Vai "Tīrīgas" projekts ir tik tīrs? Bažas par saistību izpildi

Noslēgtais līgums pēc būtības rada monopola stāvokli atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgas pilsētā. Lai arī pašlaik AS “Tīrīga” aktīvi mudina iedzīvotājus slēgt līgumus, nogaidošu pozīciju līguma slēgšanas procesā ieņēmis pat valsts prezidents Egils Levits.

Žurnāls "Kas Jauns" šonedēļ jau vēstīja, ka, papētot sīkāk personas, kas iesaistītas Tīrīgas projektā, visai ticams, ka aiz vienīgā oficiāli deklarētā patiesā labuma guvēja, iespējams, slēpjas tautā dēvēto oligarhu Andra Šķēles un Aināra Šlesera intereses. Tieši viņu uzticības personas Harijs Krongorns un Jānis Bērziņš ir ar Tīrīgu saistīto uzņēmumu padomēs. Tāpat "Kas Jauns" vēstīja par bažām, ka Tīrīgas projektā pavīd iespējama karteļa vienošanās monopolstāvokļa nodrošināšanai.

Lai nu kā būtu ar patiesajiem patiesā labuma guvējiem un iespējamo karteļa vienošanos attiecībā uz AS “Tīrīga”, "Kas Jauns avīze" pētīja arī pašu iepirkuma procedūru un pēcāk notikušos notikumus.

Un, raugi, privātā partnera konkursa nolikumā ir noteikts priekšnosacījums, ka privātajam partnerim ir jāspēj nodrošināt pakalpojuma izpilde divdesmit gadu garumā no līguma noslēgšanas brīža. Iepazīstoties ar konkursa noslēguma informāciju, ir konstatēts, ka privātā partnera izvēle ir notikusi  par labu SIA “CREB Rīga”.

Konkurss noslēdzās 2018. gada 14. jūnijā.  Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju SIA “CREB Rīga” ir reģistrēta 2018. gada 7. septembrī un tās darbības laiks ir noteikts līdz 2039. gada 1. janvārim. Loģiski ir secināms, ka SIA “CREB Rīga” ir piedalījies konkursā ar noteikumu, ka atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums Rīgai tiks nodrošināts līdz 2039. gada 1. janvārim. Tik tālu it kā viss izskatās jauki: termiņi ir ievēroti, konkursa uzvarētājs teorētiski pakļaujas nolikuma prasībām.

Tomēr, pētot turpmāko darījuma gaitu, atklājas, ka pastāv pamatotas nenoteiktības šaubas par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu pēc būtības, tas ir, vai SIA “CREB Rīga”, kā privātais partneris, spēs nodrošināt pakalpojuma izpildi atbilstoši jau turpmāk noslēgtajiem līgumiem. Proti, pēc konkursa rezultātu pasludināšanas 2019. gada 6. jūnijā SIA “CREB Rīga” ar SIA “Getliņi Eko” nodibināja kopuzņēmumu AS “Rīgas vides pakalpojumi”, kuru pēcāk pārsauca par AS “Tīrīga”, nosakot, ka šis uzņēmums darbosies jau līdz 2040. gada 1. janvārim. 

2019. gada 14.jūnijā tika  noslēgts koncesijas līgums, kas noteica publiskās un privātās partnerības pamatnoteikumus.  Lai arī sākotnēji, noslēdzot šo līgumu, tajā nebija noteikts līguma darbības termiņš, kas ir būtiska līguma sastāvdaļa, tomēr pēcāk 2019. gada 2. jūlijā tika noslēgta papildus vienošanās, kurā noteikts ka līguma darbības termiņš ir līdz 2039. gada 14. jūnijam.

Tātad loģiski ir saprotams, ka SIA “CREB Rīga”, kā konkursa uzvarētājs, pēc būtības ir uzņēmies izpildīt privātā partnera saistības līdz 2039. gada 14. jūnijam, kas acīmredzami ir garāks termiņš par SIA “CREB Rīga” pastāvēšanas laiku. Vai šajā gadījumā ir pārkāpta iepirkuma procedūra, protams, jāvērtē uzraugošajām institūcijām, tomēr, raugoties no malas, rodas pamatotas bažas, par to, kādi mērķi ir  “CREB Rīga” līguma izpildes noslēguma fāzē un līguma izbeigšanās brīdī, kad pēc koncesijas līguma noteikumiem starp privāto un publisko partneri tiek sadalīta manta.

Citiem vārdiem sakot, pusgadu pirms līguma darbības beigām privātais partneris SIA “CREB Rīga” jau būs beidzis savu darbību un, visticamāk, būs uzsācis likvidāciju, tādējādi izbeidzoties līguma termiņam nebūs zināms, kas būs patiesā labuma guvējs, sadalot mantu, nemaz nerunājot par faktu, ka pēc būtības jau tagad ir jaušams, ka ir  apdraudēta paša pakalpojuma izpilde vismaz pēdējā pusgada laikā. Tas ir, privātais partneris SIA “CREB Rīga” no 2039. gada 1. janvāra līdz 2039. gada 14. jūnijam nav apņēmies nodrošināt pakalpojuma izpildi rīdziniekiem, kas visām pusēm, slēdzot sadarbības līgumu, maz ticams, ka nebija zināms.