Breksits var ieviest korekcijas mūsu nākamā gada budžetā, brīdina Rinkēvičs

Otrdien Ministru kabinets sēdes slēgtajā daļā uzklausīja Ārlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas gatavību "Brexit". Pēc Rinkēviča teiktā, tika uzklausīta informācija par ministriju gatavību "Brexit", tomēr neziņa par procesu liedz Latvijai pilnvērtīgi gatavoties laikam, kad Lielbritānijas pametīs ES.

"Ir grūti novērtēt gatavību tam, kam nav skaidru kritēriju. Kad vēl bija runa par kontrolētu "Brexit", tad jautājumu loks bija skaidrs. Bet tagad ir daudz jautājumu, kurus tikai varam pieņemt, piemēram, vai Lielbritānijas valdība neieviesīs ierobežojošus pasākumus, vai neradīsies problēmas muitā, robežkontrolē u.c. Bezvienošanās gadījumā ir jautājums par jebkādu datu apmaiņu starp Lielbritāniju un ES," stāstīja Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs pieļāva, ka atkarībā no veida, kādā Lielbritānija pametīs ES, Latvijai var nākties lemt par izmaiņām 2020.gada budžetā, bet ministrs atturējās prognozēt, par kādām summām un kādiem pasākumiem būtu nepieciešami līdzekļi.

"Patlaban nevaram lemt par resursiem, jo nav skaidrība par "Brexit" scenārijiem. Līdz ar to nav jēgas budžetā paredzēt kaut ko, kas nav pamatojams un pierādāms. Ja gadījumā situācija attīstīsies negatīvi, tad pie šī jautājuma atgriezīsimies," pauda ministrs.

Rinkēvičs informēja, ka Latvija savu pozīciju "Brexit" jautājumā formulēs īsi pirms oktobra vidū gaidāmās eiropadomes sēdes, kad arī vajadzētu būt zināmam Lielbritānijas lēmumam.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirmdien paziņojis, ka ievēros likumu, bet nodrošinās valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) līdz oktobra beigām - ar vai bez vienošanās.

Lielbritānijas parlaments ir pieņēmis likumu, kas pieprasa premjerministram lūgt ES atlikt "Brexit", ja līdz 19.oktobrim netiks panākta vienošanās par izstāšanos. Taču britu mediji vēsta, ka Džonsona komanda pēta, kā iespējams šo likumu apiet.