Augulis: autoceļu tīkla sakārtošanas jomā šis ir bijis viens no labākajiem darba gadiem

"Mana prioritāte ir mērķtiecīga un pakāpeniska autoceļu sakārtošana, īpašu uzmanību pievēršot grants autoceļu uzlabošanai, kas vistiešāk skar iedzīvotājus un uzņēmējus novados. Tāpēc man ir patiess gandarījums, ka pēdējos gados ir acīmredzami uzlabojumi, ieguldot līdz šim lielāko finansējumu mērķa sasniegšanai. Arī turpmāk autoceļu sakārtošanai un īpaši vietējo ceļu tehniskā stāvokļa uzlabošanai ir jābūt satiksmes ministra un valdības prioritātei, nodrošinot prognozējamu un ilgtermiņā stabilu finansējumu, atjaunojot Autoceļu fondu un pakāpeniski palielinot finansējumu ceļu remontdarbiem," sacīja Augulis.

"Latvijas valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange un valdes locekļi Edgars Strods un Mārtiņš Lazdovskis tikšanās laikā uzsvēra, ka šogad, veicot darbus uz autoceļiem ar grants segumu, ieguldot līdz šim vēsturiski lielākos finanšu līdzekļus, Latvijā vietējās nozīmes autoceļu kvalitāte būtiski uzlabojusies. Pavisam šogad valsts autoceļu tīklā būvniecības darbi veikti 183 objektos.

Lange norādīja, ka "Latvijas valsts ceļiem" šis ir bijis viens no labākajiem darba gadiem gan no rentabilitātes, gan no finanšu rādītājiem, piebilstot, ka Latvijas galveno autoceļu stāvoklis uzlabojas, jo vairāku gadu garumā veiktas mērķtiecīgas investīcijas ceļu remontos un atjaunošanā. Tādējādi līdz gada beigām 70% no šiem ceļiem būs vērtējami kā labā vai ļoti labā stāvoklī. Piemēram, arī saremontēto bedru apmērs ik gadu samazinās. Šogad veikts bedru remonts 284 000 kvadrātmetru platībā, bet pirms desmit gadiem tie bija 750 000 kvadrātmetru, kas ir mazākais salaboto bedrīšu apmērs, kāds līdz šim ir veikts uz autoceļiem.

Kompānijā arī minēja, ka 2018.gadā valsts autoceļu tīkla būvniecības objektos veiktās kvalitātes pārbaudes un testi liecina, ka būvdarbu kvalitāte uzlabojas, īpaši tas attiecas uz asfaltbetonu. Arī šogad "Latvijas valsts ceļi" ir veikuši būtiskus ieguldījumus laboratorijas iekārtās un mērlīdzekļos, lai pastiprināti varētu veikt būvniecības objektu uzraudzību.

Tāpat "Latvijas valsts ceļu" vadība informēja, ka šogad Latvijā pirmo reizi darbu sākušas elektroniskās ceļa zīmes. Autoceļa maršrutā no Ainažiem līdz Grenctālei jeb uz "Via Baltica" ceļa no 27.novembra darbojas elektroniskās mainīgās informācijas ceļa zīmes, kas brīdina autobraucējus par braukšanas apstākļiem, ceļa seguma stāvokli, atļauto braukšanas ātrumu un citiem satiksmei būtiskiem apstākļiem. Lai nodrošinātu stabilu un kvalitatīvu ceļa stāvokļa un meteoroloģisko informāciju, ir uzlabotas vai no jauna uzstādītas 13 ceļu meteoroloģiskās stacijas, kas nepārtraukti veic gaisa temperatūras, mitruma, nokrišņu, vēja ātruma, redzamības, ceļa seguma stāvokļa un citus ceļu uzturēšanai specifiskus mērījumus. Tālāk šos mērījumus apstrādās elektronisko ceļa zīmju vadības sistēma un ceļa zīmē tiks attēlots atbilstošais brīdinājums.

Šogad turpināts arī darbs pie Ķekavas apvedceļa projekta realizācijas, kas tiek īstenots pēc privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa un par kuru "Latvijas valsts ceļi" ir izsludinājuši iepirkumu. Šogad noslēgts arī līgums par būvdarbiem "Sēnītes" posmā uz Vidzemes šosejas (A2). Līgums paredz valsts galvenā autoceļa Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža posma no 25,5.kilometra līdz 39,4. kilometram abu brauktuvju un valsts galvenā autoceļa Inčukalns-Valmiera posma no 0.kilometra līdz 1,65.kilometram segas pārbūvi.

Valsts autoceļu tīklā ietilpst autoceļi vairāk nekā 20 000 kilometru garumā, no tiem vairāk nekā puse ir autoceļi ar grants segumu.