“Supervaroņi manās acīs” - žurnāliste Inese Supe dalās savos iespaidos par Stradiņa slimnīcas personāla ikdienu
Žurnāliste Inese Supe dalījusies savā pieredzē, reaģējot uz audio ierakstu, kurš nedēļas nogalē parādījies dažādos interneta avotos. Tas esot veikts Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) un tajā dzirdamas slimnīcas personāla sūdzības par neiedomājamiem apstākļiem, kādos jāveic ikdienas pienākumi.
Slimnīcas Komunikācijas daļa telefonsarunā ar Jauns.lv apstiprināja, ka PSKUS vadība ir informēta par ieraksta veikšanu un publicēšanu internetā. Tas tapis kādā no darbinieku sapulcēm un sarunā iesaistītās personas ir identificētas.
Teju 18 minūtes ilgajā ierakstā dzirdama saruna, kurā vairākas personas, spriežot pēc ieraksta satura, pārstāv slimnīcas personālu, sūdzas par apstākļiem, kādos ikdienā jāpilda darba uzdevumi.
Sarunā dzirdams, kā kāda sieviete pauž lielu neapmierinātību ar medmāsu noslogotību un nepieņemamiem apstākļiem, kādos jāveic asins pārliešana.
Pilnu audio ierakstu iespējams noklausīties šeit:
Mani noguldīja uzņemšanas kušetē. Un... aizmirsa”
Audio ieraksts izpelnījies gana lielu uzmanību sociālajos tīklos. To, cita starpā, komentējis arī 13. Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (KPV-LV).
Ar savu pieredzi Stradiņos dalījusies arī žurnāliste Inese Supe, portālā “Facebook” izklāstot gadījumu, kad tur gadījies nokļūt pēkšņu veselības problēmu dēļ.
“Saistībā ar audio ierakstu, kas veikts Stradiņa slimnīcā, gribu padalīties ar savu pieredzi. Mani pirms pāris mēnešiem NMPD no darba aizveda uz Stradiņiem. Paldies viņiem! Ārkārtīgi atsaucīgi cilvēki!” raksta Inese.
“Tā kā man sāpēja sāns un pagājušajā gadā man tajā pusē bija nopietna operācija, es biju pamatīgi uztraukusies! Aizveda, piereģistrēja foršs, jauns dakteris, kuru mājās gaidīja sieva un suns. Viņiem bija ķibele ar atslēgām. Viņš, nabags, nekur nevarēja aizbraukt, jo nebija, kas aizvieto. Tad mani aizveda uz uzgaidāmo telpu. Sēdēju ilgi. Sāpēja baigi. Pēc tam atnāca dakterīte – jauna, simpātiska, zinoša. Uzklausīja un veda uz ultrasonogrāfiju. Tur, savukārt, mani no visām pusēm izpētīja studentes. Štrunts ar to, ka drēbes bija nozieķētas ar to speciālo, lipīgo zieķi, bet bija jautri. Pat par sāpēm aizmirsu, jo meitenes priecājās, ka mani iekšējie orgāni atgādinot zvaigznītes,” turpina žurnāliste.
Pēcāk ārstiem gadījušies vairāki misēkļi, kuru rezultātā, kā raksta pati Inese, nozudušas viņas analīzes. “Pēc tam atnāca speciāliste, mēģināja saskatīt iemeslu sāpēm. Neatrada. Urīna analīzes manējās līdz laboratorijai nenonāca. Pazuda. Bet urīna māsiņai bija tik daudz darba, ka viņa, cilvēks, vienkārši nespēja visu paveikt! Viņa bija viena! Mani noguldīja uzņemšanas kušetē. Un... aizmirsa.”
Uzņemšanā žurnāliste pavadījusi četras stundas, kuru laikā novērojusi, kā vaiga sviedros raujas slimnīcas personāls: “[...] dzirdēju puisi, kuram bija sametušās zarnas... viņam bija ļoti slikti. [...] Redzēju, cik laipni māsiņas izturējās pret bomžiem, kuri pieķēzījuši bikses, pārdzērušies, rupji lamājās, ārdās! Un viņas auklējas, apčubina! Tikmēr puisis aiz aizkariņa vemj, otrā pusē aiz aizkariņa, ievieto vīrieti, kuram svaru zālē stienis uz galvas uzkritis un ļoti stipri asiņo deguns. Bomzis ar piekakātajām biksēm tikmēr bija izdomājis uzpīpēt. Māsiņa laipnā balsī sacīja: “Šeit, Pēterīt, nevar”. Uz ko saņēma gūzmu lamu vārdu un Pēterītis sāka sist monitorus.”
“Bija skaidrs, ka trūkst personāla”
“Man bija žēl to dakteru, māsiņu un arī pārējos, kas bija uzņemšanā, jo bija skaidrs, ka trūkst personāla. Urīna māsiņa dabūja brāzienu par manām analīzēm, ka pazaudējusi. Tad daktere par mani atcerējās un saprata, ka esmu ilgas stundas pamesta novārtā, bet es nedrīkstu nekur doties, kamēr speciālisti nav noskaidrojuši, kāpēc man sāp sāns. Atvainojās, jo esot pārslodze! Kā es viņu sapratu, jo es to visu redzēju! Atnesa man spilvenu un segu. Sajutos kā karaliene. Tad pie manis atnāca ķirurgs, gados jauns, ļoti nopietns. Es domāju, ka varēšu doties, bet nekā. Aizmirsa par asinsanalīzēm. Tās jāgaida trīs stundas. Es jau domāju, ka palikšu uzņemšanā uz dzīvi. Puisis aiz aizkara turpināja vemt. Kādu mirkli nebija neviena mediķa. Viņš, nabags, sauca pēc palīdzības, bet neviens nenāca. Aiz aiskara biju tikai es. Atsaucos... tas situāciju vieglāku nepadarīja,” par redzēto raksta Inese.
Kopsummā viņa uzņemšanā pavadīja deviņas stundas. “[...] esmu sirsnīgi pateicīga tiem ārstiem, māsiņām, sanitārēm un visiem, kas tur strādā un rūpējas par katru pacientu. Mana vaina tika atrasta un tagad esmu vesela. Bet tiešām – uzņemšanas nodaļā strādājošie ir supervaroņi manās acīs,” piebilst žurnāliste.
Stradiņu vadība gatavo komentāru saistībā ar ierakstu
Telefonsarunā ar Jauns.lv PSKUS Komunikācijas daļas vadītāja Janita Veinberga pauda, ka plašāku komentāru saistībā ar internetā publicēto audio ierakstu slimnīca plāno sniegt pirmdienas pēcpusdienā.
Šobrīd vadība un juristi iedziļinoties situācijā. PSKUS pārstāve gan piebilda, ka internetā izskanējušajām bažām par to, ka par sarunas ierakstīšanu atsevišķiem slimnīcas darbiniekiem varētu draudēt nepatikšanas, neesot pamata.
