Vai Latvijā reiderisms ir izskausts?

Likumdevējs ir veicis dažādas likumu izmaiņas, lai ierobežotu reiderismu un reideru darbības, tomēr šīs personas nereti ir ļoti izglītotas un savas shēmas realizē sistēmiski, pamanoties atrast likuma robu un interpretācijas, likumdevēju nereti nostādot iedzinēju lomā.

Izsoļu reiderisms

Latvijā reiderisms savu uzplaukumu piedzīvoja aptuveni pirms septiņiem gadiem. Tajā laikā izplatīti bija trīs reiderisma veidi. Pirmais bija tā sauktais izsoļu reiderisms, kad nekustamo īpašumu izsolēs, ko organizēja maksātnespējas administratori vai zvērināti tiesu izpildītāji, tā sauktie sportisti piedalījās kā solītāji, lai vēlāk panāktu atkārtotu izsoli, jau ar zemāk solīšanu.
Tādējādi reiders legāli savā īpašumā ieguva nekustamo īpašumu par zemāko vērtību, kreditoram savukārt bija objektīvi mazākas iespējas atgūt parādu. Šī situācija ir manījusies līdz ar likuma izmaiņām, kas nosaka nekustamā īpašuma elektroniskās izsoles. Kā atzīst nozares speciālisti, līdz ar elektronisko izsoļu ieviešanu izsoļu reiderisms Latvija faktiski ir izskauts.

Primitīvais reiderisms

Otrs reiderisma veids ir tā sauktais primitīvais reiderisms, kas balstīts uz vienkāršām shēmām ar nolūku pārņemt kontroli pār uzņēmumu vai uzņēmuma aktīviem. Šīs darbības ir saistītas pārsvarā ar iespējamu dokumentu viltošanu un krāpniecību nolūkā iegūt sev privātu labumu.

Arī šajā reiderisma segmentā ir vērojams, ka reideri tik aktīvi to vairs neizmanto. Arvien mazāk konstatējamas fiktīvas uzņēmumu dalībnieku sapulces, kurās tiek nolemts, piemēram, par sev lojālas valdes maiņu, uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, tomēr šādi gadījumi nav izslēdzami un tiek izmantoti, kad starp uzņēmuma īpašniekiem pastāv konflikts vai arī uzņēmuma īpašnieki nevērīgi izturas pret savā īpašumā esošajām kapitāla daļām vai izsniegtajām pilnvarām.

Piemēram, ja uzņēmumam ir vairāki īpašnieki, tad, sasaucot dalībnieku sapulci, kāds no tā īpašniekiem var tikt apzināti dezinformēts par dalībnieku sapulces esamību, norises laiku vai sapulcē izskatāmajiem faktiskajiem darba kārtības jautājumiem.
Šādas rīcības dēļ uzņēmuma īpašnieki, kas piedalās dalībnieku sapulcē, izmantojot, piemēram, balsu vairākumu, var realizēt savus mērķus: pārņemt faktisko varu uzņēmumā, grozīt uzņēmuma statūtus, lemt par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu.

Cīņa ir dārga un sarežģīta

Tāpat šādas darbības var veikt pilnvarotās personas, kad pilnvarnieks izdoto pilnvarojumu izmanto savās personiskajās, nevis pilnvaras devēja interesēs. Pēc uzņēmuma vadības pārņemšanas reideriem rodas iespējas brīvi rīkoties ar uzņēmuma aktīviem, tos, piemēram, pārdodot, ieķīlājot vai citādi apgrūtinot, tādā veidā samazinot uzņēmuma aktīvus un gūstot sev personisku labumu.

Upurim vēlāk vienīgās iespējas ir sākt cīņu pret reideru radītajām sekām, kas nereti ir sarežģīts, dārgs un laikietilpīgs process, iesaistot ne vien juristus, bet arī tiesībsargājošās iestādes. Atzīstams, ka likumdevējs pašlaik ir pieņēmis likumus, kas gan ierobežo primitīvo reiderismu.

Proti, uzņēmumiem ir jānorāda patiesā labuma guvēji, notariātā ir ieviests elektronisko pilnvaru reģistrs, atsevišķi uzņēmuma reģistrā iesniedzamie dokumenti par izmaiņām iesniedzami ar notariāliem parakstu apliecinājumiem, Uzņēmumu reģistram ir tiesības atlikt izmaiņu reģistrāciju, ja upuris laikus ir pamanījis iespējamu reiderismu, ir izveidota specializēta tiesa, kas steidzamības kārtā izskata šādus strīdus.

Aroda profesionāļi

Taču, lai arī likumdevējs Latvijā ir noteicis daudz ierobežojumu un noteikumu, kas veicina reiderisma ierobežošanu, tomēr tā saukto profesionālo reideru rīcību likumā noteiktās normas neierobežo.

Profesionālais reiderisms pēc savas būtības reizēm pat ir grūti atšķirams no teorētiski leģitīmas rīcības, jo reideri ir šā aroda profesionāļi un visbiežāk darbojas koordinētā grupā. Profesionālie reideri ir labi izglītoti, nereti ar juridisko vai finansista izglītību, tāpat ar iespējamiem draudzīgiem kontaktiem tiesībsargājošajās iestādēs.

Upuri, kuri saskaras ar profesionālajiem reideriem, visbiežāk sākotnēji pat nenojauš, ka viņi ir kļuvuši par upuriem reiderismā shēmā. Šie reideri ļoti labi ir informēti par upuri, viņa vājībām, iespējām, zināšanām un finansiālo stāvokli. Visa sākotnējā un reiderisma laikā iegūtā informācija par upuri tiek izmantota pret pašu upuri.

Turklāt sākotnēji reideri iegūst pilnu uzticības kredītu no upura puses, tādējādi upuris pēc būtības ir pilnā mērā manipulējams. Ieguvuši uzticību, reideri sāk savas darbības, lai  sasniegtu mērķi. Nereti upuris pat kļūst tik manipulējams, ka labticīgi sāk rīkoties pēc reideru izstrādāta scenārija; pat nemanot, upura paša rīcība notiek pret viņu.

Brīdī, kad upuris sāk saprast, ka ir kļuvis par reideru upuri, viņam izveidojas sarežģīta situācija, lai pierādītu, ka paša cietušā veiktā darbības ir bijušas reideru manipulācijas rezultāts.

Laimas un Olainfarm gadījums

Lai arī šādi profesionālie reiderima piemēri Latvijā nav konstatējami bieži, tomēr to galvenais raksturojošais elements ir lieli aktīvi vai lieli uzņēmumi. Viens no spilgtākajiem tā sauktajiem profesionālā reiderisma piemēriem ir skandāls ar NP Foods, kura koncernā ietilpa Laima, Gutta un Staburadze.
NP Foods reiderisma shēmā iespējamās iesaistītās personas bija zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons un dažādas viņa pilnvarotās personas. Zināms, ka viena no šīm pilnvarotajām personām bijis jurists Mārtiņš Krieķis.

Krieķa uzvārds plaši izskanējis pēdējā laika lielākajos ķīviņos par kontroli Olainfarm, kur viņš pārstāv nelaiķa Valērija Maligina meitas Irinas Maliginas pozīciju. Bet Irina Maligina pērn neilgi pirms akcionāru sapulces nokļuva konfliktā ar pārējām mantiniecēm un māsām Niku Saveļjevu un Annas Emīlijas Maliginas dabisko aizbildni Signi Balderi-Sildedzi. Vai Irina Maligina ir kļuvusi par iespējamo upuri Olainfarm reiderismā, pētīsim nākamajā Likuma un Taisnības numurā.