Skolotāju izmisumā dzen nekustamā īpašuma nodoklis - par necilu mājiņu jāmaksā 1040 eiro
Rīdziniecei Liānai Hiršsonei desmit gadu laikā nekustamā īpašuma nodoklis par nelielu privātmāju Rīgā pieaudzis 26 reizes – no 40 eiro 2006. gadā līdz 1040 eiro šogad. Skolotāja, kura mantojusi savu vecvecmammas māju Mazajā Piena ielā 5, ir iedzīta izmisumā un nezina, kā nomaksāt milzu nodokli.
Pagaidām viņa, cīnoties ar nabadzību, nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) cenšas nomaksāt, bet, ja to nespēs, viņai draud mājas konfiskācija. Vēl jo vairāk tādēļ, ka nākotnē NĪN varētu pieaugt astronomiskos apmēros.
Nenormālie nodokļi
„2000. gadā, kad atguvu savu vecvecmāmiņas māju, tā bija īsts grausts un Rīgas dome to burtiski piespieda nojaukt. Tā bankā paņēmu kredītu un uzcēlu ekonomisko māju. Līdz ar to, ka kadastrālo vērtību piemēroja tirgus cenām, milzīgos apmēros cēlās arī nekustamā īpašuma nodoklis. Man kā skolotājai alga ir 420 eiro mēnesī. Kā lai es nomaksāju 1040 eiro lielo nodokli!? Gribu būt godīgs pilsonis un jau no septembra, zinādama, ka NĪN pieaugs, sāku iekrāt naudu, lai nomaksātu nodokļa pirmo maksājumu – 260 eiro. Drīz Rīgas domei lūgšu, lai maksājumu sadala, jo visu uzreiz nevaru nomaksāt.
Par lielo nodokli esmu sūdzējusies Rīgas domes ieņēmumu pārvaldei, bet tur atbildēja, ka nevar to samazināt, jo tāds, lūk, esot likums. Tagad gatavojos par to rakstīt Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai (VARAM). Šīs nodokļa likmes ir nenormālas!
Latvijā vislielākais nekustamā īpašuma nodoklis
Saprotu, ka uzņēmējs tādus nodokļus varētu maksāt, jo viņš no zemes un īpašuma izmantošanas gūst pelņu. Bet man tas ir vienīgais mājoklis, kuru nu es varu zaudēt. Es nezinu, kā to var atrisināt. Varbūt vajag cilvēkiem sākt vākt parakstus un pret to protestēt. Ekonomikas ministrija tikko norādījusi, ka atkal cels nodokļus, tas skars mūs visus – neatkarīgi no tā, vai dzīvojam Rīgā vai Kuldīgas novadā. Vajag rīkoties!” izmisuma nomāktā Hiršsone klāstīja Kasjauns.lv.
Hiršsone izpētījusi Eiropas Savienības (ES) valstu NĪN likmes par zemi un mājokli fiziskām personām. „Lielākai daļai ES valstu vienīgajam īpašumam (zemei un mājoklim), kurā īpašnieks dzīvo, nepiemēro NĪN, vai piemēro līdz 0,3% apmērā no zemes un mājokļa kopējās vērtības. Rīgas dome pieņēma un VARAM apstiprināja NĪN likmi zemei 1,5% un mājoklim 0,3% no kadastrālās vērtības, kura pielīdzināta tirgus vērtībai. Ar šo paaugstināto NĪN Latvijā tiek pārkāptas Eiropas pilsoņa pamattiesības uz mājokli, jo nespējot samaksāt nesamērīgi lielo nodokli, tiks konfiscēts mans vienīgais, pie tam denacionalizētais īpašums (zeme un mājoklis), un ir pārkāpts vienlīdzības princips, ar citu ES valstu pilsoņiem. ES prasījums pacelt NĪN ar īpašumiem, kuri pelna. Šo jautājumu no 2008. gada esmu aktualizējusi Latvijā - pie Tiesībsarga, Finanšu un Tieslietu ministrijās, Rīgas domē, Valsts kontrolē, Valsts zemes dienestā, bet neviens to pēc būtības nav uzklausījis,” saka Hiršsone.
Pašvaldībām ir tiesības samazināt nodokli
Hiršsone aprēķinājusi, ka viņai vairākās ES valstīs (Dānijā, Francijā, Beļģijā un citās) viņai vispār nebūtu jāmaksā NĪN par vienīgo mājokli, kurā dzīvo. Savukārt citās valstīs tas būtu salīdzinoši niecīgs – Lietuvā – 12, Bulgārijā – 84, Polijā – 95, Igaunijā – 120 eiro un tālāk. Tik liels nodoklis, kā viņai nebūtu jāmaksā nevienā valstī.
Paradoksāli tas, ka Hiršsone vienģimenes mājas 165 m2 un zemi 1570 m2 platībā īpašniece Ganību dambja rajonā pirms pieciem gadiem pēc „ Baltic Screen” pasūtījuma veiktajiem Valsts zemes dienesta apkopotajiem datiem uzrādījās starp Rīgas centra lielāko un dārgāko zemes platību īpašnieku pirmajā divdesmitniekā.
Valsts zemes dienesta pārstāve Sarmīte Vīgante Kasjauns.lv teica, ka zemes dienests, balstoties uz nodokļa likuma aprēķina kadastrālo vērtību, bet pašvaldībām ir iespējas pieņemt saistošos noteikumus, kas ļauj NĪN samazināt. Tāpēc Hiršsonei būtu jāvēršas pašvaldībā, lai tā viņai varētu piemērot NĪN atlaides. „Katrā pašvaldībā šīs atlaides ir ļoti atšķirīgas,” saka Vīgante. Tomēr šajā gadījumā īpašumam Mazajā Piena ielā nodokļu atvieglojumus Rīgas dome negrasās piemērot.
Rīgas dome informēja, ka pērn zemei Rīgas administratīvajā teritorijā tika piemērots likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktā likme - 1,5%, kas pirms tam, sakarā ar ekonomisko krīzi, bija noteikta 1% apmērā. NĪN atlaides Rīgā pienākas tikai ģimenēm ar bērniem, trūcīgām un maznodrošinātām personām, vientuļiem pensionāriem, invalīdiem un citām. mazaizsargātām iedzīvotāju grupām.
Gaidāms vēl lielāks NĪN pieaugums
Pašlaik tiek izskatīts ierosinājums, ka no nākamā gada varētu pieaugt NĪN, un tas būtu visnotaļ ievērojams.
Valsts zemes dienests no nākamā gada iecerējis mainīt kadastrālās vērtības, ko izmanto NĪN aprēķinam. Pēc šābrīža aplēsēm, daudzviet Latvijā nodokļa maksājums strauji augs gan turīgajiem, gan iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem, Kadastrālās vērtības tiks tuvinātas 85% no tirgus vērtības, bet dažiem īpašumiem mainīs vērtību aprēķina modeļus. Tādējādi būs pilsētas, kur kadastra vērtība var augt par 60% vai 100%, bet tuvāk Rīgai – vidēji par 200% un 300%.
Jūrmalas dome, piemēram, no VZD saņēmusi kadastra vērtību projektu par dažādiem īpašumiem. To ieraugot, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis ir šokēts, jo 8500 zemju ar ēkām no Lielupes līdz Vaivariem jeb divām trešdaļām īpašumu gaidāms kadastra vērtību kāpums vidēji trīs reizes: jo tuvāk jūrai, jo pieaugums straujāks, lai gan vairākums no šiem iedzīvotājiem ir pilsētas pamatiedzīvotāji, nevis vasarnieki. Jūrmalas domes aprēķini liecina, ka visiem jaunajiem daudzdzīvokļu projektiem, kas būvēti pēc 2000. gada, nākamgad nekustamā īpašuma nodoklis var pieaugt pat septiņkārtīgi, vēsta LNT raidījums „Top 10”. Truksnis paredz nekontrolējamu situāciju un saka: „Es domāju, ka Jūrmalas iedzīvotāji vienkārši būs spiesti celt savas teltis ap Saeimas namu.”
Piemēram, modelējot vidusmēra situāciju īpašumiem, kas atrodas tālāk no jūras, var secināt, ka par māju Valteros uz 922 kvadrātmetriem zemes šobrīd aprēķinātais nodoklis kopumā ir 290 eiro, bet 2017. gadā tas pieaugtu trīskārši līdz 875 eiro gadā.