Pāvests Francisks izprotot briesmas, kuras pastāvīgi draud Latvijai, Lietuvai un Igaunijai

Francisks otrdienas vakarā, doties no Igaunijas uz Romu, žurnālistiem teica, ka Baltijas valstīm, lai tās būtu stipras, jāatgriežas pie savām saknēm, jāizvērtē nacistu un padomju iebrukumu vēsture un jāveido dialogs caur kultūru.

Pāvests sacīja, ka bijušā Viļņas ebreju geto un bijušā padomju Valsts drošības komitejas (VDK) cietuma apmeklējums Lietuvas galvaspilsētā uz viņu atstājis dziļu iespaidu un licis viņam aizdomāties par cilvēku nežēlību.

Jautāts, ko viņš domājis, sestdien aicinot Lietuvu kļūt par tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, pāvests teica , ka Lietuva politiski ir daļa no Rietumiem, bet vēsturiski tā ir arī cieši saistīta ar Austrumiem.

"Politiski jūs esat daļa no Rietumiem. Jūs esat daļa no Eiropas Savienības. Jūs ieguldījāt tik lielus pūliņus, pirms pievienojāties ES. Pēc neatkarības pasludināšanas jūs nekavējoties centīgi izpildījāt visus uzdevumus, un tas nebija viegli. Jums izdevās pievienoties ES, un tas nozīmē piederību Rietumiem. Jūs arī esat daļa no NATO," žurnālistiem lidmašīnā sacīja pāvests.

"Taču paraugoties uz Austrumiem, tā arī ir jūsu vēsture, bet daļa no šīs traģiskās vēstures nāca no Rietumiem, no vāciešiem, poļiem un sevišķi no nacistiem. Un no Austrumiem, tā nāca no Krievijas impērijas. Paturēt to prātā nozīmē apzināties, ka jums piemīt spēks, un spēks nav tikai piederība Rietumiem, bet arī spēcīgas identitātes apziņa," skaidroja Francisks.

"Es lieliski apzinos, ka trīs Baltijas valstis vienmēr atrodas briesmās. Vienmēr. Bailes no iebrukuma, visa vēsture jums to atgādina, un jums ir pamats teikt, ka nav viegli būt tiltam, taču šī spēle tiek spēlēta katru dienu, caur kultūru, caur dialogu, bet tas nav viegli. Mūsu visu pienākums ir jums palīdzēt. Un ne tikai palīdzēt, bet būt tuvu jums, būt tuvu jums sirdīs," norādīja Francisks.

Romas katoļu baznīcas galva arī atklāja, ka, dzīvojot Argentīnā, iepazinies ar lietuviešu imigrantiem, un aicināja lietuviešus sekot viņu pēdās, kopjot savas saknes.

"Es tolaik savā valstī neko nezināju par Latviju, bet es pazinu vairākus lietuviešu imigrantus. Argentīnā viņu ir patiešām daudz. Viņi atveda sev līdzi savu kultūru un vēsturi, ar ko lepojas (..). Viņi centās integrēties jaunā valstī, bet darīja to, saglabājot savu identitāti. O, un jūsu svētki! Tautas tērpi, tradicionālās dziesmas. Viņi vienmēr dotas apciemot savu dzimteni, kad var. Es domāju, ka cīņa par identitātes saglabāšanu ir ļoti nežēlīga. Jums ir stipra identitāte. Identitāte, kas radās no ciešanām, no aizsargpozīcijām, no darba, no kultūras," sacīja pāvests.

"Ko var darīt, lai aizsargātu savu identitāti? Atgriezties pie savām saknēm, tas ir svarīgi. Tā ir sena lieta, bet tā jānodod tālāk. Identitāte ir daļa no piederības tautai, un šī piederība tautai ir jānodod tālāk, saknes ir jānodod tālāk jaunajai paaudzei caur dialogu starp veco un jauno," norādīja Francisks.

Viņš arī sacīja, ka sadzirdējis Baltijas valstu līderu atvērto, bet arī piesardzīgo un labi izsvērto attieksmi pret imigrantiem.

Pāvests teica, ka Latvijas, Lietuva un Igaunija ir atvērtas valstis, kas vēlas integrēt imigrantus, bet ne masveidā, jo lielas cilvēku masas ir grūti integrēt. "Tas izdarāms ar gudru vadību," viņš piebilda.

"Mēs runājām par to ar valstu līderiem, un divi no trim pievērsās šiem jautājumiem. Prezidenti savās runās bieži lietoja vārdus "pieņemšana" un "atvērtība". Tas atspoguļo vēlmi pēc universāluma līdz apmēram, kādā tas ir iespējams, paturot prātā darbavietas, telpu, lai viņi integrējas un nerada apdraudējumu identitātei. Šīs ir trīs lietas, ko sapratu un kas mani ietekmēja - atvērtība, piesardzība un uzmanīga apsvēršana," sacīja Francisks.

Jau vēstīts, ka pāvests sestdien un svētdien viesojās Lietuvā, pirmdien apmeklēja Latviju, bet otrdien - Igauniju. Pāvesta vizīte notika gadā, kad Baltijas valstis svin savu simtgadi.