Latvijas Universitātē paredzēts par 30% samazināt programmu skaitu, norāda Muižnieks
Latvijas Universitāte (LU) paredz samazināt programmu skaitu par 30%, neraugoties uz to, ka tieši šogad ir nākušas klāt dažas programmas, piemēram - sportā, datorzinātnēs, kā arī darba drošības virzienā, intervijā aģentūrai LETA sacīja LU rektors Indriķis Muižnieks.
Rektors stāstīja, ka kopumā augstskolas mērķis ir līdz 2022.gadam panākt to, ka doktorantūrā vairākas programmas tiek apvienotas, humanitārajās zinātnēs konsolidēt vairākas programmas un būtiski mainīt arī skolotāju izglītības struktūru. Viņš teica, ka "ir ļoti daudz iniciatīvu programmu attīstības līmenī".
Tāpat viņš pauda ieceri samazināt LU rīcībā esošo nekustamo īpašumu platību. Viņš minēja, ka LU kopumā ir ap 260 000 kvadrātmetru dažādu telpu. Augstskolas mērķis ir samazināt to līdz apmēram 150 000 kvadrātmetriem, padarot augstskolu efektīvāku un arī racionālāku visu telpu izmantošanu, koncentrējot tās vienuviet. Tas būtu lietderīgi ne tikai no saimniecības, bet arī studiju un zinātnes viedokļa, uzskata Muižnieks.
Vaicāts par augstskolas nākotni, Muižnieks, stāstīja, ka nākotnē LU redz kā modernu, starptautiski atpazīstamu, reitingos augstāk nekā šobrīd esošu universitāti, kas ir valsts lepnums. Viņaprāt, universitāte ir pamats Latvijas ekonomikas, kultūras un zinātnes izaugsmei, tamdēļ tai jābūt starptautiski redzamai.
Jau ziņots, ka LU Satversmes sapulcē ievēlētais rektors Muižnieks iespējams netiks apstiprināts amatā.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.
IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.
LU vadība gan norāda, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.
LU un tās Studentu padomes nosūtītajā atbildē IZM cita starpā pausta nostāja, ka Studentu padomē bijusi izsludināta atklāta pieteikšanās kļūt par Satversmes sapulces dalībniekiem un to varējis izdarīt ikviens no LU studējošajiem, tāpēc patiesībai neatbilstot pārmetums, ka tikušas pārkāptas studentu tiesības tikt ievēlētiem.
Jau vēstīts, ka pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.
LU prorektore Ina Druviete uzsvērusi, ka LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, LU Satversmei un tās bijušas tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas, tādēļ Šuplinska tiek aicināta rektora Muižniekakandidatūru virzīt apstiprināšanai rektora amatā valdībā.
Līdz šim izskanējis, ka valdība šo jautājumu varētu skatīt ne agrāk kā 13.augustā, kad pēc pārtraukuma vasaras laikā atsāksies valdības sēdes, tomēr Šuplinskas padomnieks Andris Gross aģentūrai LETA norādīja, ka šonedēļ jautājums visticamāk netiks skatīts.
