Kardiologs Andrejs Ērglis par LU rektora vēlēšanām: "Muižnieks ir absolūti atbilstošs amatam, kurā ievēlēts"
Komentējot sāgu ap LU rektora vēlēšanām, kurās uzvarējis biologs, LU profesors Indriķis Muižnieks, balsojumā apsteidzot savu konkurentu LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu Gundaru Bērziņu, savu viedokli pauž LU profesori, ārsts-angioķirurgs Dainis Krieviņš un kardiologs Andrejs Ērglis.
Gandarījumu par juristu neatkarīgo izvērtējumu paudis ārsts-angioķirurgs un LU profesors Dainis Krieviņš.
“Šīs nebūt nav pirmās saspringtās LU rektora vēlēšanas. Arī šogad sacensība bija sīva un rezultāti – ļoti līdzīgi. Taču vairāk balsu ieguva Muižnieka kungs, kas, saskaņā ar LU Satversmi, nozīmē ievēlēšanu amatā. Šis ir vienkāršs, demokrātisks process, kurā iejaucas politiķi un mēģina to bremzē. Kādēļ? Varam tikai minēt... LU pieder lieli īpašumi, paredzēti vērienīgi remontdarbi. Iespējams, būtisks ir arī “Olainfarm” faktors – kā zināms, vēlēšanās zaudēja persona [Gundars Bērziņš], kas ir amatpersona farmācijas uzņēmumā. Šis, protams, ir tikai mans viedoklis, taču man nav skaidrības, kā šos abus amatus vispār varētu apvienot. Man ir prieks par juristu atzinumu konkrētajā situācijā. Protams, var piekrist aizrādījumiem, ka LU procesos būtu veicami atsevišķi uzlabojumi, taču tam nav nekāda sakara ar konkrētajām vēlēšanām,” telefonsarunā pauda Krieviņš.
Ārsts-kardiologs, LU profesors Andrejs Ērglis norāda, ka universitātēm ir iespējamas dažādas pārvaldības formas šis ir bijis strīds par to, kurā virzienā turpmāk vadīt LU.
Muižnieks, viņaprāt, rektora amatam esot pilnībā atbilstošs: “Runājot par vēlēšanām, cik biju klāt, jau tolaik LU puse atzina saistītos procesus par labiem esam. Jāpiebilst arī, ka nevar mainīt noteikumus spēles vidū, tā teikt. Par Muižnieka kungu – viņš ir saistīts ar LU daudzus gadus un, pēc maniem ieskatiem, ir absolūti atbilstošs konkrētajam amatam.”
Šuplinska rekomendēs neapstiprināt Muižnieku
Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.
IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.
LU vadība gan norāda, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē IZM par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.
LU un tās Studentu padomes nosūtītajā atbildē IZM cita starpā pausta nostāja, ka Studentu padomē bijusi izsludināta atklāta pieteikšanās kļūt par Satversmes sapulces dalībniekiem un to varējis izdarīt ikviens no LU studējošajiem, tāpēc patiesībai neatbilstot pārmetums, ka tikušas pārkāptas studentu tiesības tikt ievēlētiem.
LU uzsver, ka vēlēšanas notikušas likumīgi
Jau vēstīts, ka pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24. maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu.
Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.
LU prorektore Ina Druviete uzsvērusi, ka LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, LU Satversmei un tās bijušas tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas, tādēļ Šuplinska tiek aicināta rektora Muižnieka kandidatūru virzīt apstiprināšanai rektora amatā valdībā.
Starptautiski speciālisti nekonstatē pārkāpumus
Jau ziņots, ka divi starptautiski juridiskie biroji Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanās nav konstatējuši tādus pārkāpumus, kas liegtu amatā atkārtoti apstiprināt pašreizējo augstskolas rektoru Indriķi Muižnieku.
Starptautiskās auditorkompānijas “PricewaterhouseCoopers Legal” (PwC Legal) atzinumā skaidrots, ka, vērtējot 24. maija un 6. jūnija LU rektora vēlēšanu procedūras trūkumus, iespējams secināt, ka virkne norādīto pārkāpumu visdrīzāk par tādiem nav atzīstami, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) argumenti par LU aģentūru studentu pārstāvību LU pašpārvaldē un Studentu padomes pārstāvju Satversmes sapulcē ievēlēšanas procesa pārkāpumiem, kuri, atbilstoši juristiem pieejamajai informācijai, nemaz nav notikuši.
Savukārt zvērinātu advokātu biroja “TGS Baltic” atzinumā secināts, ka IZM vēstulē par iespējamajiem pārkāpumiem rektora vēlēšanās nav konstatēti tādi Augstskolas likuma vai LU Satversmes pārkāpumi, kas varētu būt par pamatu Ministru kabinetam (MK) neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, tādējādi izdodot nelabvēlīgu administratīvo aktu.
