Jelgavas un Tērvetes novadi spriež par ideju apvienoties
Nesagaidot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) jauno reģionālo reformu, Jelgavas un Tērvetes novadu pašvaldības jau ir sākušas apspriest iespējamo apvienošanos nākotnē, šodien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".
Jelgavas novada priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) atbalstītu tuvināšanos ar salīdzinoši nelielo Tērvetes novadu, ko Jelgavas domnieki sēdē plāno apspriest jau šonedēļ.
Tērvetes dabas parks
"Mēs varētu būt pirmie, kas labprātīgi apvienojas. Ja to izlemsim šogad, tad mūs neviens vairs neizkustinātu," sacīja Caune. Tērvetes novada priekšsēdētāja Dace Reinika (ZZS) negribot steidzināt notikumus, bet varot apstiprināt, ka ar kaimiņu pašvaldību ir notikušas sarunas par mājokļu apsaimniekošanas funkcijas deleģēšanu Jelgavas novada komunālajam uzņēmumam, jo Tērvete kā maza pašvaldība nevarot izveidot savu uzņēmumu.
Uz vaicāto, vai abi novadi kādreiz varētu arī apvienoties, Reinika atbildēja, ka tādu iespēju nevarot izslēgt. Viņa apzinoties, ka reformas turpināšanas gaitā Tērvetes novadu ar 3400 iedzīvotājiem gribēs kādam pievienot. Jelgavas novads tai ir vistuvākais, jo abas ir lauku pašvaldības un to centrā nav pilsētas, kurā varētu koncentrēties resursi. Tas nozīmē, ka Jelgavas novadā notiek līdzsvarota visu tajā iekļauto teritoriju attīstība.
Reinika uzsvēra, ka Tērvetes novada vadība konsultēsies ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem, jo esot svarīgas viņu domas par pašvaldības nākotni. "Vienošanās vēl nav notikusi, bet katrs savā mājā mēs kaut ko domājam," piebilda Reinika.
Ir vairākas funkcijas, piemēram, būvvalde, izglītības un bibliotēkas pakalpojumi, kuras Tērvete deleģējusi Dobeles novadam. "Mums nav nekādu pretenziju pret Dobeli, mūsu cilvēki uz turieni brauca un brauks, bet arī Latvijas brīvvalsts laikā Tērvete bija Jelgavas apriņķī," skaidroja Reinika.
Viņa minēja vairākas valsts iestādes, ieskaitot Valsts ieņēmumu dienestu, kam neesot filiāles ne Dobelē, ne Tērvetē. Dobeles novada priekšsēdis Andrejs Spridzāns (ZZS) laikrakstam sacīja, ja Tērvete izlems aiziet uz Jelgavas novadu, tad tā esot tās izvēle, bet, viņaprāt, loģiski tas neesot, jo Jelgavas novadam neesot sava attīstības centra.
Dobeles novads apvieno lielāko daļu bijušā rajona pagastu un reforma to nebiedē, bet, ja kāds vēlēšoties pievienoties, tad tas būtu iespējams, teica Spridzāns.
Ar Jelgavas novadu Tērvetei ir arī kopīgas intereses tūrisma attīstībā. "Uz Tērveti tūristi brauc caur mūsu pagastiem," uzsvēra Caune, kurš atklāja, ka abu pašvaldību vadītāju tikšanās sākotnēji bijusi par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu Tērvetes novadā, "bet tad mēs aizrunājāmies līdz tam, ka varētu arī apvienoties", atzina Caune. Viņš apgalvoja, ka visos 13 pagastos nauda tiek ieguldīta līdzīgi, kas ir iespējams, ja nav centra pilsētas.
Jelgavas novadā ir gandrīz 24 000 iedzīvotāju, un tas spējot attīstīties pats, "tāpēc mūs nevienam nevar piekabināt", teica priekšsēdis.
Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone gan pauda, ka novada deputāti par iespējamo apvienošanos debatēs nevis šonedēļ, bet gan, iespējams, nākamnedēļ Apvienotajā komiteju sēdē. Arī Tērvetes novada domes deputātiem oficiālas debates nemaz nav noritējušas.
"Jebkurā gadījumā Jelgavas novada un Tērvetes novada apvienošanās ir vērtējama vienīgi kā pašvaldību iniciatīva, ko var izskatīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, izstrādājot reģionālās reformas nosacījumus un vērtējot kritērijus, pēc kuriem novadu apvienošanās būs iespējama," apgalvoja pašvaldības pārstāve.
