Leģionāri sašutuši par Saeimas lēmumu noraidīt 16. marta kā oficiālas atceres dienas atjaunošanu
Lai gan leģionāru mūsu vidū vairs nav daudz, sirmajiem kungiem, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību leģiona rindās, 16. marts ir ļoti svarīga diena. Tādēļ viņi ir neizpratnē par ceturtdienas Saeimas balsojumu, ar kuru noraidīts Nacionālās apvienības iesniegtais priekšlikums noteikt 16. martu kā atceres dienu.
16.martā sākās nozīmīga kauja, kas ilga desmit dienas un uz laiku apturēja Sarkanās armijas iebrukumu Latvijas teritorijā. Lai arī pēc tam Padomju Savienība īstenoja Latvijas okupāciju, tomēr latviešu karavīriem bija svarīgi šajā kaujā aizstāvēt dzimteni.
94 gadus vecais Edgars Vēvers ir sašutis un neizprot, kā Saeimā var būt tik daudz nenoteiktu un nenobriedušu cilvēku. “Mani tas sarūgtina, bet nevajag mest plinti krūmos, ne jau pirmo reizi šis priekšlikums iesniegts, un ne pēdējo,” saka Edgars Vēvers, kurš katru gadu piedalās 16. marta pasākumos, un arī šis gads nebūs izņēmums, lai gan veselība nav tā labākā.
93 gadus vecais Edgars Skreija atgādina, ka 16. martu kā leģionāru piemiņas dienu ieviesa ārzemēs dzīvojošie latvieši un organizācija “Daugavas vanagi”. Lai gan viņš pats šajās kaujās nepiedalījās un pārsvarā cīnījās Kurzemes cietoksnī, tomēr arī viņam šī diena ir nozīmīga. Viņš plāno apmeklēt 16. marta pasākumus gan Rīgā, gan arī Lestenē.
Leģionārs Hugo Bērziņš pats ir piedalījies vēsturiskajās kaujās 16. martā, kurās krita daudzi viņa cīņu biedri. Viņš uzsver, ka leģiona virsnieki bija nevis vācieši, bet gan latvieši, turklāt visi kā viens cīnījušies par Latviju un savu dzimteni vēlējušies pasargāt no svešzemju iebrucējiem. Viņš plāno piedalīties kā dievkalpojumā Svētā Jāņa baznīcā, tā arī gājienā uz Brīvības pieminekli. Ja veselība un laika apstākļi ļaus, pēc tam viņš dosies uz Lesteni.
Leģionāru piemiņas pasākumi 2017. gadā
Leģionāru piemiņas pasākumi 2017. gadā.
Tuvojoties 16. martam, Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētājs Raivis Dzintars kopā ar partijas jauniešiem turpināja tradīciju apciemot latviešu leģionārus, uzklausīt viņu dzīvesstāstus, sveikt ar dziesmām un vienoties draudzīgās, vērtīgās sarunās.
Šoreiz liels paldies par uzņemšanu sakāms 15. divīzijas leģionāriem Harijam Freimanim (93 gadi) un Mārtiņam Balodim (91 gads), kā arī 19. divīzijas leģionāram Edgaram Vēveram (94 gadi) un viņa kundzei Venijai.
Raivis Dzintars: “Latviešu leģionāri ir daļa no tā, kas mēs esam bijuši. Daļa no tā, kas mūs veidojis. Laikmets viņiem liedza iespēju cīnīties pašiem savā formastērpā, bet neviens nevarēja atņemt pašiem savu mērķi - Latviju - un apņēmību par to varonīgi cīnīties. Šodien noliegt, aizmirst vai godināt un teikt paldies - tā ir katra mūsu pašu izvēle. Un šī izvēle liecina, kas mēs esam šodien.”
Sirmie kungi viesus sagaidīja ar lielu pacilātību un pateicību.
16. martā plkst. 10.00 paredzēts dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā, plkst.11.00 no turienes sāksies gājiens, kas virzīsies pa Kaļķu ielu uz Brīvības pieminekli, kur notiks ziedu nolikšana un paredzēta arī karogu aleja. Plkst. 14.00 paredzēts piemiņas pasākums Lestenes brāļu kapos.
Pasākumu oficiāli ir pieteikusi Daugavas vanagu Limbažu nodaļa, Nacionālās apvienības jaunieši tradicionāli sagaidīs leģionārus un viņu laikabiedrus ar karogu aleju un baltām rozēm gājiena noslēgumā pie Brīvības pieminekļa.
