Gaismas pils celtnieki pošas no valsts piedzīt teju 12 miljonus eiro

Saskaņā ar pieteikumu, pilnsabiedrības pārstāvji uzskata, ka tai par LNB ēkas būvniecības procesu pienākas parāda summa 9 242 595 eiro apmērā, līgumsods 924 259 eiro apmērā, kā arī nokavējuma procenti 1 223 497 eiro apmērā.

Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale  martā pauda pretēju nostāju, norādot, ka, saskaņā ar 2008.gada 15.maijā noslēgto līgumu, kā arī LNB būvuzrauga "Hill International" izdoto noslēguma maksājuma apstiprinājumu, KM līdz 2016.gada 31.decembrim veikusi pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā par LNB būvniecību.

"Būvnieki šobrīd nodokļu maksātājiem izvirza juridiski un finansiāli nepamatotas prasības, rosinot pārskatīt līguma nosacījumus ar atpakaļejošu spēku. Maksimālā LNB ēkas būvniecības summa tika fiksēta būvnieku iesniegtajā piedāvājumā iepirkumu procesā, turklāt tā tika aprēķināta 2008.gadā, kad cenas būvniecībā sasniedza visaugstākās atzīmes Latvijas vēsturē," ministrijas viedokli skaidroja Kokale.

Tāpat viņa norādīja, ka kopumā par LNB ēkas būvniecību valsts astoņu gadu laikā samaksājusi 195 565 638 eiro.

"Nacionālā būvkompāniju apvienība" toreiz norādīja, ka prasība tiesā iesniegta pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem strīdā panākt ārpustiesas risinājumu.

"Nacionālā būvkompāniju apvienība" informēja, ka prasa valsti izpildīt savas saistības un norēķināties par paveikto darbu. "Nacionālā būvkompāniju apvienība" risinājumu šai situācijai mēģina rast kopš 2015.gada. "Neraugoties uz atzītu ekspertu, tostarp starptautisku ekspertīžu, atzinumiem, kas norāda uz KM nekorekti veiktajiem aprēķiniem par samaksu "Nacionālajai būvkompāniju apvienībai", KM nepilda savas saistības," informēja būvnieki.

"Būvnieku prasība nepārsniedz LNB kompleksa celtniecībai paredzēto finansējumu. Tā arī nav papildu samaksa jau nolīgtajai summai. "Nacionālā būvkompāniju apvienība" vēlas saņemt pienākošos, nolīgto atlīdzību par reāli paveikto darbu," skaidroja "Nacionālās būvkompāniju apvienības" padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Viņš uzsvēra, ka KM rīcība ir novedusi pie tā, ka LNB celtniecības procesā iesaistītie uzņēmumi, kuri likumpaklausīgi maksāja darbaspēka nodokļus un paļāvās uz valsts godaprātu, kreditēja LNB celtniecību, proti, no saviem līdzekļiem maksāja darbiniekiem algas ar visiem nodokļiem, kuras nenosedza valsts samaksa.

"Rezultātā daudzi celtniecības uzņēmumi ir kļuvuši maksātnespējīgi, bet to darbinieki - atraduši pielietojumu savām prasmēm un spējām citās valstīs. Mēs vēlamies tikai godīgu un taisnīgu valsts rīcību, valsts saistību izpildi un paveiktā novērtējumu gan attiecībā uz būvniecības darbos iesaistītajiem darbiniekiem, gan darba rezultātu," sacīja Saukāns.

Viņš piebilda, ka tā vietā, lai atsauktos aicinājumiem strīdu risināt ārpustiesas, tas ir, sarunu, ceļā, KM ir izvēlējusies situāciju novest tik tālu, ka būvniekiem neatlika cita iespēja, kā savu likumīgo tiesību aizsardzībai vērsties tiesā.

Kā ziņots, pagājušā gada janvārī KM pilnībā noraidīja LNB ēkas Nacionālās būvkompāniju apvienības prasību par 22,48 miljonu eiro samaksu, savukārt būvnieki norādīja, ka vērsīsies tiesā, lai piedzītu šo summu no KM.

KM būvnieku prasību uzskatīja par papildu finansējuma pieprasījumu 22 478 368 eiro apmērā un to noraidīja, savukārt NBA uzsvēra, ka šo summu veido KM nesamaksātais par paveiktajiem darbiem, soda naudas un procentu maksājumi.