Atbalsta kriminālatbildības noteikšanu žurnālistiem par to rīcībā nodoto krimināllietu nepublicējumu materiālu izplatīšanu

Šīs izmaiņas saistītas ar citiem grozījumiem, kuri plānoti Kriminālprocesa likumā un paredz, ka žurnālistiem būs pieeja daļai noslēgto krimināllietu materiālu, ja tas būs nepieciešams sabiedrības informēšanai, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību.

Kriminālprocesa likumā plānots noteikt, ka pēc kriminālprocesa pabeigšanas uz personu nereabilitējoša pamata un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā žurnālisti varētu ar motivētu lūgumu vērsties attiecīgajā iestādē par iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem, ja tas būs nepieciešams sabiedrības informēšanai, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību. Reizē tiks noteikti vairāki ierobežojuši gadījumi, kad iestādes atteiks attiecīgo materiālu izsniegšanu, piemēram, ja kriminālprocess būs skatīts slēgtā tiesas sēdē

Atļaujot iepazīties ar krimināllietas materiāliem, žurnālistu rakstveidā brīdinās par aizliegumu jebkurā tehniskā veidā pavairot krimināllietas materiālus vai izgatavot to kopijas vai norakstus un par aizliegumu izplatīt vai nodot trešo personu rīcībā nepublicējamu informāciju, kā arī par atbildību par šā aizlieguma nepildīšanu. Žurnālistiem varēs atļaut nokopēt atsevišķus krimināllietas materiālus, ja tie nesaturēs personas sensitīvos datus, profesionālo noslēpumu, komercnoslēpumu vai jebkādu citu ar personu pamattiesību aizsardzību saistītu informāciju.

Līdz ar šiem grozījumiem komisija paralēli ir virzījusi arī augstāk minētos grozījumus Krimināllikumā, lai kriminālsodu noteiktu par aizlieguma jebkurā tehniskā veidā pavairot krimināllietas materiālus vai izgatavot to kopijas vai norakstus, vai par aizlieguma izplatīt vai nodot trešo personu rīcībā nepublicējamu informāciju nepildīšanu, ja to izdarījusi persona, kura brīdināta par kriminālatbildību. Plānots, ka par šādu pārkāpumu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Krimināllikuma grozījumu anotācijā skaidrots, ka, paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai speciālais subjekts - žurnālists, kurš ir reģistrējis savu darbību likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" noteiktajā kārtībā, un kurš pirms iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem būs brīdināts par kriminālatbildību par krimināllietas materiālu satura izpaušanas aizliegumu.

Vaicāts, vai saistītie Krimināllikuma grozījumi neradīs tā dēvēto "stindzinošo efektu", kas varētu atturēt žurnālistu pildīt savus pienākumus aiz bažām par kriminālsodu, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) iepriekš skaidroja, ka attiecībā uz žurnālistiem, kuri rīkosies saskaņā ar preses likumu un mediju pārstāvju ētikas kodeksu, šādai situācijai nevajadzētu rasties.

Vaicāts, vai gadījumā, ja kādas sankcijas būtu nepieciešamas, nebūtu iespējams noteikt administratīvo sodu, Bērziņš atbildēja, ka nevarēs komentēt, kāpēc Tieslietu ministrijas vadītā darba grupa, kurā pārstāvēti arī tiesībsargājošo institūciju pārstāvji un kura sagatavojusi šos Krimināllikuma grozījumus, izvēlējušies tieši šādu pieeju.

Reizē Juridiskā komisijas vadītājs skaidroja, ka valstij ir jāaizsargā krimināllietās minēto liecinieku identitāte, kuri paļaujas uz šo aizsardzību. Bērziņš neizslēdza iespēju, ka Krimināllikuma grozījumi to izskatīšanas gaitā varētu tikt precizēti.

Krimināllikuma grozījumu pamatojumā norādīts, ka noziedzīgais nodarījums izpaustos kā aktīva darbība, kuras laikā žurnālists, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, veiktu nelikumīgas darbības, lai iegūtu savā rīcībā krimināllietas materiālu kopijas vai norakstus. Nelikumīgas darbības nozīmētu jebkādu tehnisku ierīču, kā, piemēram, fotokameras, mobilā telefona, videokameras un citu ierīču izmantošanu, ar kuru palīdzību var izgatavot dokumentu kopijas fotogrāfiju, videofailu vai arī jebkurā citā tehniskā veidā. Tāpat nebūtu atļauts izdarīt dokumentu norakstus.

Nelikumīga rīcība ar no krimināllietas materiāliem iegūto informāciju būtu, izplatot vai nododot trešo personu rīcībā nepublicējamu informāciju, kas ir noteikta likumā par presi. Izplatīšana sevī ietver nepublicējamās informācijas pārraidīšanu vai publicēšanu masu medijos, interneta vietnēs vai citos resursos, pārsūtīšanu vai nodošanu trešajām personām ar mērķi krimināllietā esošo informāciju darīt pieejamu citām personām. Kaitīgās sekas nemainās atkarībā no žurnālista nolūka, tās iestājas ar krimināllietā esošās nepublicējamās informācijas izplatīšanas brīdi, un žurnālista griba to neietekmē, teikts likumprojekta anotācijā. Vienlaikus ar atbildības institūta noteikšanu žurnālistam būs pienākums rīkoties un apstrādāt iegūto informāciju likumīgi un godprātīgi, ievērojot tiesību normu un žurnālista ētikas normu prasības, lai iegūtā informācija par personu un tās datiem neradītu personai kaitējumu.

Krimināllikuma grozījumu pamatojumā skaidrots, ka tie esot sagatavoti, lai aizsargātu kriminālprocesā iesaistīto personu intereses un tiesības, ņemot vērā riskus saistībā ar krimināllietas materiālos esošās informācijas nelikumīgu izpaušanu. Krimināllietas materiālu satura izpaušanas aizlieguma nepildīšana ir mazāk smags noziegums, kas apdraud jurisdikcijas intereses pabeigtā kriminālprocesā, norāda normatīvā akta izmaiņu autori.

"Tiks nodrošinātas sabiedrības tiesības saņemt vispusīgu informāciju par kriminālprocesiem, kas skar sabiedrībai un valstij nozīmīgas intereses, ko var nodrošināt tikai tad, ja sabiedrībai tiek nodrošinātas tiesības saņemt arī informāciju par kriminālprocesa materiālu saturu. Ņemot vērā to, ka kriminālprocesa materiāli pēc procesa pabeigšanas nav publiski pieejama informācija, nepieciešams nodrošināt, ka iepazīšanās ar kriminālprocesa materiāliem ir kontrolēts un no valsts puses uzraudzīts process," skaidrots Krimināllikuma grozījumu anotācijā.

Kā ziņots, Saeimas Juridiskās komisija atbalstījusi Tieslietu ministrijas kompromisa priekšlikumu Kriminālprocesa likuma grozījumiem par žurnālistu tiesībām iepazīties ar pabeigtu kriminālprocesu materiāliem.