Reliģiskie skandāli 2015.gadā: Latviju pārtaisa par islāma valsti, Saldū nosper Jēzus asinis, katoļu priesteris cietumā. TOP 10

Viedie saka, ka visus karus un nebūšanas izraisa vai nu ticība vai sievietes. Latvija unikāla ar to, ka te ticīgo plēšanos savā starpā vienlaicīgi rada gan sievietes, gan ticība. Tātad – dubultkarš. Bet ir arī veiksmīgas dziedināšanas un miera sludināšanas: savulaik ar mistiskiem finanšu darījumiem slavu ieguvušais kādreizējais Izglītības ministrijas valsts sekretārs, tagad bankas darbinieks un kaislīgais badmintonists Mareks Gruškevics kļuvis par Latvijas katoļu balsi. Toties mūszemes musulmaņu balsij – Robertam Klimovičam, vērojot tēvzemes kristiešu kuslās aktivitātes, radusies stingra pārliecība, ka pēc pusgadsimta Latvija kļūs par islāma bastionu.

1. Katoļu priesteris svētīgo Adventa laiku pavada aiz restēm

Skaisti brīnišķīgo Ziemassvētku gaidīšanas laiku kādreizējam vairāku Sēlijas draudžu mācītājam Uldim Cēsniekam bija jāpavada aiz restēm, kur viņš izcieta tiesas piespriesto 20 dienu arestu par savas māsas bērnu slānīšanu. Aizkraukles tiesa Cēsniekam piesprieda īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 20 dienām par savas māsas bērnu fizisku un psiholoģisku ietekmēšanu. Garīdznieks ar māsu tiesājās apmēram piecus gadus, iesniedza apelācijas, bet tā arī nespēja pierādīt savu bezvainību. Zemgales apgabaltiesa Neretas un vēl sešu Sēlijas katoļu draudžu ganam strikti pateica – tev 20 dienas būs baudīt kroņa maizi! Garīdznieks tapa notiesāts pēc Krimināllikuma 174. panta par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgo, kas paredz cietumsodu pat līdz pieciem gadiem. Jāteic, ka, salīdzinot ar maksimālo sodu, šajā gadījumā Dieva kalps izsprucis sveikā.

Tiesas atzinums bija bargs – vairākas reizes, būdams alkohola ietekmē, bez īpaša iemesla, aiz dusmām par, viņaprāt, bērnu nepareizo uzvedību un rīcību ar savām mantām apsūdzētais uz mazgadīgajiem kliedzis, licis ilgstoši stāvēt kaktā, tostarp ar ceļiem uz zirņiem, tīši sitis bērnus pa dažādām ķermeņa daļām. Tas esot noticis 2010. gada vasarā, kad pie priestera dzīvoja māsa ar bērnudārza vecuma meitu un sākumskolas vecuma dēlu.

Kasjauns.lv aptaujātie neretieši par Cēsnieku gan izteicās kā par sirsnīgu garīdznieku un viņa agresivitātei neticēja. Viņu nekrietni esot apvainojusi miesīgā māsa un viņas vīrs. Tomēr šīs, iespējams, nenozīmīga ģimenes kašķa sekas skaļi atbalsojās arī Debesīs. Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, saprazdams, ka nepatikšanas varētu būt gan no laicīgās, gan garīgās varas puses, gada sākumā Cēsnieku atstādināja no draudzes gana pienākumiem un no darba ar bērniem. Tomēr nekur tālu nepalaida, viņu ieceldams par savu palīgu – vikāru.

2. Vides ministrs taranē dievlūdzēju pūli

Jūnija sākumā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards baznīckungu un ticīgās tautas nosodījumu izpelnījās ar to, ka viņš svētdienas dienā, braukalējot pa Vecrīgu, ar savu dienesta auto ietriecās dievlūdzēju pūlī un teju par kropli pataisīja kādu sirdskaidru dievbijīgu tantiņu.

Pie Sāpju Dievmātes baznīcas brīvdabas dievkalpojuma laikā Pils laukumā Gerhards uzbrauca uz kājas kādai 73 gadus vecai kundzei, kurai no pārciestās traumas sākās nopietns asins izplūdums. Dievs kundzi pasargāja no smagāka ievainojuma un lūzuma, bet kundze ministru pasargāja no lielām nepatikšanām.

Dāma izrādījās krietna kristiete un viņa nolēma savam pāridarītājiem piedot, tā viņu paglābjot no kriminālprocesa uzsākšanas. Ievainojumu – saspiestus kāju pirkstus ar laiku jau varēja „savest kārtībā”, tāpēc arī piespriestais administratīvais sods visnotaļ niecīgs – 7 eiro. Policija arī konstatēja, ka ministrs bijis vieglā alkohola reibumā – viņa asinīs bija 0,41 promiles alkohola. Ministrs gan liedzās dzēris ko spirtotu – viņš bijis saaukstējies un lietojis vien nekaitīgus medikamentus. Un sodīt par to jau nevar, jo naudas sods un tiesības uz gadu nost viņam būtu tikai tad, ja spirta produkti viņa asinīs pārsniegtu 0,5 promiles.

Ik gadu 7. jūnijā Vecīgas katoļu draudzes pulcējas uz brīvdabas dievkalpojumu Pils laukumā. Šogad to respektēt negribēja ministra kungs un viņš ar savu spēkratu centās izlavierēt starp lūgšanās iegrimušo kristiešu simtiem. Kādam arī nācās ciest ticības vārdā... Tā nu šī gada Kristus miesas un asins svētkus Vecrīgas katoļiem paliks spilgtā atmiņā.

Vides ministrs, notriecot sievieti, bijis 0,41 promiļu reibumā

3. Miglainos finanšu darījumos vainotais ierēdnis finansē Dievmātes balsi

Ticība jau tāpēc ir, lai mēs savā ikdienas dzīvē spētu piedzīvot patiesus brīnumus un pārvērtības. Tā savulaik par budžeta šķērdēšanu vainotais Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics, kuru no darba atlaida toreizējais izglītības ministrs Roberts Ķīlis nu kļuvis par kvēlu ticības sludinātāju. Viņš uzslējis trīs raidītājus (Rīgā, Krāslavā un Liepājā) un nu pa visu valsti raida „pirmo nekomerciālo radiostaciju Latvijā” – „Radio Marija Latvija”.

Ķīlis pirms divarpus gadiem Gruškevicu vainoja, ka viņš, pārkāpjot gan Latvijas, gan ES likumus, veica mahinācijas ar valsts iepirkumiem, kā „rezultātā varēja iestāties diezgan smagas sekas budžetam neattiecināmo izmaksu formā”. Apgalvot, ka šo darbību rezultātā kaut kādā veidā sagrabināta nauda katoļu radiofonam, gan nevar. Publiski paziņots, ka mūsu katoļu draugi Āfrikā un daudzās Eiropas valstīs saziedojuši 480 000 eiro, lai Gruškevica vadītā radiobiedrība varētu nopirkt trīs raidstacijas – „Radio Augšdaugava”, „QBS”, „Retro FM Liepāja” - un tās pārtaisīt par katoļu ruporu.

Tagad Gruškevics strādā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldē un pērn ievēlēts par Latvijas Badmintona federācijas prezidentu. Viņš stāsta, ka radiobiedrības prezidenta amatā kalpo kā brīvprātīgais un samaksu par to nesaņem. Iepriekš gan sabiedrība neizpratnē raustīja plecus, skaitot naudu Gruškevica makā – tad viņš savai kolēģei uzdāvina auto, kuru savulaik pircis par 25 tūkstošiem, tad viņam mamma atvēl vairāk nekā 22 tūkstošus dzīvokļa pirkšanai... Jācer, ka nu pār visu naudas plūsmu nekrīt aizdomīgu minējumu ēna, jo tā taču teju vai paša Dieva nauda. Un latviešu katoļiem tik tiešām vajag savu spēcīgu plašsaziņas līdzekļi, jo šogad pēc 25 gadu iznākšanas savu darbību pārtrauca mēnešraksts „Katōļu Dzeive”.

4. Saldū nozog Jēzus Kristus miesu un asinis

No baznīcas tā patālāk stāvošam indvīdam notikušais Saldus katoļu baznīcā tāds sīkums vien liekas – nozagtas pāris šķēlītes veģetāru maizīšu un slepus izdzerti pāris vīna malku. Kaitējums tik ap kādu vienu diviem eiro. Bet patiesībā pērnā gada Pelnu dienā – 18.februārī - Saldus Svētā Pētera un Pāvila draudzes katoļu baznīcā noticis viens no lielākajiem grēka darbiem, kāds vien var būt – nozagts Svētais Sakraments. Un garīgā ziņā garnadzi var attaisnot vienīgi Romas pāvests.

Svētā Sakramenta zādzība vai apgānīšana skaitās teju vai pats lielākais noziegums katoļu baznīcā. Liepājas katoļu diecēzes bīskaps Viktors Stulpins par atgadījumu Saldus baznīcā baznīcas interneta portālā rakstīja:

„Euharistija, Vissvētākā Altāra sakraments mums katoļiem ir vislielākais dārgums, jo tajā ir klātesošs pats Kristus, kurš mūsu dēļ upurējas. Euharistijas noslēpumā nemitīgi norisinās mūsu pestīšanas veikums. Euharistija ir visas mūsu kristīgās dzīves, kā arī Dieva godināšanas avots un kalngals.

Tādēļ Vissvētākā Sakramenta profanācijas - apgānīšanas sekas ir vissmagākās: Tas, kas izmet vai svētzadzīgā nolūkā paņem vai patur konkrētās zīmes, ar to pašu iekrīt likuma piespriestajā un Apustuliskajam Krēslam rezervētajā ekskomunikā. Tas nozīmē, ka tie, kas to izdara, ar to pašu tiek izslēgti no Baznīcas vienības, un viņu atbrīvošana no šī soda ir rezervēta pāvestam”.

5. Liepājas katoļi protestē pret kubieša izstādi pilsētas muzejā

Tie jau nebūtu Latvijas kristieši, ja viņi mierīgi sēdētu savās cellēs vai pulcētos savos lūgšanu namos un slavētu To Kungu, viņiem taču kā ēst vajag arī pret kaut ko protestēt, iebilst un sacerēt nosodījuma rakstus. Šis gads nebija nekāds izņēmums.

Vienu no visskaļākajiem protestiem šī gada pavasarī pauda Liepājas katoļticīgie. Viņi pilsētas domei uzrakstīja petīciju, kurā pieprasīja slēgt pilsētas muzejā apskatāmo kubiešu mākslinieka Italo Rene Eksposito gleznu izstādi „Dievs. Mīlestība. Kuba”.

Svētā Jāzepa katoļu katedrāles draudze vērsās pašvaldībā ar prasību slēgt Kubas mākslinieka, starp citu, arī katoļa Italo Rene Eksposito izstādi, jo tā, viņuprāt, zaimojot Jēzu Kristu. Īpaši Liepājas bīskapu Viktoru Stulpinu saniknoja mākslinieka glezna, kurā redzams krustā sistais Jēzus Kristus, kura pakājē norisinās seksuāls akts.

168 katoļu draudzes locekļi uzskatīja, ka vietvaras pienākums ir slēgt izstādi, jo „kristietību zaimojošā” ekspozīcija iekārtota pašvaldības pārziņā esošā muzejā.

Konkrētu lēmumu domes vadība tā arī nespēja pieņemt, jo ar tik dīvainu prasību sastapās pirmoreiz. Domes sēdē bija labu laiku par ko runāt un spriest. Deputāti runāja un lēma tik ilgi līdz vilciens bija aizgājis – mākslas izstādi slēdza, jo bija pagājis tās eksponēšanas laiks.

6. Luterāņu baznīca joprojām kašķējas daiļā dzimuma dēļ

Kā jau ierasts, arī šogad, skandāli turpināja satricināt Latvijas luterāņu baznīcu. Kā zināms, Latvijas luterāņu baznīca (LELB) arhibīskapa Jāņa Vanaga vadībā ir viena no viskonservatīvākajām protestantisma baznīcām pasaulē, jo neatbalsta sieviešu ordināciju, kas ir kā karsts kartupelis mūsu baznīcas attiecībās gan ar ārzemju latviešu luterāņu baznīcu, gan vairumu pasaules luterisko kopienu, kuras iestājas par sieviešu ordināciju.

Diskusijas par sieviešu ordināciju ir itin sakaitētas. Ārpus Latvijas (ārzemju latviešu) luterāņu baznīcas galvgalī šogad aprīlī pirmo reizi stājās demokrātiski pagājušā gada nogalē ievēlētā arhibīskape – sieviete, Amerikas latviete Lauma Zušēvica. Tas noteikti nav uzlabojis abu baznīcu teoloģisko vienību. Tieši otrādi.

Oktobra beigās Latvijas luteriskās baznīcas Mācītāju konferencē tika pateikts strikts nē sieviešu ordinācijai. Nākamvasar paredzēta baznīcas Sinode, kurai būs jāpieņem gala lēmums. Ja tā nolems baznīcas Satversmē noteikt, ka sievietes nevar būt garīdznieces, tad LELB, iespējams, varēs atvadīties gan no dāsnajiem ārzemju brāļu un māsu ziedojumiem, gan viena otra mācītāja. Piemēram, Liepājas Krusta draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze, solidarizējoties ar sievietēm – teoloģēm, Kasjauns.lv teica: „Ja LELB noteiks aizliegumu sievietēm kļūt par mācītājām, tad es kļūšu par „sievieti”.” 28. oktobrī notikušajā luterāņu Mācītāju konferencē 57 balsis bija pret sieviešu ordināciju, sešas – par, bet divi balsojumā atturējās. Te jāpiebilst, ka daži mācītāji pat vispār nepiedalījās savu amatbrāļu saietā un līdz pat šim laikam nav publiski izteikušies par sieviešu kāpšanu kancelē iespējām.

7. Reformācijas svētkus aizēno ķecerīga garīdznieku vēstule

Abu latviešu luterāņu baznīcu pretišķības ne pa jokam skumdina gan ierindas ticīgos, gan to vadītājus – mācītājus, kuri savā Tēva pagalmā izrakuši tranšejas un ar ticības zobeniem stājušies viens otram pretī. Tā, 31.oktobrī, kad tiek svinēti vieni no lielākajiem luterāņu svētkiem – Reformācijas diena (gadadiena kopš Mārtiņš Luters pie Vitenbergas baznīcas durvīm pienagloja savas slavenās tēzes), septiņi Latvijas luterāņu mācītāji izplatīja Atklāto vēstuli, kurā pauda sarūgtinājumu, ka sākotnēji vienotā latviešu luterāņu baznīca „ir sadalījusies divās savstarpēji karojošās baznīcās”.

Garīdznieki aicināja latviešu luterāņus atkal uzsākt sadarbību, kura pašlaik pastāv tikai uz papīra. Arhibīskaps Vanags vien laicīgajā presē paudis nožēlu par saviem padotajiem, kuri baznīcas veļu izklāja sekulārās tautas priekšā, viņus nostrostējot par to, ka nav turējuši mēli aiz zobiem un nav gribējuši sasmērēto vešu tīrīt tikai un vienīgi aiz katedrāļu mūriem.

Lai nu kā, bet pasaules priekšā latvju luterāņu kašķi redzami visnotaļ izteikti. Pirms dažiem gadiem, kad LELB izveidoja savu misiju Īrijā, kas pēc tiesas un taisnības būtu Ārpuslatvijas baznīcas uzdevums, Ārpuslatvijas baznīca deva prettriecienu, nodibinot savu draudzi Rīgā. 2015. gadā turpinājās Ārpuslatvijas baznīcas uzvaras gājiens tēvzemes ārēs. Ārpuslatvijas luterāņu kopībai pievienojās līdz šim savrupā Aizputes luterāņu draudze, kura Atmodas laikā atdalījās no Latvijas baznīcas un līdz šim darbojās autonomi.

8. Nepaklausīgie anglikāņu sadusmo ekstrēmi puritāniskos kristiešus

Latvijas reliģiskā aina būtu neinteresantāka, ja tās ūdeņus ik pa laikam nesabangotu Latvijā vienīgā anglikāņu draudze. Un spēks tai ir! Draudze sev mājvietu radusi ne tikai likteņupes krastā līdzās Prezidenta pilij, bet tajā arī sapulcējies prāvs skaits mūsu zemē rezidējošo diplomātu, un ne tikai tie, bet arī „sātana aģenti” (vismaz pēc tā dēvēto tradicionālo kristiešu uzskata) – geji un lesbietes. Un tas jau vairs neesot kristīgi!

Anglikāņu baznīca šovasar vēra durvis Eiropraida laikā, lai tur varētu noturēt Varavīksnes dievkalpojumu. Savukārt pirms tam turpat aiz stūra – katoļu Sāpju Dievmātes baznīcā tika vākti paraksti, lai Rīgas vārtus slēgtu visiem tiem, kuri mīlējas savādāk nekā ekstrēmo puritānismu sludinošie kristieši.

Pēc visa spriežot, par šādu ķecerību frontes otrā pusē ierakušies katoļu, luterāņu un baptistu baznīcu virsgani sodīja Anglikāņu baznīcu to izsvītrojot no Baznīcas nakts programmas (Baznīcu nakts ir kultūras programma, kas tiek svinēta visā pasaulē, tāpat kā Muzeju vai Baltā nakts). Ja citur pasaulē Baznīcu naktī visu konfesiju dievnami piedalās vienotā kultūras manifestācijā, tad Latvijā Dieva kalpi kultūru sadalīja – ticīgajiem un atkritējiem. Anglikāņi negribēja atšķirties no citiem un tāpēc par spīti „pareizajai kultūrai”, sava dievnama durvis 5. jūnijā plaši atdarīja daiļo mākslu cienītājiem.

9. Latvija ceļā uz pilnīgu islamizāciju

Kamēr mūspuses kristieši savā starpā nevar sadalīt ietekmes sfēras un sirdīgi kašķējas, citticībnieki berzē rokas un saredz plašu darbības lauku. Līdz ar pašpasludinātās „Islāma valsts” īstenotiem teroraktiem Vakareiropā, karadarbību arābu zemēs un bēgļu straumju plūšanas no vienas vecā kontinenta malas uz otru, pie mums savā starpā dūres vicina muslimu piekritēji un viņu pretinieki. Slava Allāham, līdz asinīm un bumbām neesam nonākuši!

Septembra beigās Rīgas musulmaņi saniknoja savus kaimiņus un Drošības policiju pie sava lūgšanu nama, kas ierīkots daudzdzīvokļu nama piebūvē, Brīvības ielā lielajos musulmaņu svētkos sarīkojot lūgšanas rituālu pagalmā, jo šaurajās telpās, lūk, esot pārāk šauri. Allāhu necienošie kaimiņi muslimu pulcēšanās vietu apķēpāja nesmukiem uzrakstiem un musulmaņus vainoja upurēto jēru asins smakas izplatīšanā.

Musulmaņi parādā nepalika. Viņi uz savu Islāma centru uzaicināja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātus un lika viņiem noaut kurpes un nosvempties sēdēšanai uz grīdas. Īsti korekti un pieklājīgi tas jau tā kā nebija, jo deputāti taču viesojās kultūras centrā, nevis mošejā ar stingrajām ticības regulām. Savukārt Rīgas domes būvvalde paziņoja, ka musulmaņi to vazājot aiz deguna. Lai nebūtu jāveic papildus būvekspertīzes jaunbūvējamajā mošejā Avotu ielā, Allāha kalpi domniekiem mēģina iestāstīt, ka mošejā pulcēsies tikai 99 ticīgie, un nekādā gadījumā ne 101! Jaunās mošejas telpas tā arī līdz šim nav atklātas. Allāha kalpi sūrojas, ka vietvara liek dažādus šķēršļus, bet pašvaldība niknojas uz viltīgajiem muslimiem.

Tomēr visskaļāk izcēlās islāmistu publiskā balss – pašmāju musulmaņu kopienas preses sekretārs Roberts Klimovičs, kurš visiem latviešu dievturiem, ateistiem un kristiešiem paziņoja: „Latviešiem ir jāsaprot, ka šeit pēc 50 gadiem būs islāma valsts. Tik vien tāpēc, ka mūsu, islāmticīgo, bērni būs vairākumā”.

10. Mormoņi iekaro Latvijas galvaspilsētu

Savs vārds sakāms arī Allāha noliedzējiem un tradicionālās kristietības nievātājiem – mormoņiem. Līdz šim viņiem Latvijā bija tikai viens dievnams – Liepājā. Liepājnieki savulaik pret to protestēja – turpat skola, teju centrs, garām kursē tramvajs! Nu rīdzinieki varēs protestēt – rekordtempos Lāčplēša ielā top mormoņu templis, un kas tā par lietu: garām brauc trolejbuss un turpat aiz stūra būs jaunā mošeja!

Mormoņu jeb Pēdējo dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas celtniecība iesākās 2015. gadā un uz priekšu būvniecība iet varen naski. Daži būves izskatā saskata atsauces uz senlatviešu celtnēm, arī pie jaunbūves vīd uzraksts, ka tur tiek celts „Saieta nams”, nevis mormoņu templis. Viens otrs rīdzinieks teic – beidzot mūsu dievturiem būs sava sanākšanas rija. Bet nekā... Tas ir maldu māns.

Ēka – saieta nams līdzināsies tradicionālai baznīcai: tā būs divos stāvos ar daļēji izbūvētu trešo stāvu, divslīpu jumtu un torni virs galvenās ieejas. Namā būs ne tikai plaša sanāksmju zāle, bet arī darbinieku kabineti, pieņemšanas telpas, mācību klases, arhīvs, bibliotēka un tehniskās telpas.