Saeimas debatēs kritizē Rasnaču un piedāvā veikt izmaiņas maksātnespējas nozarē

Demisijas iniciators, deputāts Romāns Mežeckis uzskaitīja vairākus iemeslus, kāpēc Rasnačs vairs nedrīkst būt tieslietu ministrs. Kā vienu no tiem parlamentārietis minēja to, ka četrus gadus ministra "mazspējas un neieinteresētības dēļ" valdības deklarācija par maksātnespējas jautājumiem neesot pildīta un esot palikusi tukši deklaratīvā līmenī. Tāpat ministrs nenodrošinot likuma ievērošanu, kas nosaka, ka maksātnespējas procesam jāveicina finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpilde un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošana, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus, akcentēja Mežeckis.

Tā vietā maksātnespējas administratori kļūst par ēnu ekonomikas miljonāriem un kā negatīvos piemērus deputāts minēja situāciju ar "Liepājas metalurga" un "Trasta komercbankas" maksātnespēju.

Otra demisijas pieprasījuma autori, Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga norādīja, ka Rasnačs ir vienīgais ministrs, kurš esot atteicies ierasties uz frakcijas sēdi. Līdzīgi izteicās arī "Vienotības" deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kura norādīja, ka Rasnačs reti esot apmeklējis Juridiskās komisijas sēdes, kur tiek lemts par tieslietu nozares likumu grozījumiem.

Kleinberga uzsvēra, ka līdzšinējais ministra darbs ir kvalificējams kā bezdarbība, kuras rezultātā ir izveidojusies situācija, kad "maksātnespējas administrēšana ir pārvērsta par vērienīgu multimiljonu politbiznesu". Lai gan bija radusies cerība, ka Rasnačs ļauj virzīties iniciatīvām, lai ierobežotu patvaļu maksātnespējas sfērā, taču pēc pēdējiem notikumiem nākoties secināt, ka ministrs tomēr nekontrolējot savā atbildībā esošā nozarē notiekošo, akcentēja politiķe. "Maksātnespējas administrēšanas process visus šos gadus ir nesis labumu tieši pašiem administratoriem, nevis veicinājis valsts ieguvumu," sacīja LRA frakcijas vadītāja.

"Vienotības" frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri akcentēja, ka viņa pārstāvētā partija ir neapmierināta ar Rasnača darbu, tomēr problēma esot tajā, ka šāds solis novestu pie "tehniskās valdības", kas līdz vēlēšanām nevarētu pieņemt saturiskus lēmumus. Politiķis aicināja, lai vēlētāji nodrošina eksāmenu Rasnačam, ar savu balsojumu nosakot, vai viņam jābūt nākamajā Saeimā.

Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) norādīja, ka pēc traģēdijas ir izskanējis tik daudz negatīvas informācijas par maksātnespējas jomu, "tur valdošajiem tikumiem, interešu grupām, jauniem uzvārdiem, striķīšu raustītājiem, ka, šķiet, šajā sfērā ir vajadzīgi kardinālāki uzlabojumi nekā tikai kļūdu labojumi". "Gan tiesu izpildītājiem, gan maksātnespējas administratoriem būtu jākļūst par Tieslietu ministrijas valsts ierēdņiem ar cietu algu attiecīgi izveidotos departamentos, un vienīgajam kritērijam prēmijas saņemšanai vajadzētu būt veiksmīgai uzņēmuma atjaunošanai vai valsts naudas atgūšanai. Jo situācija, kad administratora amatā dažos mēnešos var kļūt par miljonāru, tā ir vienkārši amorāla," uzsvēra deputāts.

Viņš piebilda, ka demisijas pieprasījumu neatbalstīs valdības stabilitātes vārdā. Taču politiķi būšot grūtāk pārliecināt par šo pozīciju, ja Tieslietu ministrija (TM) virzīs grozījumus, kas paredzēs vairāku desmitu miljonu eiro atņemšanu iedzīvotājiem par labu maksājumiem, kas būtu jāveic notāriem. "Pilsētā šobrīd runā, ka notāri caur TM ļoti aktīvi lobē likuma grozījumus, kas viņiem varētu dot iespējas papildus ienākumiem par civiltiesisko aktu apstiprināšanu," pavēstīja politiķis.

Deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) dalījās ar Rasnača ierakstiem sociālajos tīklos par to, kā viņš pavada savu brīvo laiku, reizē kritizējot ministra nespēju atrast laiku ierasties uz interviju televīzijā.

Kā ziņots, šodien Rasnačs norādīja, ka neviens viņu nenovērsīs no "pareizā ceļa" par reformu īstenošanu maksātnespējas nozarē.

Saeimas vairākums šodien vienojās lemšanu par tieslietu ministra demisiju atlikt līdz 20.jūnijam.

Rasnačs uzsvēra, ka pašlaik visi eksperti "simtprocentīgi pozitīvi vērtē veiktās reformas, un visi simtprocentīgi uzskata, ka tās noteikti ir jāturpina tā, kā tās ir iesāktas". "Mēs esam uz pareizā ceļa, un neviens mani no šā ceļa nenovērsīs - ne apmaksātie pastnieki, ne cilvēki, kas bēg no televīzijas tiešraides," akcentēja politiķis.

Tieslietu ministrs norādīja, ka maksātnespējas jomā esošais negodīgais daudzmiljonu bizness ir aizskāris tos, kuri ir saistīti ar kriminālām aprindām. Viņš pauda, ka 118 maksātnespējas administratori ir zaudējuši amatu un, turpinot sāktās reformas, šo biznesu zaudēšot vēl vairāki administratori. Rasnačs vērsa uzmanību, ka iepriekš uz laiku ticis apcietināts maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Politiķis arī norādīja, ka Maksātnespējas administrācija pēdējā laikā ar 35 iesniegumiem ir vērsusies Valsts policijā un ar septiņiem iesniegumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tas liecinot par to, ka valdība ir nopietni ķērusies klāt "šīm aprindām", uzsvēra ministrs.

Kā ziņots, lēmuma pieņemšana par Rasnača demisijas pieprasījumu atlikta saistībā ar padomju represiju upuru piemiņas pasākumiem.

Jau vēstīts, ka viens no Rasnača demisijas pieprasījumiem tika iesniegts pēc parlamenta deputāta Mežecka iniciatīvas un to parakstījuši 16 opozīcijas deputāti, tajā skaitā no partijām "Saskaņa" un "No sirds Latvijai" un pie frakcijām nepiederošie deputāti.

LRA atsevišķi ir iesniegusi savu Rasnača demisijas pieprasījumu, ko parakstījuši desmit deputāti.