Latvija piešķīrusi patvērumu Krievijas pilsonei, kura dzimtenē vajāta

Krievija pilsone pagājušā gada nogalē vērsās Valsts robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, jo Krievijā viņai draud vajāšana no Krievijas iedzīvotājiem politisko motīvu dēļ. Sieviete apgalvoja, ka viņu mēģināts piekaut vai pat nogalināt.

Personiskajā intervijā sieviete papildus norādīja, ka kopš Vladimira Putina valdīšanas sākuma Krievijā tiek pārkāptas vai ierobežotas iedzīvotāju cilvēktiesības. Ja Krievijā kāds vēlas paust savas domas vai gribu, kas nesaskan ar valdības viedokli, šo personu sāk vajāt. Par izteicieniem saistībā ar Krimas aneksiju un to, ka Putins ir atbildīgs par kara ierosināšanu Donbasā un atbalsta šo karu ar ieroču piegādi, var saukt pie kriminālatbildības.

Krievijas iedzīvotāju attieksmi pret sievieti ilustrē 2017.gada 31.janvārī Krievijas ciematā Bora, kur tajā brīdī bija viņas dzīves vieta, notikušais gadījums. Toreiz janvārī sieviete, atrodoties viena mājās, ap pulksten diviem naktī dzirdēja, ka kāds, visticamāk ar kājām, sācis skaļi dauzīt pa viņas mājas ieejas durvīm. Sieviete dzirdējusi vīriešu balsis un lamu vārdus, pēc balsīm atpazīstot dažus no vietējiem ciemata puišiem. Puiši teikuši, lai atver viņiem durvis, jo vēlas ar viņu parunāt par to, ka viņa ļoti nejauki izsakās, kas apkārtējiem cilvēkiem nepatīk. Ieraugot, ka puiši atkāpušies no ieejas durvīm, sieviete saģērbās un izgāja ārā no mājas, lai aizslēgtu durvis no ārpuses un paslēptos blakus esošajā nepabeigtajā ēkā.

Vēlāk sieviete ieraudzīja, ka viens no puišiem devās pie pieteicējas mājas, rupji lamājās, sauca viņu un sāka sist viņas mājas logus. Vēlāk sieviete paņēma visas savas mantas un, apstādinot kādu no garām braucošiem transportlīdzekļiem, devās pie savas māsas. Viņa par notikušo ziņoja policijai, kā arī lūdza sākt kriminālprocesu, taču tas tika atteikts, izsniedzot par to arī oficiālu atbildi.

Sieviete strādāja restorānos kā palīgstrādnieks, nomainot citus darbiniekus pēc nepieciešamības. Darbavietā viņai pateikts, ka, ja vēlas strādāt šajā restorānu tīklā, viņai ir jāklusē. Uzzinot, ka Krievijā ir pieņemti divi likuma panti par ekstrēmismu, sieviete sapratusi, ka kādā brīdī viņa nevarēs savaldīties un paudīs savu viedokli, par ko viņai var draudēt cietumsods vai līdzīga veida uzbrukums, kāds bija ciematā Bora.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) šogad aprīlī sievietei atteica piešķirt patvērumu Latvijā. PMLP argumentēja, ka lietā nav informācijas par sievietes piedalīšanos kādās politiskās aktivitātēs vai būtu atklāti paudusi savus politiskos uzskatus plašākai sabiedrībai, kuru dēļ nonāktu Krievijas valsts varas iestāžu redzeslokā. Tāpat Krievijas pilsones pieminētais 2017.gada 31.janvāra konflikts vērtējams kā sadzīviska rakstura konflikts.

Sieviete PMLP lēmumu pārsūdzēja tiesā. Tiesas ieskatā sievietes gadījumā īpaša nozīme ir viņas individuālajiem apstākļiem, tajā skaitā, ģimenes apstākļiem, rakstura īpašībām un arī politiskajiem uzskatiem. Kā tas izriet no lietas materiāliem un sievietes paskaidrojumiem tiesas sēdē, vienīgais pieteicējas ģimenes loceklis Krievijā ir viņas Volhovas pilsētā dzīvojošā māsa. Vīra iebildumu dēļ sieviete ir bijusi spiesta atteikt māsai dzīvesvietu. Kaut arī sieviete atrada sev gultas vietu Sanktpēterburgā, viņas dzīves apstākļus ievērojami apgrūtināja viņas nespēja atrast pastāvīgu darba vietu, kas ir saistīts ar viņas rakstura īpašībām un politiskajiem uzskatiem.

Spriedumā teikts, ka tiesa ņēmusi vērā arī sievietes uzvedību un reakciju uz tiesas un PMLP pārstāves jautājumiem, lēmumiem un komentāriem tiesas sēdes laikā. Tiesa pārliecinājās, ka sieviete ir emocionāla un saasināti uztver viedokli, kas pretējs viņas viedoklim, kā rezultātā stresa situācijā, samazinoties kritiskās domāšanas spējām, ar grūtībām spēj savaldīt emocijas.

Attiecīgo situāciju apgrūtina tas, kas viņa brīvi pauž savus politiskos uzskatus apkārtējiem cilvēkiem, kādēļ viņai ir bijušas grūtības atrast pastāvīgu darba vietu, kas savukārt ievērojami samazina sievietes iespējas atrast pienācīgu dzīves vietu.

"Ņemot vērā to, ka, atbilstoši izcelsmes valsts avotos norādītajai informācijai, vardarbību mājās piedzīvojušās sievietes Krievijā tiek atzītas par īpaši ievainojamo grupu, kā arī ņemot vērā iepriekš veikto pieteicējas individuālo apstākļu izvērtējumu attiecībā uz iekšējā patvēruma iespējām valstī, tiesa uzskata, ka ir pamats atzīt, ka izcelsmes valsts nevar nodrošināt pieteicējai aizsardzību pret smagu kaitējumu," teikts spriedumā.

Ņemot vērā minēto tiesa uzdeva PMLP pieņemt lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu sievietei.

Jau ziņots, ka šogad Administratīvā rajona tiesa citās lietās piešķīrusi patvērumu citiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Patvērums piešķirts kādam Baltkrievijas uzņēmējam, kurš kritizējis šīs valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tāpat tiesa pretēji PMLP lēmumam uzdevusi piešķirt patvēruma statusu Latvijā kādam uzņēmējam no Krievijas. Patvērums piešķirts arī Krievijas pilsoņiem, kuri ir Jehovas liecinieki un tiek vajāti savas reliģiskās pārliecības dēļ.