Kā ir ar preses brīvību Latvijā? Ar jauniem datiem klajā nāk "Reportieri bez robežām"

Latvija organizācijas ziņojumā par 180 valstīm pakāpusies par četrām vietām - no 28. uz 24.vietu, savukārt Igaunija un Lietuva savas vietas saglabājušas - attiecīgi 12.vietu un 36.vietu.

RSF brīdina, ka "naida un naidīguma klimats" pret žurnālistiem kopā ar pieaugošajiem centieniem kontrolēt medijus rada draudus demokrātijām.

Organizācija apsūdzēja pasaules lielvaras - ASV, Ķīnu un Krieviju, ka tās vada uzbrukumu preses brīvībai. Tramps regulāri personīgi uzbrūk reportieriem, bet Pekina eksportē savu "mediju kontroles modeli", lai apklusinātu neapmierinātos citviet Āzijā. Krievija apklusina neatkarīgās balsis mājās un izpleš savu propagandas tīklu, izmantojot tādus mediju uzņēmumus kā RT un "Sputnik", norāda RSF.

Eiropā Maskavas uzkurinātā nosliece uz "stingrās rokas" un populistisko politiku apdraud mediju brīvību kādreiz presei drošākajā reģionā, un trauksmi izraisa vairākas valstis.

Čehijas prezidents Milošs Zemans ieradies preses konferencē ar neīstu Kalašņikova automātu, uz kura bija uzraksts "žurnālistiem", bet Slovākijas bijušais līderis Roberts Fico žurnālistus nodēvējis par "netīrām antislovāku prostitūtām" un "idiotiskām hiēnām".

Eiropā atrodas četras no piecām valstīm, kuru rādītāji preses brīvības reitingā krasi pasliktinājušies - Malta (kritums par 18 pozīcijām uz 65.vietu), Čehija (kritums par 11 pozīcijām uz 34.vietu), Slovākija (kritums par 10 pozīcijām uz 27.vietu) un Serbija (kritums par 10 pozīcijām uz 76.vietu).

Eiropā savas pozīcijas pasliktinājušas arī Polija (kritums par četrām pozīcijām uz 58.vietu), Ungārija (kritums par divām pozīcijām uz 73.vietu) un Turcija (kritums par divām pozīcijām uz 157.vietu).

Par Latviju ziņojuma autori raksta, ka situācija ar preses brīvību nav tik labvēlīga kā kaimiņvalstī Igaunijā un to pasliktina Krievijas izcelsmes viltus ziņu izplatība. Pastāv arī bažas par daudzām vēlētām pašvaldību amatpersonām, kas, aizbildinoties ar sabiedrības informēšanu, izdod "vietējos laikrakstus", kuros raksta viņu darbinieki un kas kalpo viņu interesēm. Līdz ar to tiek grauta sabiedrības uzticība medijiem. Citas problēmas medijiem ir ekonomiskās grūtības, neadekvāti un vāji izdalītā valsts palīdzība, pret vairākiem žurnālistiem ierosinātās tiesas prāvas un likumdošana, kas nav labvēlīga medijiem un viņu avotiem.

Preses brīvības indeksa pirmajā vietā joprojām atrodas Norvēģija, tai seko Zviedrija, Nīderlande un Somija.

Pēdējās vietas starp 180 apskatītajām valstīm ieņem Ķīna (176), Sīrija (177), Turkmenistāna (178), Eritreja (179) un pēdējā, 180.vietā, atrodas Ziemeļkoreja.

RSF balstījusies uz tādiem rādītājiem kā mediju neatkarība, pašcenzūra, likuma vara, caurskatāmība un pārkāpumi.