Rīgas dome caur vairākām biedrībām un nodibinājumiem nelietderīgi izšķērdējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro

Revīzijā "Rīgas pilsētas pašvaldības piešķirto dotāciju biedrībām un nodibinājumiem likumība un lietderība" VK galveno uzmanību veltījusi diviem Rīgas pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem - "Rīgas Tūrisma Attīstības birojs" (RTAB) un "Riga.lv".

Revidenti secinājuši, ka pašvaldības biedrības bez jebkāda pamatojuma saņēmušas dāsnas budžeta dotācijas, lai naudu izlietotu apšaubāmās ziedošanas shēmās, neizprotamās darbībās ar preču zīmēm, kā arī algās, iespējams, fiktīvi nodarbinātām personām. Tāpat revidentiem neesot skaidri biedrību finansējuma piešķiršanas principi dažādu projektu īstenošanai.

Revīzijā kopumā esot konstatēti būtiski trūkumi biedrībām un nodibinājumiem sniegtā finansējuma plānošanas, piešķiršanas un uzraudzības procesos, un tas liekot secināt, ka Rīgas pilsētas pašvaldība triju gadu laikā nesaimnieciski iztērējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas.

No kopējā revīzijas apjomā iekļautā 26,5 miljonu eiro pašvaldības finansējuma, kas paredzēts biedrībām un nodibinājumiem, 20,9 miljonus saņem tieši RTAB un "Riga.lv". VK revīzijā centās noskaidrot, vai nodibinājumi sasnieguši tiem izvirzītos mērķus, kādu izdevumu segšanai tiek izlietots pašvaldības piešķirtais finansējums, un vai šo nodibinājumu izveide un uzturēšana vispār bijusi nepieciešama.

Revīzijā konstatēts, ka pašvaldība RTAB piešķīrusi tādu finansējuma apjomu, kādu nodibinājums pieprasījis, pat bez jebkādiem pamatojumiem. No 2016. līdz 2018.gadam RTAB no pašvaldības saņēmis finansējumu 17 miljonu eiro apmērā. Lielākā daļa šo līdzekļu ieguldīti divu preču zīmju - "Live Riga" un "Meet Riga" popularizēšanā, kuras nepieder ne pašvaldībai, ne arī nodibinājumam, bet gan AS "Air Baltic Corporation" un patlaban ir ieķīlātas.

Kā norāda VK, RTAB pildījis arī starpnieka funkcijas, īstenojot pašvaldības vadības izveidotu ziedošanas un dāvināšanas shēmu. No 2016. līdz 2018.gadam caur RTAB ziedoti un dāvināti pašvaldības piešķirtie finanšu līdzekļi gandrīz viena miljona eiro apmērā.

Tāpat revīzijā secināts, ka, iespējams, RTAB tika fiktīvi nodarbināti darbinieki. VK darbību rezultātā tikušas likvidētas septiņas amata vietas, turklāt, izvērtējot RTAB amatu sarakstus un atalgojuma apmērus, revidenti nonākuši pie secinājuma, ka atalgojums tajā pārsniedz attiecīga līmeņa pašvaldības darbinieku atalgojuma līmeni.

Savs komentārs par VK revīzijas secinājumiem ir arī pašam RTAB: "Valsts kontrolei ir tiesības veikt revīzijas, tomēr audita laikā RTAB darbiniekus nepameta sajūta, ka VK pārstāvji birojā ieradušies jau ar gatavu negatīvu, iespējams, politiski motivētu viedokli par RTAB darbu, kuru diez vai būs iespējams mainīt"

"Lai arī revīzija ilga aptuveni gadu, VK revidenti, diemžēl, tā arī nesaprata, kā strādā mūsdienu mārketings tūrisma sekmēšanā un kāda ir RTAB vieta kopējā tūrisma ekosistēmā, jo revidenti apšauba biroja vajadzības eksistenci principā. Mūsu skatījumā, tā ir konceptuāla kļūda. RTAB vienmēr vēlās saglabāt konstruktivitāti sadarbībā ar VK, bet vienlaikus mums ir tiesības arī sagaidīt revidentu profesionālu izpratni par jomu, kurā revīzija tiek veikta," teikts biroja paziņojumā.

RTAB skaidro, ka pašvaldības un tūrisma industrijas kopīgi veidotas struktūras eksistē daudzās pasaules pilsētās un Rīga neesot unikāla savā izvēlē šādu biroju izveidot. "VK apgalvo, ka revīzijas laikā netika gūti pierādījumi, ka šāds lēmums (dibināt RTAB) bija pamatots ar finanšu aprēķiniem, prognozēm par pozitīvu ietekmi uz tūrisma attīstību Rīgā. Diemžēl, pārliecināšanai nelīdzēja skaitļi, ka kopš 2009.gada, kad ekonomiskās krīzes epicentrā tika izveidots RTAB un startēja zīmols "Live Riga", tūristu skaits ir vairākkārt pieaudzis. Tā 2009.gadā bija 0,7 miljoni tūristu, bet 2018.gadā 3,5 miljoni. Gadā tūrisms ekonomikā ienes gandrīz vienu miljardu eiro," savu lietderību pamato RTAB.

Biroja skatījumā, Latvijā ir viens no straujākajiem tūristu skaita pieaugumiem ES. Lai sasniegtu šos rezultātus, bijis jāiegulda "ilgstošs un konsekvents darbs, jo Rīga piedalās nežēlīgā konkurencē ar daudzām citām valstīm un pilsētām, kurām tūrisma tradīcijas ir senākas un izkoptākas". "Mūsu mērķa tirgi ir Vācija, Somija, Zviedrija, Nīderlande, Igaunija, Lietuva, Norvēģija, Dānija, Ukraina, Krievija. Šie tirgi arī ir tie, kas dod lielāko tūrisma pieaugumu. Neviena cita institūcija nav veikusi tik ilgas un mērķtiecīgas tūristu piesaistes mārketinga aktivitātes kā RTAB. Un kuram gan ir šaubas, ka tūrisma magnēts Latvijā ir Rīga? No tūristu skaita pieauguma iegūst visi - tiek celtas jaunas viesnīcas, atvērti restorāni, uzplaukst citi pakalpojumu veicēji - tūristi ir viens no ekonomikas pieauguma veicinātājiem. Rīgā kopš RTAB darbības sākuma ir audzis viesnīcu un restorānu skaits, un tajos strādā Rīgas un Latvijas iedzīvotāji," raksta RTAB.

RTAB skatījumā, VK neesot mēģinājusi saskatīt un noliegusi korelāciju starp RTAB "īstenotajām mērķtiecīgajām aktivitātēm un pārliecinošajiem tūrisma pieauguma rādītājiem". "To nevarot pierādīt. Diemžēl, VK nespēja pārliecināt arī Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras (LIAA) teiktais, ka, pateicoties RTAB aktivitātēm Rīgā, LIAA vairāk varējusi vērsties pārējās Latvijas virzienā. Arī RTAB dibinātāji no nozares puses - "airBaltic", Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija ir ļoti atzinīgi novērtējušas RTAB ieguldījumu tūrisma attīstībā," uzsver RTAB.

"Revīzijā esot konstatēts, ka darbinieki bieži komandējumos nosūtīti bez pietiekama pamatojuma, nav arī skaidra pamatojuma sadarbības veidošanai, kā rezultātā tika veikts izlietotā finansējuma izvērtējums. Tā rezultātā konstatēti darbinieku nepamatoti tēriņi. Atbildam - visi komandējumi un tēriņi ir mērķtiecīgi pamatoti un balstīti viesmīlības nozares pamatprincipos," paziņojis RTAB, "VK arī kļūdaini norāda, ka RTAB administratīvajiem izdevumiem katru gadu tērē aptuveni vienu miljonu eiro, kas ir 19-20% no kopējiem izdevumiem, no kuriem izdevumi atalgojumam ir aptuveni 0,4 miljoni eiro. Patiesībā administratīvie izdevumi ir 7%, vienkārši VK ir pieļāvusi kļūdu un tikai sev saprotamu iemeslu dēļ RTAB administratīvajos izdevumos ieskaitījusi arī Rīgas Tūrisma informācijas centra izdevumus."

RTAB paziņojumā uzsvēris, ka revīzijas ziņojumā minētā darbinieku skaita samazināšana veikta RTAB stratēģiska lēmuma ietvaros sakarā ar to, ka būtiski samazinājies RTAB budžets no 5,9 miljoniem eiro 2018.gadā līdz 3,7 miljoniem eiro 2019.gadā (38%). RTAB arī vēlas norādīt VK, ka revīzijas ziņojumā konsekventi tiekot nenovērtēta RTAB loma Rīgas tūrisma industrijā, jo VK ieskatā par visiem panākumiem nav iespējams konstatēt RTAB ieguldījumu, savukārt par visām neveiksmēm atbildība ir jāuzņemas tikai RTAB. "Organizācija nevar būt atbildīga tikai par kāda darba, iespējams, nesekmīgajiem aspektiem, neesot atbildīga arī par pozitīvajiem," uzsver birojs.

"Darbā, kā jau darbā, var būt problēmas, taču tās ir mazākas nekā lielais pienesums, ko esam veicinājuši. Konstruktīvas kritikas ietvaros jau esam pieņēmuši nepieciešamos lēmumus un esam gatavi to darīt arī turpmāk," teikts RTAB paziņojumā.

Savukārt, pētot nodibinājumu "Riga.lv", VK revidenti konstatējuši, ka iepriekšējo trīs gadu laikā pašvaldība piešķīrusi tam dotāciju vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā. Kaut arī statūti nosaka pašvaldībai pienākumu apstiprināt nodibinājuma "Riga.lv" budžetu, ne 2016., ne 2017., ne 2018.gadā tas neesot darīts. Turklāt "Riga.lv" finanšu atskaitēs esot uzrādīti nepatiesi finanšu dati.

Kā viens no "Riga.lv" dibināšanas mērķiem nosaukts pašvaldības laikraksta izdošana, taču jau nākamajā gadā pēc nodibinājuma izveidošanas pieņemts lēmums pārtraukt laikraksta izdošanu, norāda VK. Tagad nodibinājuma sagatavoto informāciju var saņemt tikai, pērkot noteiktus citus laikrakstus, kas nozīmē, ka rīdzinieki par to faktiski maksā dubultā, skaidro VK.

Revīzijā konstatēts, ka nodibinājuma "Riga.lv" darbinieki faktiski nodarbojas ar informācijas pārpublicēšanu no citiem informācijas avotiem. Arī no noslēgtajiem autordarbu pakalpojumu līgumiem neesot iespējams pārliecināties ne par veikto darba apjomu, ne izmaksām.

Tāpat bez pietiekama pamatojuma slēgti līgumi par interneta portāla "www.riga.lv" reklamēšanu citos portālos, kā arī pirkts raidlaiks televīzijā un radio par vairāk nekā pusmiljonu eiro, norāda VK.

Turklāt VK revīzijā vispār neesot spējusi rast pamatojumu tam, kādēļ pašvaldībai 2013.gadā radās nepieciešamība pēc nodibinājuma "Riga.lv".

Revīzijā arī konstatēts, ka par nodibinājumu darbības uzraudzību pašvaldībā atbildīgās amatpersonas un struktūrvienības - izpilddirektors, Domes priekšsēdētāja birojs, Sabiedrisko attiecību nodaļa - nodibinājuma darbības un dotāciju izlietojuma uzraudzību faktiski neveic.

VK arī vērsusi uzmanību uz nodibinājumu vadošo amatpersonu un citu darbinieku amatu apvienošanu ar citiem amatiem pašvaldībā - domē un administrācijā.

Revīzija veikta par laika posmu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 30.jūnijam.