Vakcīnas un autisms, AIDS un reptiloīdi. Moderno melu TOP 6
Informācijas pārbagātajā laikmetā, kurā daudzi itin bieži ieklausās pseidopētniekos un teju katrs, kura rīcībā ir viedierīce un sociālo tīklu profils, var uzdoties par reportieri, ir svarīgi attīstīt prasmi atšķirt aizdomīgu, neapstiprinātu informāciju un melus no patiesības.
Ar šo moderno melu TOP 6 vēlamies iedrošināt iepazīties un izpētīt nu jau leģendāras nepatiesības, kuras sagrozījušas prātus gan pasaulē, gan Latvijā.
Ukrainā krustā piesit trīsgadīgu zēnu
Ja neskaita pašu viņu tur nav kampaņu, kurā Krievija noliedz savu militāro klātbūtni Ukrainā, meli par Ukrainas armijas krustā piesisto mazu zēnu, iespējams, bijusi lielākā bezkaunība, ko atļāvās izspēlēt Kremlim kalpojošie mediji.
Stāsts ir tikpat asinis stindzinošs, cik nepatiess – 2014. gadā Ukrainas karavīri Slovjanskā it kā izvēlējušies trīs gadus vecu zēnu, izģērbuši viņu līdz apakšveļai un miesīgas mātes priekšā pilsētas centrā piesituši krustā “kā Jēzu Kristu”.
Pēcāk, saskaņā ar Kremļa televīziju, māte piesieta pie tanka, kas trīs reizes sievieti apvilcis ap Ļeņina laukumu. “Ukraiņu armija nav atbrīvotāji – viņi ir izdzimteņi!” izmisumā paudusi vienīgā aculieciniece. Meli ātri vien tika atklāti. Citiem žurnālistiem, kuri viesojās Slovjanskā, neizdevās sastapt nevienu, kurš būtu savām acīm redzējis vai dzirdējis par šādām zvērībām.
Vakcīnas izraisa autismu
Šo melu dzīvotspēja patiesi pārsteidz. Par spīti respektablu zinātnieku un organizāciju ilglaicīgiem mēģinājumiem informēt sabiedrību, ka apgalvojumi saistībā ar masalu-masaliņu-cūciņu (MMR) vakcīnu kā autisma izraisītāju ir aplami un balstās ļoti paviršā pētījumā, dedzīgu un pat fanātisku atbalstītāju šim izdomājumam joprojām netrūkst.
Viss sākās 1998. gadā, kad britu ārsts Endrjū Veikfīlds publicēja savu un 12 kolēģu kopdarbu, kurā apgalvots, ka bērnu vakcinēšana varētu sekmēt attīstības traucējumus. Par spīti tam, ka pētījums veikts īpaši pavirši un vēlāk 10 no 12 līdzautoriem publicēja oficiālu atsaukumu, mīts ir ļoti dzīvelīgs.
Amerikāņi Rīgā veiks “etnisko tīrīšanu”
Nesens piemērs no Latvijas. Līdz brīdim, kad nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress pārstāvis Aleksandrs Gapoņenko publicēja savu ierakstu par ASV bruņoto spēku it kā plānoto krievu tīrīšanu Rīgā, meliem, kuri ik pa laikam izskanēja no prokremlisko aktīvistu mutēm, parasti bija vismaz kāda saikne ar reālo pasauli.
Joprojām nav skaidrs, kas pamudināja Gapoņenko sociālajos tīklos dalīties ar domām no tumšākajiem sava prāta nostūriem, taču viņa stāsts bija šāds: kāds “amerikāņu draugs” informējis, ka šā gada maijā Latvijā notiks plaša mēroga NATO karaspēku mācības, kuru laikā tiks viltīgi izplānots, kā ar mākslīgi radītu nemieru palīdzību, sadzīt Skonto stadionā aptuveni pussimtu vietējo krievu aktīvistu un īslaicīgi uzturēt “koncentrācijas nometnē”.
Kādēļ tieši Skonto? Gapoņenko kādreiz tur esot spēlējis futbolu, un viņam šķietot, ka šī vieta kaut kam tādam būtu ideāli piemērota. Esot arī aprunājies ar vairākiem krievu aktīvistu līderiem, kuri piebalsojuši, ka šāda ASV spēku rīcība šķietot ticama. Lieki piebilst, ka nekas tāds nenotika, un no Gapoņenko teiktā patiesība bija vienīgi tā, ka maijā Latvijā tik tiešām norisinājās NATO karaspēka mācības Sill/Hedgehog. Gapoņenko nācās skaidroties ar Drošības policiju.
Zaļie cilvēciņi Krimas pussalā
2014. gada februārī un martā pasaule noskatījās, kā Krievijas bruņoto spēku vienības bez īpašas piepūles okupēja Ukrainai piederīgo Krimas teritoriju.
Lai samulsinātu Rietumu pasauli, uz pietiekami ilgu laiku iesaldējot tās atbildes rīcību, Kremlim pietika noplēst iesūtītajiem karavīriem uzplečus un nenogurstoši apgalvot, ka Krimā nav Krievijas karaspēka, ka vērsties pret “nemiera cēlājiem un varas gāzējiem” izlēmuši vietējie Krimas pilsoņi, kuri, apbruņojušies, kā nu māk, un devušies sargāt savu pussalu.
Pavisam drīz sekoja apšaubāms referendums, kurā tauta nobalsojusi par Krimas pussalas atgriešanu Krievijai. Pilnībā bez sekām Krievijai pievākt šo teritoriju gan neizdevās – Kremļa agresīvās ārpolitikas dēļ Krievija tika izslēgta no G8 valstu foruma, un pret to vērstas plaša mēroga starptautiskās sankcijas.
Pasauli pārvalda reptiloīdi
Pār pasauli valda asinskāri reptiloīdi-cilvēkēdāji, kuri spēj mainīt savu ārieni pēc nepieciešamības un kuru vienīgais uzdevums ir paverdzināt cilvēci – ar šādu ideju 1998. gadā klajā nāca kādreizējais BBC sporta ziņu reportieris Deivids Aiks.
Plašāk šo sazvērestības teoriju Aiks aprakstīja savā grāmatā Lielākais noslēpums (The Biggest Secret). Tur pieminēti arī daži ietekmīgākie nezvēri gan kultūras, gan politiskās skatuves aprindās – Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ASV eksprezidents Džordžs Bušs jaunākais, kādreizējais ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers, leģendārais komiķis Bobs Houps, Klintonu ģimene un daudzi citi.
Interesanti, ka par Lielbritānijas karalieni grāmatā izsakās pāris britu, kuri apgalvo, ka viņa un pārējā karaliskā ģimene esot reptiļi ar kroņiem galvās. Šie reptiloīdi arī esot atbildīgi par vairāku slepeno biedrību (brīvmūrnieki, Ilumināti) radīšanu. Pateicoties savām idejām, Aiks deviņdesmito gadu izskaņā godam nopelnīja desmitgades lielākā paranoiķa titulu.
AIDS kā valdības genocīds
Pirmo reizi saslimšana ar AIDS konstatēta 1981. gadā, taču pētniekiem pēcāk, analizējot kāda Kongo iedzīvotāja asinis, izdevies atklāt arī HIV pozitīvu gadījumu no 1959. gada.
Zinātnieki joprojām nav pilnībā droši dati, kā un kādēļ HIV vīruss attīstījies un inficējis cilvēku, taču ir uzskats, ka tas radies no citiem vīrusiem, ar kuriem parasti inficējas pērtiķi Āfrikā.
Ap 1999. gadu pētniekiem kļuva skaidrs, ka kādā brīdī pērtiķiem raksturīgais vīruss pārlēcis uz cilvēkiem. Viena no teorijām pieļauj, ka mednieki ēduši inficētu pērtiķu gaļu vai nonākuši pārliekā saskarsmē ar medījumu asinīm.
Sākotnēji AIDS regulāri diagnosticēja jauniem, citādi veselīgiem homoseksuāliem vīriešiem, un radās dažādas sazvērestības teorijas. Viena no tām ir apgalvojums, ka AIDS cilvēkiem uzsūtījusi ASV valdība (pirmie gadījumi bija konstatēti ASV), tādējādi mēģinot tikt vaļā no homoseksuāliem cilvēkiem. Šo teoriju izplatītāji vairumā gadījumu pilnībā tic, ka varasvīri jau izsenis ieguvuši zāles pret HIV un AIDS, taču slēpj tās no sabiedrības.
Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild izdevniecība SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi.
