Līdz ar valdības lēmumu Latvijas Universitāte palikusi arī bez četriem dekāniem
Līdz ar valdības lēmumu par Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā augstskola palikusi ne tikai bez Administrācijas vadītāja, Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas, bet arī bez četriem dekāniem, aģentūrai LETA apstiprināja LU administrācijas juriste Anda Ozola.
Viņa skaidroja, ka valdības lēmuma pieņemtā tiesiskā konsekvence ir tāda, ka Humanitāro zinātņu fakultātei, Teoloģijas fakultātei, Juridiskajai fakultātei un Vēstures un filozofijas fakultātei šobrīd nav dekānu, jo tos tāpat kā Muižnieku apstiprināja nu jau prettiesiskais Senāts.
Minētās institūcijas nav ievēlētas, un tas nozīmē, ka izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) virzītais rektora vietas izpildītājs LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors un bijušais dekāns Gvido Straube visā pārvaldībā ir viens, un Ozola uzsvēra, ka tas skaitās kā "autoritārs diktators".
Tāpat viņa piebilda, ka, ļoti iespējams, ministre šādu situāciju ir radījusi apzināti - lai panāktu "varas vakuumu".
Jau ziņots, ka līdz ar līdzšinējā LU rektora Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā augstskolā pārstāj darboties arī LU Senāts un Akadēmiskā šķīrējtiesa, jo lēmums pamatots ar apsvērumu, ka LU Satversmes sapulce rektora vēlēšanās nav bijusi balsstiesīga.
Ņemot vērā, ka Satversmes sapulce rektora vēlēšanu laikā bija ievēlējusi arī Senātu un Šķīrējtiesu, to darbība patlaban ir pārtraukta. Tāpat visi Senāta un Šķīrējtiesas lēmumi, kas pieņemti pēc 24.maija, ir spēkā neesoši no pieņemšanas brīža.
Reaģējot uz Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā, darbu uzteicis augstskolas Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš.
Viņš skaidroja, ka ministri ir uzspieduši savu ielikteni, kuru viņš un augstskola neatzīst. "Mana pilsoniskā apziņa man neļauj turpināt strādāt. Šis ir mans pilsoniskais protests pret to, ka mūsu valstī par juridiskiem jautājumiem lemj politiski," viedokli pauda Grantiņš.
Līdzšinējais LU Administrācijas vadītājs stāstīja, ka negrasās strādāt pie "politiskā ielikteņa", tādēļ šodien ir viņa pēdējā darba diena.
Arī abi prorektori pēc valdības lēmuma pieņemšanas ir paziņojuši, ka izmantos savus neizņemtos atvaļinājumus un līdz novembra sākumam amata pienākumus nepildīs.
LU prorektore Ina Druviete stāstīja, ka prorektori pilda amata pienākumus līdz jauna rektora ievēlēšanai, tomēr no rītdienas, 28.augusta, abi prorektori - Druviete un Valdis Segliņš - atradīsies atvaļinājumā un pievērsīsies zinātniskajam darbam.
Kā ziņots, valdība otrdien pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) domām rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Ministri pieņēma lēmumu un ņēma vērā partijas "KPV LV" ministru speciālo viedokli, kuri nebija gatavi atbalstīt IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzsvēra, ka valdība nevar būt arbitrāžas tiesa, savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) sliecās atbalstīt LU studentu pausto, kuri aizstāvēja augstskolas autonomijas principu.
