Skvēru pie Dailes teātra iecerēts labiekārtot līdz tā simtgadei 2020.gadā novembrī

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs klātesošajiem skaidroja, ka skvērs daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir "Valsts nekustamo īpašumu" pārvaldībā, savukārt atlikusī daļa Brīvības ielas pusē no kasēm līdz Matīsa ielai ir Rīgas pašvaldības īpašumā. Līdz ar to, visdrīzāk, valsts un pašvaldība savstarpēji dalīs skvēra labiekārtošanas izmaksas.

Viņš piebilda, ka par skvēra izmantošanu tiek diskutēts jau vairākus gadus, un beidzot tam jārada risinājums - saskaņā ar apbūves noteikumiem, tajā nedrīkst būt ierīkotas autostāvvietas. Savukārt KM valsts sekretāre Dace Vilsone norādīja, ka, izvērtējot teātra funkcijas, nepieciešams rast vietu autobusiem, lai atvieglotu apmeklētāju pieplūdumu no reģioniem. Tāpat arī savu viedokli pauda Dailes teātra direktors Andris Vītols, sakot, ka skvēru ik dienu šķērso liels skaits pilsētas iedzīvotāju, tādēļ uz tā labiekārtošanu vajadzētu raudzīties plašāk.

Iecerēts, ka projekta metu konkursu pēc aptuveni diviem mēnešiem izsludinās Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) (iepriekš - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija). Vērtējumu par konkursā iesniegtajiem darbiem aptuveni sešus mēnešus pēc tā izsludināšanas varētu sniegt konkursa žūrija KM eksperta Jāņa Dripes vadībā.

Saskaņā ar atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldības kopīgo ieceri, labiekārtojot skvēru, vizuāli nepieciešams saglabāt tā līdzšinējo pamatideju, kuras autore ir arhitekte Marta Staņa - jāatjauno lielizmēra pakāpieni, kas izveidoti 1976.gadā, un tagad jau ir ievērojami sadrupuši. Tāpat projekta laikā netiks mainīta Voldemāra Irbes pieminekļa atrašanās vieta, kā arī zemes paaugstinājums aiz tā.

"Materiāls var būt kvalitatīvāks, un detaļas var būt smalkākas, bet pamatprincipam jābūt tādam pašam," norādīja NKMP vadītājs Juris Dambis.

Pirms aptuveni sešiem gadiem Rīgas pašvaldība sev piederošo skvēra daļu pasludināja par degradētu, ar mērķi piesaistīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus. Šāds risinājums beidzās bez iznākuma, taču Burovs neizslēdza iespēju, ka jaunajai iecerei varētu mēģināt atkārtoti piesaistīt ES līdzfinansējumu. Pēc Vilsones domām, pašlaik vērtēt projekta finansēšanu no valsts puses ir pāragri, jo vispirms nepieciešams redzēt arhitektu iesniegtos metus. Savukārt Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) pauda, ka pašvaldība projektam nepieciešamos līdzekļus var atvēlēt no pilsētas ikgadējā budžeta.

Kā ziņots, patlaban notiek projektēšanas darbi Dailes teātra ēkas energoefektivitātes palielināšanai, ieplānots, ka 2019.gada nogalē sāksies būvniecības darbi, aģentūru LETA informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

VNĪ šim projektam, kura laikā tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā, ir piesaistījusi Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu. Kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro.

Vienlaikus VNĪ valdes priekšsēdētājs atzīst, ka projektam energoefektivitātes uzlabošanai piesaistītie 1,7 miljoni eiro ir paredzēti tikai ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, valsts budžetā brīvu līdzekļu nav, līdz ar to vēl ir jāmeklē labākais risinājums apkārtējās teritorijas sakārtošanai.

"Atbilstoši Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes lēmumam, teātra priekšpagalmā ir jāsaglabā lielās plātnes. Pilnībā tās būs iespējams nomainīt tikai pēc ēkas energoefektivitātes projekta pabeigšanas. Savukārt pagaidu risinājumi ir dārgi un mazefektīvi. Priekšpagalma noklāšana ar bruģi izmaksātu vairāk nekā 115 000 eiro, kas pēc diviem gadiem būtu jāmaina pret plāksnēm. Tā būtu dzīvas naudas ierakšana zemē," skaidroja Neimanis.