215 000 bērnu un jauniešu šodien dodas uz skolu: ko viņiem vēl izglītības ministre Šuplinska

Lai arī precīzs skolēnu skaits būs zināms tikai septembra otrajā pusē, kad IZM saņems un apkopos pašvaldību sniegto informāciju, IZM skaidroja, ka skolēnu skaits šogad būtiski neatšķiras no pagājušā gada rādītāja. Pirmo reizi skolas durvis šogad vērs aptuveni 20 000 pirmklasnieku. Arī 1.klases skolēnu skaits saskaņā ar provizoriskajiem datiem saglabājies pērnā gada līmenī.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, sarucis ir jaunajā mācību gadā durvis vērušo izglītības iestāžu skaits. Ja pērn Latvijā darbojās 776 vispārējās izglītības iestādes, tad gada laikā tikuši pieņemti lēmumi par 14 izglītības iestāžu likvidāciju, savukārt vēl vairāki desmit izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā apvienojušās ar citām skolām.

Jaunajā mācību gadā izglītības iestādes gaida vairākas pārmaiņas.

Pirmsskolās mācības turpmāk tiks īstenotas pēc jaunās kompetenču pieejā balstītās sistēmas, tādējādi sākot visu izglītības pakāpju pakāpenisku pāreju uz jauno mācību saturu. Mācību satura apguves norise un plānotie bērnam sasniedzamie rezultāti pirmsskolas programmā norādīti trim pirmsskolas izglītības posmiem.

Mācību programmā katram izglītības posmam atbilst aptuvens bērna vecums, proti, pirmais posms atbilst vecumam no 1,5 līdz trīs gadiem, otrais posms - no trīs līdz pieciem gadiem, bet trešais posms - no pieciem līdz sešiem gadiem. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir "zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kurš dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, patstāvīgi darbojas, ieinteresēti un ar prieku mācās, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā".

Līdz ar jaunā mācību gada sākumu sākta arī pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā. Pamatizglītībā no šī gada 1.septembra pakāpeniski tiek piedāvāti trīs valsts valodas lietojuma proporciju modeļi mazākumtautību izglītības programmu apguvē, no kuriem izglītības iestādei saskaņā ar savā attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm ir jāizvēlas viens.

Septembra sākumā spēkā stājušies arī grozījumi pedagogu darba samaksas noteikumos, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas apmēra pieaugumu līdz 750 eiro. Pagaidām gan finansējums atrasts vien tikai šī gada pēdējiem četriem mēnešiem. Par turpmāko tiks lemts nākamā gada budžeta izstrādes procesā. Lai 2020.gadā un turpmāk nodrošinātu finansējumu pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai līdz 750 eiro, nepieciešamai 22 973 631 eiro. Vienlaikus Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība turpina uzturēt prasību par tālāku pedagogu algu celšanu, kam būtu jānotiek saskaņā ar valdībā iepriekš apstiprināto pedagogu darba samaksas modeli.

Šuplinska jaunajā mācību gadā novēl būs prasīgiem un atbildīgiem

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) jaunajā mācību gadā novēl būt prasīgiem un atbildīgiem un aicina skolēnus un studentus uzdot daudz jautājumu saviem skolotājiem un pasniedzējiem, jo tad būs vieglāk atrast īsto atslēgu mācīšanas procesam un izpratnes veidošanai, aģentūru informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Ministre Zinību dienā vēl, "lai satraucošā enerģija, prieks par tikšanos, kopā būšanu un kopā varēšanu iedvesmo visa mācību gada garumā".

Šuplinska atgādina, ka visiem ir viens mērķis - būt mums pašiem, spēcīgiem, gudriem un iejūtīgiem šodien, rīt un Latvijas kopīgajā nākotnē. Tāpēc ministre aicina uzmundrināt un atbalstīt vienam otru ikdienā, satiekoties gan reālajā, gan virtuālajā pasaulē, kā arī biežāk smaidīt "no iekšpuses un pēc būtības".

"Biežāk atbalstīsim viens otru! Skolēns - skolēnu, students - studentu. Bet arī skolotāju, docētāju. Mums katram kādā brīdī var uzmākties skumjas, nevarēšana un nespēks. Šķiet, visgaidītākais atbalsts un iespēja smaidam ir saruna. Ja kāds zina, kā var labāk organizēt stundu, apgūt vielu, nostiprināt prasmes, iegūt jaunu risinājumu, saplānot projektu, - stāstiet, rīkojieties! Jo tikmēr, kamēr dara, nav laika garlaicībai, citu nosodīšanai un nemitīgām žēlabām," mudina izglītības ministre.

Viņa norāda, ka jaunais mācību cēliens skolās būs tehnoloģiju gads, bet augstskolās - ceļš uz atvērtību un atbildību.

"Pasaule mainās strauji, tikmēr mēs, kas dzīvojam Latvijā, runājam latviešu, arī lībiešu un latgaliešu valodā un kopjam tās, cienām ikvienu valodu, kas skan mums līdzās, dzīvojam tradīcijās, kur latviskais izpaužas pasaulīgajā, modernajā un otrādi," teikts Šuplinskas apsveikumā, jauno mācību gadu sākot.

Ministre atgādina, ka "tieši no mums ir atkarīgs tas, cik ilgi pasaulē mēs būsim lepni par savējiem un savējo," tāpēc viņa aicina sākt ar savu dzimtu, skolu un novadu izzināšanu. "Ja kādam tas izdodas formulā, konstrukcijā un eksperimentā - lieliski. Ja kāds to dara dziesmas, dejas, mūzikas solī - pārliecinoši. Ja kāds to izsaka tekstā - paliekoši. Un mācību gada izskaņā to apliecināsim XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos!" gaidāmo mācību gadu ieskicē Šuplinska.

Zinību dienas apsveikuma noslēgumā ministre arī aicina dzīvot saskaņā ar sevi un būt pašiem.