Deputāti pirms balsošanas 3 stundas iztaujā Baraņņiku; nacionāļi, vīlušies dzirdētajā, sēdi pamet
Teju trīs stundu garā iztaujāšanā Rīgas otrā vicemēra amatam izvirzītais Vadims Baraņņiks (S) atzina, ka iepriekš būtu vajadzējis ciešāk sadarboties ar opozīcijas pārstāvjiem, solīja uzlabot apkaimju iedzīvotāju iesaisti domes darbā, kā arī pieskārās vēstures tēmai, norādot, ka jārespektē dažādi sabiedrībā valdošie uzskati.
Sēdes laikā neiztrūka arī neapmierinātība ar sniegtajām atbildēm. Šī iemesla dēļ pēc pārtraukuma tajā neatgriezās Nacionālās apvienības frakcijas deputāti.
Uzrunā kolēģiem Baraņņiks norādīja, ka ir domes deputāts jau no 2009.gada un ilgus gadus vadījis arī Satiksmes un transporta komiteju. Viņš pauda, ka šajā laikā izdarīts ir daudz, lai gan nav iztikts arī bez pārmetumiem no opozīcijas un iedzīvotājiem. "Teikt, ka es viens pats esmu izdarījis ko izcilu, nevar, jo visus šos gadus koalīcijas esam strādājuši kā vienota komanda," viņš sacīja.
Pēcāk Baraņņika iztaujāšanai pievērsās opozīcijas deputāti, galvenokārt cenšoties noskaidrot viņa plānus vicemēra amatā.
Piemēram, deputāts Viesturs Zeps (LA) prasīja, kādu Baraņņiks Rīgu redz pēc diviem gadiem un, kas ir lielākās kļūdas, ko viņš pieļāvis vadot komiteju. Baraņņiks tieši savu vīziju par pilsētu pēc diviem gadiem neatklāja, sakot, ka patlaban svarīgākais ir apstiprināt Rīgas teritorijas plānojumu līdz 2030.gadam, kas būtu kā pamats dažādiem attīstības projektiem. Komentējot savas līdzšinējās kļūmes, deputāts teica, ka, iespējams, viņam būtu vajadzējis ciešāk sadarboties ar opozīcijas pārstāvjiem.
Vienlaikus viņš norādīja, ka kolēģi ar konstruktīviem piedāvājumiem vienmēr ir bijuši pie viņa laipni gaidīti.
Savukārt deputāts Andris Bačkus (LA) prasīja, kā vicemēra amatā viņš uzlabos apkaimju iedzīvotāju iesaisti domes lēmumu pieņemšanā. Baraņņiks atzina, ka tas būšot viens no viņa darba izaicinājumiem, jo līdz šim darbs ar apkaimēm neesot bijis pietiekams. Viņš personīgi apņēmies šo situāciju mainīt.
Tikmēr Jurģis Klotiņš (VL-TB/LNNK) prasīja, kāda ir Baraņņika vīzija par velo satiksmes attīstību pilsētā. Deputāts atbildēja, ka tai noteikti ir jāattīstās, taču tas esot komplekss jautājums.
"Katrai pilsētai ir sava situācija. Tajā pat Kopenhāgenā ielas ir platākas nekā Rīgā. Taču gan riteņbraucēji, gan gājēji, gan autovadītāji dzīvo vienā telpā un mēs nevaram vienai grupai pievērsties vairāk vai mazāk, ir jāmeklē kompromiss," teica Baraņņiks.
Klotiņš arī interesējās, ar ko nodarbojas biedrība "9.may", kuras biedrs ir Baraņņiks. Baraņņiks skaidroja, ka biedrība 8.maijā rīko piemiņas pasākumus Otrā pasaules kara upuriem, bet 9.maijā atzīmē nacisma sagraušanu.
Tikmēr deputāts Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) vērsa uzmanību, ka Rīga ir vienīgā pilsēta, kur uzvaru pār nacismu svin 9.maijā, nevis 8.maijā. Baraņņiks gan teica, ka tas esot "jautājums par laika joslām", jo daļā pasaules kapitulācijas līgums tika parakstīts 8.maijā, bet daļā - 9.maijā.
Tāpat deputāte Ieva Holma (VL-TB/LNNK) prasīja, vai Baraņņiks atbalstītu vēsturisku informatīvu plākšņu uzstādīšanu pie Uzvaras parka. Deputāts norādīja, ka vēstures izpratne katram ir atšķirīga un ikvienam ir jārespektē dažādi Latvijas sabiedrībā valdošie uzskati.
Pēc pārtraukuma Nacionālās apvienības frakcija sēdē neatgriezās, šādā veidā izrādot neapmierinātu ar Baraņņika atbildēm par 9.maiju, Latvijas vēstures izpratni, transporta attīstību pilsētā, īpaši par velotransporta, gājēju ērtībām, sabiedrisko transportu, kā arī līdzšinējo atbildību Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītāja amatā.
Opozicionāri ilgstoši tincināja Baraņņiku arī par viņa iespējamo atbildību pašvaldības SIA "Rīgas satiksmes" skandālā, viņa uzskatiem par korupcijas apkarošanu pašvaldībā un citiem jautājumiem. Piemēram, "Vienotības" deputāti taujāja, vai Baraņņiks rosinās veikt auditu tajās kapitālsabiedrībās, kas tiks nodotas viņa pārziņā. Tāpat viņi prasīja, vai Baraņņiks vērsīsies tiesā pret bijuša "Rīgas satiksmes" valdi.
Politiķis norādīja, ka neredz iemeslu "veikt auditu audita pēc", savukārt pamatojumu par iespējamo vēršanos pret bijušo uzņēmuma valdi viņš gaidīšot no jaunās uzņēmuma vadības.
Patlaban norisinās balsošana par Baraņņika kandidatūru vicemēra amatam. Balsošana notiek ar balsošanas zīmju mešanu urnā.
Baraņņiks ir vienīgais kandidāts šim amatam. Viņu izvirzīja pilsētas mērs Nils Ušakovs (S). Ja viņu apstiprinās amatā, Rīgā būs divi vicemēri - Baraņņiks un Oļegs Burovs (GKR).
