Vēl pēdējo dienu Rīgā varēs apskatīt gaismas festivālu "Staro Rīga"
foto: LETA
Gaismas festivāls "Staro Rīga".
Sabiedrība

Vēl pēdējo dienu Rīgā varēs apskatīt gaismas festivālu "Staro Rīga"

LETA

Šodien, no plkst.17 līdz plkst.23, rīdzinieki un pilsētas viesi pēdējo dienu varēs baudīt gaismas festivāla "Staro Rīga" objektus.

Vēl pēdējo dienu Rīgā varēs apskatīt gaismas festi...

Tik skaisti staro Rīga valsts simtgadē

Kopumā festivālā laikā šogad tiek izstādīti 43 dažādi mākslas un gaismas instalāciju objekti. Apmeklētājiem ir iespēja apskatīt ne vien objektus, kas veltīti valsts simtgadei, bet arī tādus, kas koncentrējas uz vides un dzīvnieku aizsardzību.

Šī gada festivāla tēma ir "Augšām cēlās Gaismas pils". Festivālā ir trīs programmas - pamatprogramma, starptautiskā programma un festivāla partneru programma "Rīgas karnevāls".

Pamatprogrammā gaismu mākslinieki tika aicināti veidot gaismas objektus, balstoties gan uz Latvijas kultūras kanonu kā mūsu kultūras valstiskās identitātes pamatu un tajā iekļautajām kultūras vērtībām, gan arī atsaucoties uz valsts simtgades programmas vadlīnijām un komunikāciju saukli "Es esmu Latvija".

Iedzīvotājiem or iespēja apskatīt tādus objektus kā "Lāčplēša atgriešanās", kas stāsta par to, kā varētu turpināties slavenajā eposā aprakstītā Lāčplēša un Melnā bruņinieka cīņa. Gaismas instalācija ar hologrāfiskiem efektiem "Viedjūra" ir izstādīta Doma laukumā un tajā katrs dziesmas "Pūt, vējiņi!" vārds tiks attēlots ar "emodži" zīmēm. Uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs sienas redzamas objekts "Annas stāsts", kas 18 animētās gleznās stāsta par 98 gadus vecas kundzes, kura apņēmusies sagaidīt savu simtgadi, dzīvi. Savukārt uz izstāžu zāles "Arsenāls" sienas tiek parādīts audiovizuāls stāsts "Bezgalības formula", kur Lielvārdes jostas rakstā būs parādītas Latvijas spilgtāko personību uzrunas tautai un valstij.

Arī dabas tēmai un vides saudzēšanai pievēršas vairāki projekti. Mākslinieka Voldemāra Johansona skaņas un kino skulptūrā "Prombūtne", kas izstādīta Gustava Zemgala gatvē, var apskatīt video un fotogrāfijas no Ziemeļarktikas ledājiem, bet Kaņepes laikmetīgās kultūras centrā ir izstāde no 100 Rīgas iedzīvotāju atnestām lampām. Šai tēmai veltīts arī projekts "Starneši" un "Mežs spēlējas pilsētā."

Starptautisku sadarbību rezultātā tapis projekts "Sprīdītis," kas atainots uz Kongresu nama ēkas, projekts "#UniversUs", kurā zviedru izcelsmes dejotāja Lotta Svalberga, kopā ar vietējiem laikmetīgās dejas dejotājiem veido saspēli ar videoprojekciju, kā arī projekts "Rītausma", kas tiek projicēts Vērmanes dārzā un kurā apvienota Imanta Ziedoņa dzeja un Pētera Vaska mūzika.

Pirmoreiz Latvijā tiek demonstrēta arī robotu vadīta performance "Dāvana", ko var apskatīt Esplanādē, un lielformāta gaismas objektu balets "Pikooks", kas atrodas kanālā pie Rīgas Brīvostas, un, kur var apskatīt kā sniega pūces sargā savu ligzdu.

Lai gaismas festivāls nekoncentrētos tikai centrā, bet arī apkaimēs, katru festivāla vakaru citā apkaimē notiks gaismas objektu parāde "Gaismas slepenā dzīve". Šodien kustīgo objektu gājienu varēs redzēt Iļģuciemā. Gājiens notiks divas reizes - plkst.17 un plkst.20.

Tāpat šogad tiek nodrošināti vairāki objekti, kas veidoti ar sadarbības partneriem. Šogad festivālā iesaistījusies Saeima, Valsts Kanceleja, Ministru kabinets, Latvijas Banka, AS "Augstsprieguma tīkls", Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, starptautiskā lidosta "Rīga" , "Latvenergo", "Elektrum", "Samsung", "Orkla Confectionery&Snaks", Vidzemes augstskola, Valmieras mākslas vidusskola, Latvijas Kultūras akadēmija un daudzi citi.