Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Latvijas Aizsardzības ministrijas vadībā civiliedzīvotājiem tiks izstrādāts “kara laika somas” saturs, kam būtu jābūt mājās jebkuram, lai viņš nedēļu varētu izdzīvot bez citu palīdzības. (Foto: REUTERS/SCANPIX)

Arī Latvijas cilvēkus lūgs sapirkt pārtiku, sērkociņus, zāles un citas vajadzīgas lietas krīzes gadījumam 446

Sabiedrība
26. martā 05:43 2019. gada 26. martā 05:43 | Papildināts, 26. martā 10:03
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Arī Latvija, sekojot Igaunijas piemēram, aicinās iedzīvotājus sarūpēt sev personiskās rezerves krīzes situācijām vismaz nedēļai uz priekšu. Valdība janvārī akceptējusi, ka par to atbildēs Aizsardzības ministrija. Ir izveidota speciāla darba grupa, kas to uzraudzīs.

Portāls Jauns.lv jau rakstīja, ka Igaunijā valdība aicinājusi iedzīvotājus nodrošināties ar pārtiku un citām pirmās nepieciešamības lietām krīzes gadījumā. Nedēļas komplekts četriem cilvēkiem izmaksā 260 eiro. Šādam pašam solim sekos arī Latvijas valdība.

Personīgo rezervju sarakstu krīzes gadījumiem izstrādās aizsardzības ministra vadībā

Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze Jauns.lv pastāstīja: “Apzinoties mūsdienu drošības situācijas izaicinājumus, Aizsardzības ministrija rosinājusi visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu visā Latvijā. Šīs ieviešanas koordinācijai tiks izveidota ministru līmeņa darba grupa aizsardzības ministra vadībā.

Jautājums par iedzīvotāju apgādi ar pirmās nepieciešamības precēm un pārtiku krīzes situācijā ir viens no būtiskākajiem civilās aizsardzības sistēmas elementiem, kas regulāri ticis izspēlēts arī Ministru kabineta krīzes mācībās, tādēļ tas būs viens no visaptverošās valsts aizsardzības starpresoru darba grupas pamatjautājumiem.

Pašreiz iedzīvotāju apgādi krīzes situācijās regulē Ministru kabineta 2007. gada 28. augusta noteikumi Nr. 585 “Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā” un 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 755 “Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā”, kuri ir attiecīgi Zemkopības ministrijas un Ekonomikas ministrijas atbildībā. Tomēr minēto noteikumu izpildei nav piešķirts nepieciešamais finansējums, tādēļ šīs normas, kas nosaka, ka valsts nodrošina pilnībā pārtiku un pirmās nepieciešamības preces visiem iedzīvotājiem, pagaidām ir tikai deklaratīvas un sistēma eksistē tikai “uz papīra”.
 
Aizsardzības ministrija uzskata, ka mums būtu jāseko daudzu valstu, tai skaitā Igaunijas, Somijas un Zviedrijas, kas paziņojušas un informējušas iedzīvotājus par nepieciešamību veidot uzkrājumus, lai nodrošinātu gatavību dažādām negaidītām krīzēm, piemēram. Šī gada sākumā Ministru kabinetā tika atbalstīts Aizsardzības ministrijas informatīvais ziņojums par visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas nepieciešamību, kas tostarp paredz izveidot nepieciešamo preču sarakstu, kuru izplatīt Latvijas iedzīvotājiem, lai viņi varētu savlaicīgi sagatavot personīgos krājumus krīzes gadījumiem.

Lai nodrošinātu reālistisku pieeju iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības precēm un pārtiku krīzes situācijā, ir nepieciešams pārskatīt esošo sistēmu un grozīt normatīvos aktus par nodrošinājumu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm, tostarp paredzot nepieciešamību iedzīvotājiem veidot personīgās rezerves, lai nodrošinātu iztiku vismaz vienas nedēļas garumā.
 
Civilā aizsardzība ir Iekšlietu ministrijas atbildība un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pirms pāris gadiem jau sagatavojis bukletus par sagaidāmo rīcību ārkārtas gadījumos - ārkārtas gadījumu somas saturu, kas var būt noderīga visa veida krīzēm”.

Kara laika komplekts

Jaunizstrādātais Aizsardzības ministrijas ziņojums par nepieciešamību ieviest visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu tapis balstoties uz pirms diviem mēnešiem apstiprinātās Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijas 202. punktu: “Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu. Līdz 2022. gadam izstrādāsim un noteiksim katras nozares ministrijas lomu valsts aizsardzības sistēmā, nodrošinot atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem valsts militārās aizsardzības īstenošanā, kā arī sabiedrības funkcionēšanai krīzes un kara laikā. Aizsardzības ministrija koordinēs sadarbību starp visām ministrijām, lai nodrošinātu darbu pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas. Stiprināsim sabiedrības psiholoģisko noturību”.

Tātad no šī deklarācijas punkta izriet, ka pirmās nepieciešamības preču sarakstu Latvijas cilvēkiem izplatīs arī tādēļ, lai viņi nedēļu bez citu palīdzības, pašpietiekami varētu izdzīvot arī kara laikā.

Latvijas Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele Jauns.lv teica, ka jau tagad ir izstrādāti materiāli par rīcību ārkārtas gadījumos, tai skaitā par to, kas jāliek „ārkārtas gadījumu somā”, kas atrodami VUGD mājas lapā. Mūsu ārkārtas gadījumu somas saturs ne ar ko īpaši neatšķiras no igauņu rekomendācijām.

Mūsu ārkārtas somas saturā ir: svarīgu dokumentu (pase, ID karte, autovadītāja apliecība u.c.) kopijas ūdens necaurlaidīgā polietilēna iesaiņojumā; neliela naudas summa; portatīvais radioaparāts, sērkociņi vai šķiltavas, lukturītis, baterijas; saliekamais nazis, neplīstoša bļodiņa un karote; līmlente, aukla; diegs, adata, šķēres, papīrs, rakstāmpiederumi; pirmās palīdzības aptieciņa; apģērbs, rezerves apakšveļa, ērti apavi; guļammaiss vai sega, tūristu paklājiņš (vēlama telts); higiēnas piederumi (dvielis, tualetes papīrs, vienreiz lietojamās salvetes); pārtika, ko var lietot bez termiskas apstrādes un ar ilgu derīguma termiņu (sausās zupas, konservi, sausiņi, saldumi ar augstu kaloriju saturu); dzeramais ūdens vairākām dienām (vēlams plastmasa pudelēs).

Saistītās ziņas

Igaunijā valdība lūdz tautu sapirkt pārtiku vismaz nedēļai: izdzīvošanas komplekts četriem cilvēkiem - 260 eiro 212
Latvijas skolās plāno ieviest civilās aizsardzības mācību stundas 20
Pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām. Vācija gatavojas pieņemt civilās aizsardzības stratēģiju 2

Ko pieprasa Igaunija?

Igaunijas Valsts Glābšanas departaments aprēķinājis, ka pārtiku un pirmās nepieciešamības preču komplekts krīzes situācijai četru cilvēku ģimenei nedēļai izmaksā 260 eiro.

Igaunijas Iekšlietu ministrija, Ekonomikas ministrija un Glābšanas departaments izstrādājis pirmās nepieciešamības komplektu iedzīvotājiem, lai viņi nedēļu bez citu palīdzības varētu izdzīvot krīzes situācijās. Lai ģimene nedēļu izdzīvotu ekstremālos apstākļos nepieciešama ne tikai pārtika, ūdens un medikamenti, bet arī elementāri instrumenti, šķiltavas vai sērkociņi, kā arī akumulators, lai varētu uzlādēt mobilo tālruni vai citas ierīces, kurām nepieciešama elektroenerģija. Tāpat vajadzīga līmlente, lai nepieciešamības gadījumā varētu hermētiski aizdarīt logus vai aizlāpīt caurumus. Nevajag arī pilnībā bez benzīna atstāt auto degvielas bāku un radiouztvērēju bez baterijām. Jāpārdomā, kā izdzīvot gadījumos, kad tiek atslēgta elektrība. Tāpat jāparūpējas par apģērbu un guļamlietām, piemēram, guļammaisu.

Igaunijas Iekšlietu ministrijas vicekanclere Viola Murda uzsvērusi, ka valsts aicina izdzīvošanas komplektu iegādāties pēc principa „jo vairāk, jo labāk”. 

Pats dārgākais priekšmets izdzīvošanas komplektā ir pudele ar ūdens filtru, kas maksā 50 eiro. Ar tās palīdzību ūdeni dzeršanai var ņemt no jebkuras dabiskas ūdenstilpnes un to lietot uzturā. Kopumā filtrs spēj attīrīt 1000 litrus ūdens. Vienlaikus jāsagādā arī  ūdens ar aprēķinu – vienam cilvēkam trīs litri dienā.

Nelūkojoties uz to, ka katastrofas iespējamība Igaunijā ir ļoti zema, vajag sagatavoties iespējamai krīzei, uzsver kaimiņvalsts valsts dienesti, jo elektroenerģijas padeves pārrāvuma gadījumā dienas laikā var pārstāt darboties sakari, bankas, ūdensapgāde un apkure. Igaunijas atbildīgie dienesti, publiskojot izdzīvošanas komplekta saturu nemin, ka tas būtu nepieciešams militāru konfliktu gadījumā, bet gan tā nepieciešamību argumentē ar kādām tehnoloģiskām kataklizmām vai dabas katastrofām – plūdiem.

Lūk, galvenie izdzīvošanas priekšmeti, kas nepieciešami igauņiem: dzeramais ūdens, konservi, sausā pārtika, pirmās palīdzības aptieciņa, medikamenti, ziepes, tualetes papīrs, lielie atkritumu maisi, kabatas baterija, baterijas, sveces, sērkociņi, konservu attaisāmais, vienreizējie trauki, nazis, šķēres, plēve, līmlente, sejas maska, ugunsdzēšamais aparāts, degviela, dzīvnieku pārtika (ja ir mājdzīvnieki), akumulators, radiouztvērējs, nauda, dokumenti, apģērbs.

Latvijas ārkārtas gadījumu soma

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšnieces pienākumu izpildītāja Inta Palkavniece Jauns.lv piebilda: „VUGD 2015. gadā sagatavoja informatīvo bukletu iedzīvotājiem “Vai tu zini kā rīkoties ārkārtas gadījumos?”, kur bukleta otrā lappuse satur informāciju „Evakuācija un ārkārtas gadījumu soma”. Šajā sadaļā ir iekļauta informācija par nepieciešamajām lietām, kuras jāiekļauj ārkārtas gadījumu somā. Ņemot vērā, ka bukletā tiek aicināts somu sagatavot savlaicīgi, tad atbilde ir apstiprinoša, ka tauta tiek aicināta apgādāties ar “krīzes komplektu”.

Krīžu gadījumu izraisītāji var būt dažādi, sākot ar dabas katastrofām, piemēram, plūdiem, sniegputeņiem, vētrām, līdz pat cilvēku izraisītām katastrofām, piemēram, ķīmisko, radioaktīvo un bioloģisko vielu noplūdēm, elektrotīklu bojājumiem un sabiedriskajām nekārtībām. Neraugoties uz katastrofas veidu “krīžu gadījumu”, visiem šiem gadījumiem ir iespējamas kopīgas sekas sabiedrībai - komunālo pakalpojumu (gāze, elektrība, ūdens) padeves pārtraukums, vai pat ilgstoša evakuācija”.

Citi šobrīd lasa

Diviem vīriešiem Lielbritānijā atteikts izmaksāt 4 miljonu laimestu, jo viņi loterijas biļetes pirkuši ar svešu bankas karti 17
Ja nebūtu traģiski, tad būtu smieklīgi! Azerbaidžānas F-1 posma rīkotāju neizdarība izjauc treniņbraucienus 9
33 gadi pēc Černobiļas traģēdijas. Unikāli un vēsturiski kadri - Černobiļa toreiz un tagad 6
Skatīt visus komentārus

Отец футболиста Салы умер через три месяца после гибели сына в авиакатастрофе

Сын Александра Лукашенко Николай изменился до неузнаваемости