Mūsējie Norvēģijā. Mūziķe Daina: "Ļoti žēl, ka bērni jau aizmirsuši latviešu valodu"
Komponiste Daina Molvika Norvēģijā nodibinājusi ģimeni un vada Norvēģijas latviešu kori "Laipa". Kā viņa nonāca līdz dzīvei svešumā, par to šoreiz.
Norvēģija var lepoties ar iespaidīgiem dabas skatiem un tiek dēvēta par valsti ar pārtikušiem un laimīgiem cilvēkiem. Bagātā ziemeļzeme pēdējos gados pie sevis aizvilinājusi lielu skaitu latviešu, kuri sākotnēji turp devušies peļņā, bet daudzi tā arī palikuši pavisam. Latvijas iedzīvotāju izceļošana uz Lielbritāniju un Īriju mazinājusies, - šo valstu vietā aktualizējusies Norvēģija. Lielākoties aizbraucēji apgūst norvēģu valodu un izglītojas kādā jomā, lai, strādājot Norvēģijā, saņemtu lielāku atalgojumu, sociālās garantijas. Nereti mūsējie pat bez valodas zināšanām aizbrauc strādāt mazkvalificētus darbus, lai nopelnītu līdzekļus kredītu atmaksai. Netrūkst arī jauniešu, kuri turp dodas turp mācīties. Norvēģijā darbojas Latviešu biedrība, deju kolektīvs, vokālais ansamblis, latviešu skoliņa. Notiek arī dievkalpojumi, kas veicina visu tautiešu kopā sanākšanu un latvietības stiprināšanu. Portāls Jauns.lv šonedēļ publicē rakstu sēriju par latviešiem Norvēģijā.
„Sāpīgi runāt ar bērniem citā valodā”
Daina stāsta: „Norvēģijā ierados, lai studētu. Šeit bija latvieši, kurus pazinu, un viņi man palūdza piespēlēt vietējam latviešu korim. Tad es apprecējos ar norvēģi - vīru satiku augstskolā. Es mācījos komponistos, bet viņš bija diriģents.
Vadot kori, esmu priecīga par iespēju būt latviskā vidē. Tā reize nedēļā, kad es dzirdu sevi latviski, ir īpaša. Pēc mēģinājumiem braucu mājās kā apgarota. Tā ir milzīga iedvesma visos līmeņos! Mūsu koris uzstājas dažnedažādos pasākumos - gan latviešu kultūras biedrībā, gan vēstniecībā, gan valsts svētkos, kā arī nelielās diplomātu pieņemšanās. Bijām uz Dziesmu svētkiem Latvijā. Tad kora sastāvs bija vislielākais, jo sapulcējāmies 43 dalībnieki.”
„Būt dzimtenē – tā ir tāda lieta, ko latvietis nenovērtē. Ikdienā man pietrūkst Latvijas. Šeit dzīvoju jau 10 gadus, taču man ir tikai nojausma, kā norvēģi domā, kā uztver lietas. Labais ir tā skandināviskā pacietība, cilvēcība un otra pieņemšana. Norvēģija ir arī ārkārtīgi skaista. Vietējiem ir liela pietāte pret dabu, viņi to saudzē un ļoti novērtē.”
„Uz Latviju dodos reti - reizi gadā. Latviešu svētkus aizmirstu aizvien biežāk, un pat nejūtu nepieciešamību tos svinēt.
Piemēram, Jāņus vairs nesvinu. Kādreiz pietrūka ugunskuru, bet tagad vairs ne. Jo nav jau vairs tā konteksta! Es vairs nemeklēju vietas, kur Norvēģijā latvieši svinētu šos svētkus.
Dainai ir divi dēli - Teodors (9) un Sīmanis (7). Viņa teic: "Ikdienā esam pārgājuši uz norvēģu valodu. Pirms skolas bērni vairāk runāja latviski, bet tagad viņi daudz laika pavada skolā, kur sarunas, protams, ir norvēģu valodā. Ļoti žēl, ka latviešu valodu bērni ir aizmirsuši... Ir nepareizi runāt ar bērniem citā valodā. Uz latviešu skoliņu mēs netiekam, jo dzīvojam ārpus Oslo un strādājam,” stāsta Norvēģijā dzīvojošā latviete.
Visus latviešu stāstus varēs lasīt šeit.
