Parakstīts sadarbības līgums starp Labklājības departamentu un Rīgas Stradiņa universitāti
foto: Vladislavs Proškins / F64
RSU un Rīgas Domes Labklājības departamenta sadarbības līguma parakstīšana
Runā Rīga

Parakstīts sadarbības līgums starp Labklājības departamentu un Rīgas Stradiņa universitāti

Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību

Otrdien, 10. jūlijā, Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors profesors Aigars Pētersons parakstīja sadarbības līgumu, kas nodrošinās saikni starp topošajiem sociālajiem darbiniekiem un darba devējiem, ievērojami pilnveidojot līdzšinējo prakšu norises kārtību un saturu, portālu Jauns.lv informēja Rīgas pašvaldībā.

Parakstīts sadarbības līgums starp Labklājības dep...
10.07.2018, RSU un Rīgas Domes Labklājības departamenta sadarbības līguma parakstīšana

Parakstīts sadarbības līgums starp Labklājības departamentu un Rīgas Stradiņa universitāti

Otrdien, 10. jūlijā, Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors profesors Aigars Pētersons parakstīja ...

Saskaņā ar līgumu Labklājības departaments nodrošinās iespēju RSU praktikantiem izmantot departamenta un tā pakļautības iestāžu piedāvātās prakses vietas, kas nu būs apmaksātas, turklāt pieejamas garākā posmā – līdz pat trim mēnešiem. Šī iespēja studentiem būs pieejama, sākot ar 2019./2020. akadēmisko gadu.

“Sociālai sistēmai Rīgas pilsētā ir vien divdesmit sešu gadu pieredze, taču droši varam teikt, ka speciālistu kompetence, mūsdienīgu un zinātniski pamatotu, uz pierādījumiem balstītu pieeju izmantošana praksē,  to ir izveidojusi par sociālās nozares flagmani un jomas ekspertu ne tikai mūsu valstī, bet arī ārvalstīs. Mūsu darbs nav atrauts no realitātes, tādēļ izaicinājumiem bagāts. Esmu patiesi gandarīta, ka, pateicoties produktīvai un vispusīgai  sadarbībai ar Rīgas Stradiņa universitāti,  Rīgas domes Labklājības departamenta iestādes un speciālisti tiks iesaistīti akadēmiskā darbā, daloties savā pieredzē un zināšanās ar topošajiem kolēģiem, kā arī paaugstinot savu profesionalitāti. Esmu pārliecināta, ka šī būs veiksmīga un nozīmīga sadarbība!” uzsvēra Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.

“Papildinot izcilas akadēmiskās zināšanas ar nākotnes darba vietai pietuvinātu praksi, sabiedrība iegūst labi noslīpētu profesionāli jau tad, kad tas tikko iznāk pa augstskolas durvīm. Šodien Rīgas Stradiņa universitāte spērusi vēl vienu soli – šoreiz sarežģītajā sociālā darba jomā –, lai studenti strādātu roku rokā ar darba devējiem,” akcentēja RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Vairākas no topošo sociālo darbinieku nākotnes prakšu vietām bija pārstāvētas arī līguma parakstīšanas brīdī, piemēram, Rīgas Sociālais dienests, kā arī Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrs.

Savukārt Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors norādīja, ka līguma parakstīšana ir ieguvums, lai prakses saturs tiktu maksimāli pietuvināts reālām darba attiecībām, darba videi, un šis līgums dos iespēju mācīties vienam no otra.

2018. gada sākumā Rīgas pašvaldības sociālajā sistēmā strādāja 1277 cilvēki, no tiem 411 ir sociālā darba speciālisti, kas sniedz sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus Rīgas iedzīvotājiem.

Sociālo darbinieku institūcija Rīgā ir izveidota 1992. gadā, kad tika veidoti pašvaldību sociālās palīdzības dienesti. Tolaik trūka pieredzes un zināšanu, jo sociālais darbs bija jauna profesija, bet bija liela vēlēšanās palīdzēt cilvēkiem, sniedzot atbalstu krīzes situācijā. 1994. gada decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu „Par vienotu Rīgas sociālās palīdzības sistēmu”, un 1995. gadā tika izveidoti Sociālās palīdzības dienesti.

Sociālo darbinieku uzdevums jau no paša sākuma nav bijis viegls, jo viņi ir kā ceļveži, kā skolotāji, kā pārmaiņu veicinātāju aģenti, kuri palīdz krīzes situācijā nonākušam cilvēkam izprast radušos problēmu un kopīgas sadarbības rezultātā rast izeju no situācijas, jo profesionāls sociālais darbs ir vērsts uz problēmu risināšanu un pārmaiņām.

Šodienas dzīves aktualitātes izvirza prasības arvien apgūt jaunas zināšanas un attīstīt jaunas prasmes, lai palīdzētu cilvēkiem, tāpēc ir nepieciešama augstākā profesionālā izglītība un katram sava enerģija jāvirza uz zināšanu pilnveidošanu, lai veiksmīgi un kvalitatīvi varētu palīdzēt klientiem atrisināt radušās problēmas, kā arī, lai paaugstinātu profesijas prestižu.