Ģenerālprokuratūra iesniegusi protestu par tiesas uzlikto liegumu JRT pārbūvei
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) saņēmusi Ģenerālprokuratūras vēstuli, kurā konstatēts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis, pieņemot 14.augusta lēmumu par prasības nodrošināšanu pilnsabiedrības "Rere būve 1" prasībā pret VNĪ ir pieļāvis būtisku materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus, informēja VNĪ.
Ģenerālprokuratūra iesniegusi protestu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam, lūdzot minēto lēmumu atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai tās pašas tiesas citam sastāvam.
Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska aģentūrai LETA apstiprināja, ka Ģenerālprokuratūra iesniegusi protestu par Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu. Protests iesniegts, jo Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis varētu būt pieļāvis būtisku materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumu, norādīja Majevska.
"Jau iepriekš saskatījām, ka pieņemtais tiesas lēmums ir procesuāls un balstīts uz "Rere būve 1" vienpusēji tiesai sniegtu informāciju. "Rere būve 1" Vidzemes priekšpilsētas tiesai iesniedza materiālu 13 sējumu apjomā, tādējādi radot iespaidu par prasības pamatotību. Tik īsā laikā - no materiālu saņemšanas brīža, izskatot tos vienas dienas laikā, nebija iespējams izvērtēt iesniegto materiālu apjomu pēc būtības. "Rere būve 1" prasība neatbilst Civillikumam - civiltiesiska strīda gadījumā būvnieks var prasīt savu peļņas daļu, bet nevis ņemt ķīlā teātri", norādīja VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.
VNĪ bija iespēja vērsties Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar lūgumu atcelt pieņemto nesamērīgo liegumu vai vērsties Ģenerālprokuratūrā, un aicināt aizstāvēt sabiedrības intereses, lai novērstu līdzīgu praksi nākotnē.
"Izvēlējāmies vērsties ģenerālprokuratūrā un ģenerālprokuratūra, izvērtējot VNĪ iesniegumu, konstatēja, ka tiesnesis pieļāvis būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus un iesniedza protestu tiesā. Šāds VNĪ lēmums ir pamatots ar to, ka nevēlamies pieļaut līdzīgus gadījumus nākotnē, kad būvnieku strīdos ķīlā tiek ņemtas sabiedrības intereses," skaidroja Valkers.
VNĪ lēmums par līguma laušanu tika pieņemts, jo "Rere būve 1" darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu uzsākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.
VNĪ norādīja, ka arī "Rere būve 1" iesniegtais redzējums situācijas risinājumam ir nepilnīgs un paredz būvdarbu grafiku, kurā pagarināti būvniecības darbi no diviem gadiem uz gandrīz četriem gadiem un samazinātas papildu budžeta prasības no 2,5 miljoniem uz 1,6 miljoniem.
"Šādiem lēmumiem sekas var būtu dramatiskas - iepirkumu ietvaros būvnieki varētu solīt nepamatoti zemas cenas, bet pēc uzvaras šantažēt pasūtītāju, prasot papildus laiku un naudu, un draudot ar tiesas liegumu un projekta iesaldēšanu, ja pasūtītājs nepakļausies būvnieka prasībām. Tad publisko iepirkumu jēga tiek pilnībā sagrauta - gan tajā ziņā kas attiecas uz publisko līdzekļu godprātīgu izlietojumu, gan godīgas konkurences jomā," informēja VNĪ.
VNĪ ir valsts kapitālsabiedrība, un tās darbībai ir saistoši normatīvie akti, kas regulē publisku līdzekļu izmantošanu. VNĪ ir atbildīga par publiskajiem līdzekļiem, tāpēc tai nav pieļaujamas darbības, kas kropļo konkurenci un rada nepieļaujamus būtiskus iepirkuma līguma grozījumus.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 14.augustā pieņēmusi lēmumu par "Rere būve 1" prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.
VNĪ jūlijā paziņoja par līguma laušanu ar pilnsabiedrību "Rere būve 1". Lēmums par līguma laušanu pieņemts, jo būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu sākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.
VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām, lai nodrošinātu to, ka ilgtermiņā visas valsts sektora iestādes varētu strādāt mūsdienīgās, labi apsaimniekotās un energoefektīvās telpās. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 miljona kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
