Sagruvušās "Maxima" lietā apsūdzētais būvuzraugs norāda, kas būtu jāvaino traģēdijā

Līdzīgu viedokli tiesai jau agrāk pauda arī apsūdzētais ēkas būvinženieris Ivars Sergets un viņa aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks.

Draudiņš tiesai norādīja, ka, saņemot kopnes būvobjektā, tika veikta kopņu dokumentācijas pārbaude un secināts, ka tā atbilst spēkā esošajiem būvnormatīviem. Draudiņš uzsvēra, ka par kopņu kvalitāti metinājuma šuvēm pilnu atbildību nes to izstrādātājs "Vikom industry", kas arī parakstījuši dokumentus par kopņu kvalitāti.

Draudiņš tiesai sacīja, ka veicot vizuālu kopņu apsekošanu pēc to montāžas pabeigšanas netika konstatētas nekādas virsnormatīvas spraugas. Būvuzraugs vairākkārtīgi uzsvēra, ka apsekošanu veica vairāki savas jomas eksperti.

Komentējot izmeklētāju veikto eksperimentu, kurā tika atklāts, ka spraugās starp kopnēm atrastas ugunsdrošās krāsas piles, Draudiņš norādīja, ka, viņaprāt, eksperiments nav veikts korekti, tostarp norādot, ka eksperiments nav veikts atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Kā piemēru minot to, ka eksperimenta veicēji nav ņēmuši vērā pieļaujamo spraugu platumu, tā vietā eksperimenta laikā izvēloties krietni lielākas spraugas starp plātnēm.

Būvuzraugs arī norādīja, ka būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks uz ēkas jumta neietekmēja jumta strukturālo izturību, skaidrojot, ka pēc ugunsnelaimes notika objekta rūpīga apsekošana un netika konstatēti nesošo konstrukciju bojājumi. Viņš minēja, ka, veicot pārbaudi pēc ugunsgrēka, tika secināts, ka uz jumta esošais betons ir kalpojis kā aizsargslānis, kas pasargājis kopnes no uguns termiskās ietekmes. Tāpat, pārbaudot betona cietību, secināts, ka tā ir bijusi pat spēcīgāka par normatīvos norādīto minimumu.

Skaidrojot savu lomu projektā, Draudiņš sacīja, ka viņš vidēji trīs līdz četras reizes nedēļa apmeklēja būvobjektu, lai sekot projekta realizācijai, kā arī regulāri vēroja būvniecības laikā notiekošo no viņam pieejamās novērošanas kameras. Būvuzraugs uzsvēra, ka viņa amata pienākums bija sekot tam, lai ēka tiktu uzbūvēta atbilstoši būvprojektam.

Būvuzraugs tiesai norādīja, ka neatzīst sev izvirzītās apsūdzības un uzskata tās par nepamatotām.

Patlaban tiesas sēdē pasludināts pārtraukums, pēc kura Draudiņš atbildēs uz prokuratūras uzdotajiem jautājumiem.

Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.