no visas pasaules, bet Rīga būs ieguvusi unikālu brīvdabas estrādi, kuras projektu izstrādājuši arhitekti Austris Mailītis un Juris Poga, bet pasūtītājs ir Rīgas domes Īpašuma departaments.

Rīga ir pievilcīga vieta ārzemju investoriem, kuru viens no mērķiem ir radīt pienesumu pilsētvidē un biroju ēku segmentā ar rūpīgi pārdomātiem projektiem. „Eastnine AB” Kr.Valdemāra ielā būvēs darījumu centru, priekšroku dodot kokam. Vēl viens koka būvniecības paraugs ir Rīgas Zooloģiskajā dārzā izbūvētā ekspozīcija „Āfrikas savanna”. Būvnieki – SIA „Tilts” un būvuzraudzības speciālisti no SIA „Būvuzraugi LV” – pacentušies, lai būve atbilstu augstiem kvalitātes standartiem.

Salaspilī izbūvētā saules enerģijas sistēma izmaksājusi 7 miljonus, un enerģija no tās tiks saņemta jau 2020. gadā. Pasūtītājs ir „Salaspils Siltums”, būvuzraudzību veica firma „L4”. Gaisma ir tā, kas liek pilsētām iemirdzēties nakts laikā, nereti vēl izteiksmīgāk nekā dienā. Uzņēmuma „Neonita” speciālisti ir ar ievērojamu pieredzi šajā jomā, tāpēc daudzas Rīgas fasādes ieguvušas estētiski smalku un acij patīkamu izgaismošanas risinājumu.

Dobeles mūzikas skolas rekonstrukcija ir bijušā dobelnieka Alekseja Kudrina un citu mecenātu, arī Pētera Avena labdarības fonda „Paaudze” dāvana. Arhitektūras uzdevumus risināja arhitekts Mārtiņš Ošāns no „MARK”, bet projektu vadīja Irina Biržina.

Ne Rīgā, ne Baltijā neatrast jaunbūvi ar tik māksliniecisku elementu kā restaurētais griestu gleznojums, kas rotā daudzdzīvokļu ēkas „Club Central Residence II” Rīgā ieejas halli. Šā projekta pasūtītājs ir „Axi Invest”, bet restaurācijas darbu izpildītāji Valdis Platais un Madara Rasiņa. Uzņēmuma „Bonava” attīstītā Krasta kvartāla devīzes ir pilsētnieciska elegance ar skatu uz Daugavu. Iepriekš degradētā teritorija tiek pārvērsta līdz nepazīšanai – tā kļūst par drošu un iekārojamu dzīves vietu. Arī Daugavpilī bijusī cietokšņa ēka iegūst jaunu veidolu, to izstāžu funkcijas veikšanai pielāgo projekta izstrādātājs „REM PRO”. Bijušās industriālās teritorijas ir kļuvušas par vietām, kur dzimt jaunām un svaigām idejām. Kādreizējās saldumu fabrikas teritorijā Rīgā, kas atrodas starp kluso centru un Skanstes rajonu, plānots radīt modernu Rīgas publisko telpu – „Sporta 2 kvartālu”.

Izstāde ceļos pa Latviju no šā gada oktobra līdz pat 2020. gada oktobrim, tā tiks izvietota astoņās vietās - Rīgas un citu pilsētu pašvaldībās, tirdzniecības centros, izglītības iestādēs (RTU, LLU, RISEBA), u.c.