Mūsējie Norvēģijā. Latvijā dzimusī Ieva: "Manas mājas ir Oslo"
Ieva Halvorsena Oslo latviešu biedrībā pilda sekretāres un lietvedes pienākumus. Viņa atklāj, kādi dzīves ceļi jauno sievieti aizveduši uz Norvēģu - šo valsti Ieva tagad pārliecināti sauc par mājām.
Norvēģija var lepoties ar iespaidīgiem dabas skatiem un tiek dēvēta par valsti ar pārtikušiem un laimīgiem cilvēkiem. Bagātā ziemeļzeme pēdējos gados pie sevis aizvilinājusi lielu skaitu latviešu, kuri sākotnēji turp devušies peļņā, bet daudzi tā arī palikuši pavisam. Latvijas iedzīvotāju izceļošana uz Lielbritāniju un Īriju mazinājusies, - šo valstu vietā aktualizējusies Norvēģija. Lielākoties aizbraucēji apgūst norvēģu valodu un izglītojas kādā jomā, lai, strādājot Norvēģijā, saņemtu lielāku atalgojumu, sociālās garantijas. Nereti mūsējie pat bez valodas zināšanām aizbrauc strādāt mazkvalificētus darbus, lai nopelnītu līdzekļus kredītu atmaksai. Netrūkst arī jauniešu, kuri turp dodas turp mācīties. Norvēģijā darbojas Latviešu biedrība, deju kolektīvs, vokālais ansamblis, latviešu skoliņa. Notiek arī dievkalpojumi, kas veicina visu tautiešu kopā sanākšanu un latvietības stiprināšanu. Portāls Jauns.lv šonedēļ publicē rakstu sēriju par latviešiem Norvēģijā.
„Manas mājas ir Norvēģijā”
„Norvēģijā nokļuvu caur kādu dāņu firmu pirms 8 gadiem. Firma piedāvāja dažus mēnešus pastrādāt Norvēģijā, bet tad līgumu pagarināja uz 3 mēnešiem, tad uz sešiem... Tā ieguvu šeit pastāvīgu darbu. Pirms tam nekādas intereses par Ziemeļvalstīm nebija. Un arī nebiju domājusi, ka palikšu. Laika gaitā te iedzīvojos un sapratu, ka man patīk pārmaiņas un kontrasti. Satiku arī savu vīru, kurš ir norvēģis. Tas bija noteicošais iemesls palikšanai Norvēģijā. Kā nonācu latviešu biedrībā? Savulaik to vadīja Kārlis Valdmanis, ar kuru kopā strādājām vienā firmā. Viņš mani uzrunāja. Tagad mēs valdē esam trīs cilvēki. Mēs organizējam pasākumus – aicinām latviešus kopā atzīmēt18.novembri, Lāčplēša dienu un citus svētkus. Latviešu biedrība arī organizē skoliņu bērniem - Kastaņskoliņu, kur bērni pulcējās divas reizes mēnesī. Ir dažādi pasākumi ar spēlēm, dziesmām. Man ir divgadīga meita, ar kuru kopā apmeklēsim šo Kastaņskoliņu.”
„Iebraucēji dalās divās daļās - tie, kas Norvēģijā iebrauca pirms 2005. gada, un tie, kas pēc. Agrāk atbraukušie ir lielāki patrioti. Tie, kuri ieceļoja vēlāk, šķiet tādi kā apvainojušies uz Latviju, ka bijuši spiesti no dzimtenes atvadīties."
„Reizi gadā noteikti dodos uz Latviju pie radiem un draugiem. Kad esmu Latvijā, gribas atgriezties Norvēģijā, jo manas mājas un ģimene ir te. Latviešiem novēlu uzdrīkstēšanos! Atbrauc daudzi ar augstāko izglītību, taču neuzdrošinās mēģināt dabūt sev tīkamāko darbu. Esiet drosmīgāki, pašpārliecinātāki! Nevajag samierināties ar mazkvalificētiem darbiem. Un noteikti rosinu stāstīt pārējiem latviešiem savus veiksmes stāstus."
Visus latviešu stāstus varēs lasīt šeit.
