Par lētu naudu izsolei nodod muižu Alūksnes novadā, kurā ieguldīti 300 000 eiro
Skolu slēgšana Latvijas laukos nes sev līdzi arī nepieciešamību pašvaldībām saprast – ko darīt ar bijušajām skolas ēkām. Alūksnes novadā pēdējo deviņu gadu laikā izlemts par desmit skolu slēgšanu. Tagad izsolē nonāks viena no tām. Par pārdesmit tūkstošiem plāno pārdot muižu, kurā vēl salīdzinoši nesen veikti pamatīgi kapitālieguldījumi vairāku simtu tūkstošu vērtībā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Alūksnes novadā pirmās skolas slēdza jau drīz pēc pagastu apvienošanās vienā novadā. Tās bija Veclaicenes, Annas un Zeltiņu pamatskolas 2009.gadā. Septiņus gadus vēlāk slēdza Mārkalnes pamatskolu, pērn Mālupes, bet šogad slēdz Ilzenes, Jaunlaicenes un Liepnas skolas. Piemēram, Mālupes skola jau šogad par 650 tūkstošiem eiro tiek pārveidota par pansionātu, kādā citā skolā iecerēta pansijas izveide. Vairāku skolu ēkās sniedz dažādus citus pakalpojumus.
Veclaicenes pamatskola atradās bijušajā Romeškalna muižā, kas celta pirms 170 gadiem. Skola šajā ēkā atradusies kopš pagājušā gadsimta 30.gadiem. Sākumā tā bijusi divplūsmu skola – latviešu un igauņu bērniem.
Kopš 2009.gada skola ir slēgta un tajā nenotiek gandrīz nekas. Romeškalna muiža ir vienīgā no novadā slēgto skolu ēkām, ko nolemts pārdot. Iespējams, kaut kad nākotnē varētu sekot lēmums par Annas pamatskolas ēkas pārdošanu.
Vēl īsi pirms Veclaicenes pamatskolas slēgšanas, pagasta padome nolēma skolas ēkā ieguldīt līdzekļus, kas savulaik pašvaldībām tika dalīti kā atlīdzība par apvienošanos novados. 2007.gadā par aptuveni 300 000 eiro skolai remontēja fasādi, nomainīja jumtu (1000m2) un logus.
“Tad katrs pagasts skatījās pēc savas sapratnes un savām vajadzībām, ko to naudu darīs. Tai laikā Veclaicenes pagasta padome pieņēma lēmumu uzlikt šai ēkai jumtu (..) Kā jau 2007. - pirmskrīzes gadā, visi dzīvoja zināmā eiforijā, ka būs te un viss aizies!,” LTV raidījumam “de facto” atzīst Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis (ZZS).
Tagad, lai skolu pārdotu, pasūtīts īpašuma novērtējums. Un bijušo Romeškalna muižas ēku vērtētāji novērtējuši vien par nepilniem 13 tūkstošiem eiro. Vēl gandrīz tikpat - par desmit hektāriem zemes, ezeru un meža audzi. Līdz ar to SIA “Dzieti” pašvaldībai piederošo īpašumu piedāvā izlikt izsolē par 21 300 eiro. Vērtētājs skaidro – tam, ka pirms desmit gadiem uzlikts jauns jumts un nomainīti logi par 300 tūkstošiem, būtu nozīme tikai tad, ja īpašums atrastos 50 kilometru rādiusā no Rīgas.
SIA “Dzieti” valdes priekšsēdētājs Juris Guntis Vjakse (ZZS) skaidro: “Tur ir apgrūtinājumi izsolei. Jāslēdz bezatlīdzības nomas līgums uz termiņu ne īsāku kā 10 gadi utt. Pamēģiniet paskatīties, vai jūs šo īpašumu pirktu. Tas īstenībā sastāv no pieciem objektiem, un ezers ir jākopj, tās ir izmaksas, mežs jākopj. Cirst nedrīkst, jo ir veci koki, kas jākopj. Pagalms neliels. Skolā inženierkomunikācijas ir vecas, krāsns apkure. Telpu plānojums kā skolai. Tur ir mežonīgi lielas investīcijas ir vajadzīgas. Un kā gūt labumu – nav ne Rīga, ne Pierīga.
Par skolas ēku ir noslēgti vairāki nomas līgumi. Senākais no tiem ar “Veclaicenes avotiņu”, kas muižā saimnieko kopš skolas aiziešanas. Tā saņēmusi Lauku atbalsta dienesta finansējumu vietējās dzīves kvalitātes veicināšanai un tur ierīkojusi veļas mazgāšanas punktu. Tā piedāvā arī skolā naktsmītnes ceļotājiem. Šai biedrībai nomas līgums gan beidzas jau salīdzinoši drīz – pēc gada. Skolā ir arī viens dzīvoklis, kam īres līgums spēkā vēl trīs gadus.
Taču pašvaldība nākotni plāno visai haotiski vai varbūt šāds solis bija apzināts - īsi pirms izlemts muižu pārdot, tā tikusi pie vēl viena apgrūtinājuma. Romeškalna muižā novads veidos pašapkalpošanās informācijas punktu. Tā ir daļa no kopumā miljonu vērta projekta, kas pirms trim gadiem tika pieteikts Eiropas fonda finansējumam. Par šo naudu Veclaicenes apkaimē būtiski uzlabos tūrisma infrastruktūru. Šos plānus, neatsakoties no Eiropas naudas, mainīt nevarot.
“Ideju izsludinājām pirms trim gadiem. Bija tāda doma, ka mēs šo skolu, ... jo pa vasarām te nāca Vidzemes augstskolas studenti, tās telpas bija (..) bija tā doma, ka tai skolā mēs varētu paši tur kaut ko. Bija arī vietējās biedrības,” saka Dukulis.
Tas nozīmē, ka muižā, tieši pirms vai, iespējams, jau pēc pārdošanas, ieguldīs vēl vairāk nekā 20 tūkstošus eiro (21 343 eiro). Tā ir līdzvērtīga šobrīd noteiktajai izsoles sākumcenai. Par šo naudu izveidos un aprīkos vienu telpu pašapkalpošanās tūrisma informācijas punktam, ierīkos bezvadu interneta pieslēgumu un arīdzan izveidos videonovērošanu. Tāpat paredzēta koka barjera, auto novietošanas organizēšanai. Izsoles noteikumi paredzēs, ka jaunajam īpašniekam vēl desmit gadus pēc projekta pabeigšanas jānodrošina šis pakalpojums.
Interesanti, ka neilgi pēc lēmuma startēt ar šo Eiropas fondu projektu, vairāk nekā trešdaļa no muižas (415m2) uz desmit gadiem – līdz 2027.gadam iznomāta biedrībai “Eko teritoriju attīstība”. Viens no šīs biedrības biedriem ir Alūksnes domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers (Vienotība). Viņš saka: “Tā biedrība ir dibināta ar domu piesaistīt investīcijas un attīstīt tūrismu šajā teritorijā, bet nu neiet jau tik vienkārši.” Uz jautājumu, vai izsoles vērtību nemazina informācijas punkts ēkā, Adlers saka: “Grūti pateikt, kā kuram. Bet domāju, ja es, personīgi, būtu turīgs cilvēks un gribētu iegādāties šo skolu, tas manā skatījumā tikai pilnveidotu to situāciju, ja ir plāns darboties tūrisma nozarē.”
Būtībā, ja pircējs ir saistīts ar biedrību, kurai muiža jau ir iznomāta, un ja plāni ietver tūrisma attīstību, tad apgrūtinājumi dod tikai ieguvumus. Tas ir – būtiski zemāku cenu un par pašvaldības naudu aprīkotu informācijas punktu. Adlers, kurš domē vada arī tautsaimniecības komiteju un ir piedalījies lēmumu pieņemšanā, noliedz ieinteresētību šādā iznākumā. Savukārt nekustamā īpašuma vērtētājs apstiprina – bez šiem apgrūtinājumiem izsoles sākumcena noteikti būtu divreiz augstāka.
Izsoles noteikumi būs gatavi maijā. Drīz pēc tam tā arī tiks izsludināta.
