Hameleonu rotaļas latviešu gaumē: tēvs svešam bērnam pret paša gribu
Pieaugušie, kārtojot savas attiecības un meklējot īsto mīlestību, nereti aizmirst, ka ir arī bērni. Pēc tam izrādās, ka bērna oficiālais tēvs nav viņa bioloģiskais tēvs, un ir grūti atšķetināt izveidojušos attiecību mudžekli. Lūk, divi gadījumi, katrs no savas Latvijas malas.
Pirmā situācija. Laulība šķirta pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tolaik laulātie kopā nedzīvoja jau četrus gadus, bet astoņus mēnešus pēc laulības šķiršanas piedzima bērns. Viss apkārtējo loks zināja, ka bērna tēvs ir sievas toreizējais draugs, taču dzimšanas apliecībā kā bērna tēvu ierakstīja šķirto vīru! To izdarīja, vadoties pēc Civillikuma 146. panta. Tajā rakstīts, ka par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā (vairāk nekā 10 mēnešus) pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums).
Īstais dēls un malējais
Mūsu Civillikums rakstīts pirmās brīvvalsts laikā, kad acīmredzot likumdevēji uzskatīja, ka laulātie līdz pat laulības šķiršanas dienai dzīvo kopā, tāpēc arī tapusi šāda norma.
Bijušajam vīram bija tiesības apstrīdēt ierakstu dzimšanas apliecībā. Likuma 149. pantā rakstīts, ka paternitātes pieņēmumu bērna mātes vīrs (arī šķirtais vīrs) var apstrīdēt divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzinājis, ka bērns nav cēlies no viņa.
Taču sieviete šķirtajam vīram par bērnu uzturlīdzekļus neprasīja. Bērnudārzā un skolā tēvvārds neparādās, oficiālo (neīsto) tēvu uz vecāku sapulcēm neaicināja. Par likumā noteikto divu gadu termiņu vīrietis uzzināja, kad tas jau bija pagājis. Vīrietis audzina savu īsto dēlu no šķirtās laulības un par viņu ļoti rūpējas. Un vienlaikus dokumentos figurē cita vīrieša bērns. Ja ar vīrieti nelaimīgā kārtā kaut kas notiks, viņam pēc likuma ir tādas pašas mantošanas tiesības kā īstajam dēlam.
Otrais vīrs grib adoptēt
Kā var atrisināt šo situāciju? Pēc laulības šķiršanas sieviete kādu laiku padzīvoja ar bērna bioloģisko tēvu, taču pēc dažiem gadiem viņu padzina. Bioloģiskais tēvs uz paternitāti nepieteicās, dzīvo citur un par bērnu neinteresējas.
Sieviete tagad ir apprecējusies otrreiz, viņas otrais vīrs grib bērnu adoptēt un dot viņam savu uzvārdu. Un ko domā pats desmitgadīgais puika? Viņš nemaz nezina, kas rakstīts viņa dzimšanas apliecībā, un savu oficiālo tēvu nepazīst, varbūt pāris reizes ir redzējis, bet uzskata par svešu onkuli.
Savu bioloģisko tēvu, ar kuru dzīvoja kopā līdz trīs gadu vecumam, zēns atceras miglaini un uzskata par onkuli. Mātes tagadējo vīru par tēvu nesauc, arī viņš ir onkulis. Pret visiem onkuļiem puika izturas draudzīgi un neitrāli, taču to, kas notiek viņa sirsniņā, neviens nenojauš.
Situāciju var atrisināt
Latvijas Bāriņtiesu un pagasttiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja, Smiltenes bāriņtiesas priekšsēdētāja Aurika Zīvere "Likumam un Taisnībai" skaidro, ka šo situāciju tomēr var vienkārši atrisināt.
Abi vīrieši – bērna mātes otrais vīrs un bērna oficiālais (neīstais) tēvs iesniedz bāriņtiesā iesniegumu par to, ka viens grib bērnu adoptēt un otrs tam piekrīt. Bāriņtiesa noteikti prasīs arī bērna domas. To prasa no vecuma, kad bērns spēj viedokli paust. Gadu vecu bērniņu neizvaicās, bet piecgadīgam paprasīs. Ja bioloģiskais tēvs par bērnu neinteresējas un uz paternitāti nepretendē, viņa viedokli neviens nelūgs. Jo dokumentos viņš neparādās.
Vai šādu tēvu maiņu varētu veikt arī tad, ja dzimšanas apliecībā būtu ierakstīts īstais, bioloģiskais tēvs? Aurika Zīvere atbild, ka tas ir iespējams. Ja tēvs piekrīt, ka viņa bērnu adoptē bērna mātes tagadējais vīrs, ar bērna piekrišanu un bāriņtiesas lēmumu var veikt šādas izmaiņas.
Līdz kādam vecumam to var darīt? Zīvere: “Līdz bērna pilngadībai. Dokumentu kārtošana jāpabeidz, kamēr bērns nav sasniedzis 18 gadu vecumu.”
Mīļākais izrādās bioloģiskais tēvs
Otrā situācija. Sievietei ir trīs bērni no pirmā vīra un viens no otrā vīra. Tagad kundze aizbraukusi uz Vāciju, grib šķirties no otrā vīra un apprecēties ar ārzemnieku, arī visus četrus bērnus viņa grib aizvest uz Vāciju.
Kad pirmais vīrs sāka šaubīties, vai trešais bērns ir no viņa, sieviete zvērēja, ka viņš ir tēvs, un vēlāk pieprasīja uzturlīdzekļus. Savukārt mīļākajam viņa stāstīja, ka trešais bērns ir no viņa, un vīrietis brīvprātīgi deva naudu bērna uzturam.
Spriežot pēc sievietes vārdiem, viņas trešajam bērnam ir uzreiz divi tēvi – pirmais vīrs un mīļākais. Pirms pāris mēnešiem abi vīrieši veica ģenētiskās analīzes un konstatēja, ka bērna bioloģiskais tēvs ir mīļākais. Bērnam ir pieci gadi, reālais tēvs vēlas sevi par tādu atzīt oficiāli.
Atliek vērsties tiesā
Aurika Zīvere stāsta, ka šajā gadījumā bioloģiskajam tēvam jāsniedz prasība tiesā, lūdzot atzīt sevi par bērna tēvu. Tiesa šādas lietas izskata ātri, jo Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantā teikts, ka visām darbībām, ko veic dažādas iestādes, tostarp tiesas, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses. Respektīvi, ar bērniem saistītās lietas tiesa skata pirmām kārtām.
Un ko domā bērns, piecgadīgā meitene? Māte meitu vairākas reizes ik pa nedēļai atstājusi pie sava bijušā mīļākā (kurš izrādījies viņas bioloģiskais tēvs), lūdzot par viņu parūpēties. Vīrietim tas nebija apgrūtinoši, un viņam ar meiteni izveidojās labs kontakts. Meitene šo vīrieti gan uzskata tikai par pazīstamu onkuli, bet par savu tēvu viņa uzskata mātes pirmo vīru. Ļoti iespējams, ka bērnam patiesības uzzināšana un tēva maiņa būs šoks.
Tomēr paternitātes apstrīdēšanā ir nianse. Civillikuma 149. pantā rakstīts, ka paternitātes pieņēmumu bērna mātes vīrs (arī šķirtais vīrs) var apstrīdēt divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa. Savukārt vīrietim, kurš sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, ir tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no bērna piedzimšanas, un tikai divos gadījumos: ja bērna māte ir mirusi dzemdībās, vai bērna māte un viņas vīrs dzīvo šķirti vismaz 306 dienas pirms bērna piedzimšanas.
Iznāk, ja sieviete dzīvojusi kopā ar vīru, vīrs neapstrīd meitiņas piedzimšanu un atzīst to par savu bērnu, tad mīļākajam uz šo bērnu nav nekādu tiesību. Pēc likuma tā vairs nav tava.
Zīvere skaidro, ka bioloģiskais tēvs tomēr var sniegt prasību tiesā, pamatojot to ar bērna tiesībām zināt savu izcelsmi. Prakse liecina, ka tiesas šādas prasības apmierina. Ar tiesas lēmumu tiks veikts labojums dzimšanas reģistrā no bērna dzimšanas brīža.
Parāds par svešu bērnu
Rodas jautājums arī par uzturlīdzekļiem. Iznāk, ka bijušajam vīram vairākus gadus bija jāmaksā uzturlīdzekļi svešam bērnam. Viņš to nav darījis, tāpēc izaudzis uzturlīdzekļu parāds ap 10 000 eiro (visiem trim bērniem kopā). Vai naudu, kas izmaksāta trešajam bērnam, var norakstīt no parāda summas?
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne skaidro, ka tas nav iespējams. Kad tika izmaksāti uzturlīdzekļi, vīrietis likuma priekšā bija bērna tēvs. Šādi gadījumi ir bijuši, neko atpakaļ pagriezt nav iespējams. Uzturlīdzekļus šim bērnam no vīrieša nepiedzīs tikai no dienas, kad viņš vairs oficiāli nebūs bērna tēvs.
Varbūt apkrāptais vīrietis uzturlīdzekļus var piedzīt no bijušās sievas, kura ir viņu maldinājusi jautājumā par bērna izcelsmi? Uzturlīdzekļu garantiju fonda juristi uz šo jautājumu nespēj atbildēt, tas jāskaidro pie advokāta. Teorētiski tāda iespēja ir.
Visi trīs tēvi iebilst
Patlaban sieviete dzīvo Vācijā, kur mīt viņas jaunā mīla. Četri bērni atrodas Latvijā, iekārtoti, kur nu kurais. Viens pie vecvecmāmiņas, viens pie pirmā vīra un viens pie otrā vīra, bet piecgadīgo meitu, par kuras paternitāti radies strīds, māte nodevusi internātā.
Sieviete visus četrus bērnus grib vest uz Vāciju, jo tur maksā daudz lielākus bērnu pabalstus. Visi trīs Latvijā dzīvojošie tēvi pret to iebilst un grib paši audzināt savus bērnus. Ko darīt, ja māte pretēji tēvu gribai bērnus aizvedīs uz Vāciju?
Aurika Zīvere skaidro, ja bērns tiek aizvests uz ārzemēm un otrs no vecākiem pret to iebilst, viņam ir tiesības ar Tieslietu ministrijas starpniecību vērsties pie šīs valsts, šajā gadījumā Vācijas, kompetentās iestādes ar lūgumu atgriezt bērnu mītnes zemē, Latvijā. Šo lūgumu var izteikt gada laikā, kopš bērns aizvests uz ārzemēm.
Tātad, ja sieviete bērnus aizvedīs uz Vāciju, tēviem būs tiesības vērsties Tieslietu ministrijā. Saprotams, ka vīrietim, kuram pašlaik ir tikai bioloģiskā tēva statuss, šādas tiesības radīsies pēc tam, kad tiesa viņu atzīs par bērna tēvu.
Vīrieši, esiet modri!
Vīrieši! Sekojiet savas šķirtās sievas gaitām 306 dienas pēc laulības šķiršanas. Bērns, kurš piedzims šajā laikā, tiks uzskatīts pat jūsu atbilstoši Civillikuma 146. pantam. Ja tas nav jūsu pēcnācējs, sniedziet prasību tiesā un apstrīdiet šo paternitātes pieņēmumu. To var izdarīt divu gadu laikā, taču labāk nekavēties. Bērna mātei ir tiesības jebkurā brīdī no jums pieprasīt uzturlīdzekļus, un jums nāksies tos maksāt. Arī domājot par mantiniekiem, jūs visdrīzāk gribēsiet gādāt par saviem bērniem, nevis par svešiem.
