Apšauba pamatu ieturēt autoratlīdzību par vienīgās fotogrāfijas no Latvijas valsts proklamēšanas mirkļa izmantošanu

Minētā fotogrāfija ir vienīgā, kurā redzama Latvijas Republikas proklamēšana 1918.gada 18.novembrī, bet par tās izmantošanu vēl aizvien nākas maksāt autoratlīdzību.

Pašlaik fotogrāfa mantojumu pārvalda Jānis un Marija Ulpes, kuri ar "TV3 Ziņām" nav vēlējušies sarunāties. Par autortiesību pārvaldītājiem viņi kļuvuši pēc tam, kad to novēlējusi Rīdzenieka audžumeita no viņa otrās laulības.

Autortiesību piederību vēlas pārskatīt Rīdzenieka sievas Marijas māsas mazmeita Dace Kudiņa, kura ir arī Marijas Rīdzenieces mantiniece, jo Marijai savu bērnu nebija. Kudiņa uzskata, ka Rīdzenieka mākslinieciskais mantojums ir sievas, kas arī bija fotogrāfe, līdznopelns - fotopakalpojumu ateljē viņi vadīja kopā.

Patlaban ikvienam, kurš slaveno valsts dibināšanas fotogrāfiju vēlas, piemēram, publicēt žurnālā, par to ir jāmaksā autoratlīdzība līdz pat 192 eiro atkarībā no tirāžas un attēla lieluma. Ja autoratlīdzība nebūtu jāmaksā, ieguvēja būtu visa sabiedrība, uzskata Dace Kudiņa, kura autortiesības uz Rīdzenieka arhīvu vēlētos atdot valstij.

"Skolēni varētu mācīties vēsturi, vizuāli daudz vieglāk mācīties. Viņam [Rīdzeniekam] ir Bermontiāde bildēta, par karu. Viņam ir 1910.-1935.gada tāda kārtīga vēsture, ko varētu izmantot skolās un filmās. Tie visi ir mani radi, mana dzimta. Iznāk, ka es nevaru izlikt izstādē, grāmatā, man svešam cilvēkam ir jāmaksā par manām dzimtas bildēm," nobažījusies Kudiņa.

Kā vēstīja "TV3 Ziņas", Marija Rīdzeniece pašlaik nav atzīta par Viļa Rīdzenieka darbu līdzautori. Taču atbilstoši likumam, kas bija spēkā līdz 1938.gadam, autora tiesības uz ražojumu, ko radījušas kopīgi vairākas personas un kas iztaisa vienu nedalāmu veselu, pieder visiem autoriem. Līdz ar to autortiesības uz foto uzņēmumiem, ko Marija un Vilis Rīdzenieki kopā izgatavoja, varētu būt piederējušas abiem.

Tas pats likums arī noteica, ka autora tiesības uz fotogrāfiskajiem ražojumiem ir aprobežotas ar desmit gadiem no ražojuma klajā nākšanas. Tādējādi Rīdzenieka fotogrāfijai "Latvijas valsts pasludināšana", kuru publicēja 1920.gadā, autortiesību termiņš beidzās jau 1930.gadā, un Kudiņa uzskata, ka pašreiz valsts un citas personas nepamatoti maksā autoratlīdzību par šī darba izmantošanas tiesībām.

Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) vadās pēc pašreizēja likuma, kas nosaka, ka autortiesības ir spēkā 70 gadus pēc autora nāves, un Rīdzenieka gadījumā šis termiņš beigtos 2032.gadā.

"Mēs no savas puses varam slēgt tikai līgumu ar to, kas mums var uzrādīt mantojuma apliecību. Mēs nevaram noteikt paši uz savu galvu, kurš ir mantinieks un kurš mantinieks nav," raidījumam skaidroja AKA/LAA pārstāve Ieva Kolmane.

Prokuratūra ir lūgusi Kultūras ministrijai (KM) noskaidrot, vai autortiesības ir spēkā, vai nav, lai gan ministrija tādu vērtējumu nevarot sniegt, jo tas būtu darāms tiesai.

"Daudzās likuma normu, likuma ietvaru izmaiņas ir tas, kas mums traucē sniegt 100% atbildi, kā būtu jāpiemēro aizsardzība 1920.gadā radītam fotogrāfiskam darbam, jo ir jāizvērtē, kā ir notikusi pāreja no viena likumdošanas režīma uz citu. Līdz ar to, lai lietas pārāk nesarežģītu, kā aksiomu pieņemam, ka spēkā ir esošā likumdošana, kas pasaka, ka jebkuri darbi ir aizsargāti 70 gadus pēc autora nāves," skaidroja KM valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.

Līdz ar to tiesas kompetencē būtu skatīt, vai ir pamats uzskatīt, ka autortiesības fotogrāfijām pēc tajā laikā esošajiem normatīvajiem aktiem ir jau beigušās 1930.gadā, un vai tas automātiski nozīmē, ka tās nav spēkā arī pašlaik. Latvijas tiesā šādu precedentu nav bijis. Zariņš nenoliedz, ja tiesa lemtu, ka autoratlīdzība nav maksājama, sekas būtu salīdzināmas ar Pandoras lādi, jo, visticamāk, tiktu rakstītas neskaitāmas sūdzības par nepamatoti maksātām autoratlīdzībām, vēstīja "TV3 Ziņas".