Izmaiņas RTAB valdē - Tolstojs un Jermoloviča iesnieguši atlūgumus
Nodibinājuma "Rīgas tūrisma attīstības birojs" (RTAB) akcionāri par valdes locekli uzņēmumā lēmuši iecelt līdzšinējo nodibinājuma sabiedrisko attiecību speciālisti Ievu Lasmani, informēja RTAB pārstāve Anna Blaua.
Vienlaikus par valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Guntars Grīnvalds, kā arī pieņemti atlūgumi no valdes locekļiem Maksima Tolstoja (S) un Vitas Jermolovičas (GKR).
Nodibinājuma kapitāldaļu turētājs Vadims Baraņņiks (S) sacīja, ka Tolstoja atlūguma iemeslus viņš ar kolēģiem vienojies nekomentēt, kā arī neko sīkāk par viņa veselības stāvokli atklāt nedrīkstot. Baraņņiks arī nekomentēja, kad Tolstojs varētu atgriezties Latvijā, vien norādīja, ka viņš "nerosinās darīt neko, kas varētu pasliktināt Tolstoja veselības stāvokli".
Vienlaikus politiķis neizslēdza, ka RTAB valdē drīzumā varētu tikt iecelts arī trešais pārstāvis, taču par to pagaidām nekas lemts neesot.
KNAB veic kratīšanu Rīgas tūrisma attīstības biroja telpās
Kā norādīja Blaua, Lasmanei ir vairāk nekā 15 gadu pieredze mārketinga un sabiedrisko attiecību nozarē un maģistra grāds uzņēmējdarbības vadīšanā. RTAB Lasmane strādā no tā dibināšanas brīža kā vecākā mārketinga projektu vadītāja un ir atbildīga par pilsētas tūrisma mārketinga stratēģiju. Viņa arī ik gadu izstrādā un vada pilsētas reklāmas kampaņas RTAB mērķa tirgos.
Savukārt Grīnvalds RTAB valdē tika ievēlēts šā gada februārī. No 2013. līdz 2015.gadam viņš pildījis Krimuldas novada domes priekšsēdētāja pienākumus, bijis Tieslietu ministrs 2006.gadā, bet no 2003. līdz 2005.gadam viņš bijis Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras direktora vietnieks.
Pēc Blauas teiktā, RTAB dibinātāju sapulces laikā klātesošie tika informēti arī par plānotajiem darbiem Valsts kontroles ziņojumā konstatēto trūkumu novēršanā, piemēram, par nepieciešamību uzlabot plānošanas dokumentu kvalitāti, veikt RTAB aktivitāšu rezultātu kritēriju detalizētāku izvērtēšanu un ciešāk sadarboties ar tūrisma nozares pārstāvjiem. Tāpat tika prezentēta RTAB attīstības stratēģija, izskatīts jautājums par neatkarīga revidenta iecelšanu un citi jautājumi.
RTAB dibinātāji ir Rīgas dome, aviosabiedrība "airBaltic", Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija. Rīgas domei pieder 70% akciju, bet pārējiem partneriem - katram pa 10%.
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 5.aprīlī sāka kriminālprocesu pret RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.
Līdz šim RTAB valdē strādāja Vita Jermoloviča (GKR), domnieks Maksims Tolstojs (S) un Guntars Grīnvalds. Jermolovičai KNAB piemērojis aizliegumu ieņemt amatu, savukārt Tolstojs jau kopš 14.maija nav atgriezies no komandējuma Krievijā un KNAB iesniedzis slimības lapu.
Līdz ar to vienīgais valdes loceklis līdz šim bija Grīnvalds, kas nozīmēja, ka valde nebija lemtspējīga.
KNAB 13.maijā veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Kratīšanās izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī akcīzes preces bez akcīzes marķējuma.
KNAB izmeklētāju rīcībā esošie fakti liecinot, ka RTAB amatpersonas, iespējams, izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros, tajā skaitā, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus, viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus, nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros. Sākotnējie aprēķini liecina, ka noziedzīgu darbību rezultātā nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 300 000 eiro apmērā, tomēr nodarīto zaudējumu apmērs tiks precizēts, veicot grāmatvedības ekspertīzes.
KNAB iegūtā informācija liecina, ka noziedzīgo nodarījumu pēdas ved uz ārvalstīm, līdz ar to procesa virzītājam bija jānosūta vairāki Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kā arī būs jānosūta vairāki tiesiskās palīdzības lūgumi, kas varot būtiski pagarināt krimināllietas izmeklēšanas laiku.