Latvijā beidzot ir valdība: deputāti atbalstījuši Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetu
Vairāk nekā 100 dienu pēc 13.Saeimas vēlēšanām parlaments šodien balsoja par Krišjāņa Kariņa (JV) izveidoto valdību. Ar 61 balsu par un 39 balsīm pret jaunā valdība ir apstiprināta, un Krišjānis Kariņš kļuvis par Ministru prezidentu.
Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot "KPV LV". No "KPV LV" deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Saskaņa".
Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. "Saskaņa" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.
Savukārt Kariņš debatēs uzsvēra, ka valdības partneri ir iemācījušies ieklausīties viens otrā, vienojoties par kopīgiem mērķiem un kopīgu darbību. Kariņš atzīmēja, ka viņš un jaunais Ministru kabinets nav revolucionāri, bet gan būs evolucionāri, kas liks uzsvaru uz "sakārtotu valsti", tajā skaitā finanšu un tiesiskuma jomās, kā arī attiecībā uz veselības un izglītības sistēmas reformām.
Kariņš akcentēja, ka, mācoties no pagātnes kļūdām, topošā valdība vairāk ieklausīsies opozīcijā, "kas nav opozīcija mūsu valstij, bet valdībai". Tāpēc valdību veidojošās partijas būs gatavas vērtēt opozīcijas priekšlikumus pēc būtības, akcentēja politiķis.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem bija nepieciešami trīs ar pus mēneši jeb 109 dienas, lai vienotos par valdību, un šis bija ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
Valdību veido piecu politisko spēku pārstāvji - JV, Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/Par" (AP), "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un "KPV LV". JV Saeimā ir astoņi deputāti, VL-TB/LNNK un AP - pa 13, bet JKP un "KPV LV" - pa 16. Taču "KPV LV" frakcija ir iekšēji sašķēlusies un Kariņam nav visu šī spēka politiķu atbalsta, tāpēc iepriekš tika spriests par "koalīcijas kodolu", kuru veido JV, AP, JKP un VL-TB/LNNK ar 50 balsīm.
Savukārt opozīcijā strādās ZZS, kas vadīja iepriekšējo valdību, kā arī lielākā Saeimas frakcija - "Saskaņa", kas sarunās par valdību netika iesaistīta.
JV valdībā pārstāvēs premjers, kā arī finanšu ministrs Jānis Reirs un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Savukārt JKP valdībā pārstāvēs tieslietu ministrs, premjera biedrs Jānis Bordāns, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
AP būs atbildīga par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuru vadīs Juris Pūce, Aizsardzības ministriju, par kuru būs atbildīgs Artis Pabriks, kā arī Veselības ministriju, kuru vadīs Ilze Viņķele. Pabriks būs arī premjera biedrs. VL-TB/LNNK valdībā pārstāvēs kultūras ministre Dace Melbārde un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, bet "KPV LV" - ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča.
"KPV LV" nav vienbalsīga atbalsta valdībai, un pieci šīs frakcijas deputāti jau iepriekš paziņoja, ka neatbalsta dalību Kariņa valdībā. Tāpat valdības veidošanas procesā mainījās visi trīs "KPV LV" sākotnēji izvirzītie ministru kandidāti. Iekšlietu ministra amatam sākotnēji tika izvirzīts Aldis Gobzems, bet Kariņš noraidīja viņa kandidatūru. Savukārt sākotnējais ekonomikas ministra amata kandidāts Didzis Šmits un labklājības ministre Ieva Krapāne atsauca savas kandidatūras.
Sākotnēji bija iecerēts, ka valdībā tiks izveidots arī īpašo uzdevumu ministra amats demogrāfijas jautājumos, kuram deleģētu politiķi Imantu Parādnieku (VL-TB/LNNK), taču pret šo priekšlikumu iebilda "KPV LV". Rezultātā partneri jaunu amatu valdībā neizveidoja, bet Parādnieks kļūs par Kariņa padomnieku demogrāfijas politikas jautājumos.
Kariņš ir trešais nominētais premjera kandidāts, kurš mēģināja izveidot valdību. Sākotnēji prezidents bija uzticējis valdības veidošanu JKP līderim Bordānam. Viņš bija piedāvājis valdību veidot piecām partijām - viņa pārstāvētajai JKP, kā arī "KPV LV", AP, nacionālajai apvienībai, kā arī JV. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.
Otrais mēģinājums bija uzticēts Gobzemam, kurš arī nespēja izveidot jaunu valdību. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas partijas - Gobzema pārstāvētā "KPV LV", AP, JKP, nacionālā apvienība, ZZS un JV. Tomēr tad Gobzems no sarunām izslēdza AP, pēc kā sekoja piedāvājums pārējām partijām par potenciālo valdības sastāvu, visvairāk ministru posteņus piedāvājot JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā "sarkanā līnija" un valdībā jāsastrādājas ar ZZS.
JKP sadarboties ar ZZS nebija gatava, tāpēc dažas dienas vēlāk Gobzems jau piedāvāja "plānu B" - atsauca sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un pauda, ka piedāvās partijām atbalstīt "bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību". Gobzema plāns, kas bija stipri līdzīgs ekspolitiķa Aināra Šlesera redzējumam, neguva citu partiju atbalstu. Ņemot vērā, ka Gobzemam noteiktā termiņā valdību izveidot neizdevās, prezidents atsauca arī viņa kandidatūru un atsāka konsultācijas ar partijām.
Atsākoties konsultācijām, AP premjera amata kandidāts Pabriks paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru. Kā kompromisa risinājums tika piedāvāts Kariņš, kam prezidents arī uzticēja valdības veidošanu.
Kariņa valdības galvenās darba prioritātes būšot finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.
Valdības darbs šo prioritāšu īstenošanā tikšot balstīts uz stingru fiskālo disciplīnu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā.
Četri no jaunās valdības ministriem strādāja arī iepriekšējā valdībā - Rinkēvičs, Reirs, Gerhards un Melbārde. Reirs un Gerhards šajā valdībā gan atbildēs par citām nozarēm.
Kopumā no 14 valdības locekļiem desmit bija ievēlēti 13.Saeimā, savukārt pats Kariņš un Gerhards vēlēšanās nepiedalījās, bet Viņķele un Ģirģens Saeimā netika ievēlēti.