Saeima pieņem likuma grozījumus tiesu varas neatkarības stiprināšanai un Administratīvās atbildības likumu

Likuma grozījumi paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju un apgabaltiesas priekšsēdētāju amatā iecels Tieslietu padome pēc savas iniciatīvas, nevis pēc tieslietu ministra priekšlikuma, kā tas ir patlaban. Tāpat noteikts, ka rajona tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīšanas un iecelšanas kārtību turpmāk noteiks Tieslietu padome.

Ar likuma grozījumiem atjaunots Latvijas Republikas Augstākās tiesas vēsturiskais nosaukums - Senāts - un līdz ar to arī augstākās tiesas tiesnešu amata nosaukums - senatori. Latvijas Senāts bija Latvijas tiesu sistēmas kasācijas instance no 1918. līdz 1940.gadam, kad padomju vara to likvidēja. Augstākā tiesa ir Latvijas Senāta darba un tradīciju turpinātāja. Vienlaikus pastāvēs abi nosaukumi - gan Senāts, gan Augstākā tiesa.

Ar likuma grozījumiem paredzēts turpināt atteikties no izpildvaras iesaistes tiesu varas darba organizācijā un tādējādi stiprināt tiesu varas neatkarību, iepriekš sacīja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Tāpat Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvās atbildības likumu, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanā.

Līdz šim spēkā esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir padomju laika mantojums un grozīts vairāk nekā 150 reizes, portālu Jauns.lv informēja Saeimas Preses dienestā.

Jaunā likuma mērķis ir aizsargāt pastāvošo tiesisko iekārtu, tai skaitā sabiedrības intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī nodrošināt ātru un efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu, teikts likuma projektā.

Administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā noteiks attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Nozares regulējošajos likumos varēs noteikt arī iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus administratīvi sodītajām personām, kuras izvairās no soda. Jau šobrīd ir veikta virkne grozījumu nozaru likumos, lai iestrādātu tajos normas, kas iepriekš bija iekļautas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Jaunais administratīvās atbildības regulējums paredz būtiskas izmaiņas administratīvo sodu sistēmā. Turpmāk naudas sods un aizrādījums būs vienīgie pamatsodi, kā papildsodu varēs piemērot tiesību atņemšanu un tiesību izmantošanas aizliegumu. Tādējādi atcelts tāds soda veids kā administratīvais arests, ņemot vērā šādas sankcijas krimināltiesisko raksturu un no pašreizējām sistēmas pretrunām izrietošās tiesvedības Satversmes tiesā.

Likuma grozījumi arī uzlabos naudas sodu piespiedu izpildes procesu, jo patlaban liela daļa lēmumu par administratīvo sodu uzlikšanu netiek izpildīti un nesamaksāto sodu apmērs sasniedz vairākus desmitus miljonu eiro, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.

Kā viens no risinājumiem sodu efektīvākai iekasēšanai būs liegums sodu nemaksātājiem saņemt konkrētus pakalpojumus. Piemēram, jau tagad personas, kas nav samaksājušas sodu par pārkāpumiem ceļu satiksmē, nevar veikt transportlīdzekļa tehnisko apskati.

Jaunais likums stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.