Aizsardzības ministrija sabiezinājusi krāsas paziņojumā par skandalozo Rimšēviča fotogrāfiju, pauž Maizītis
Aizsardzības ministrija (AM) sabiezināja krāsas savā 20. februāra preses paziņojumā par kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča fotogrāfiju.
Maizītis šodien Latvijas radio raidījumā "Krustpunktā" paziņoja, ka AM paziņojums nebija saskaņots ar SAB, taču birojs nesaskatot pierādījumus visiem AM izplatītajiem argumentiem.
"Tur (paziņojumā) tika pieminētas vēlēšanas. Vēlēšanas ASV, Francijā un Vācijā. Nu pilnīgi dažādas situācijas no notikuma secības rakstura. Varu publiski pateikt, ka mums ārvalstu kolēģi jautā: kurš variants tad pie jums notiek - tas ASV, Vācijas vai Francijas modelis un kādi ir pierādījumi? Tā, ka mums ir nedaudz atšķirīgs (viedoklis)," norādīja Maizītis.
SAB arī kritiski vērtē AM paziņojumu daļā par ziņas fotogrāfiju izplatīšanu.
"Ja ir runa par to kā tehniski ziņa izplatās, tad jūs kā žurnālisti ziniet labāk, kā ziņu var izplatīt ļoti īsā laikā. Šādā situācijā vienmēr nav jābūt iesaistītiem specdienestiem, jo žurnālisti to izdara pat ātrāk nekā specdienesti. Tāpēc daļā par informācijas izplatīšanas metodēm mēs esam pietiekami kritiski," norādīja SAB direktors.
"Mūsuprāt ir pārāk sabiezinātas krāsas, jo šajā gadījumā nav runa par iekšpolitiskiem, bet ar krimināllietu, aizturēšanas un juridiskajiem procesiem. Vai tad Krievija tagad diktē kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam aizturēt Rimšēviču un noteikumus, kā Ekonomikas ministrijai sākt kriminālprocesu. Es atvainojos, bet tas izklausās panaivi," norādīja SAB direktors.
Patlaban šajos procesos Krievijas ieinteresētību SAB nenovērojot, taču SAB turpina sekot kā notikumi risināsies tālāk.
Maizītis arī apliecināja, ka pirms fotogrāfijas parādīšanās publiskajā telpā, šādas fotogrāfijas nebija SAB rīcībā. "Pāris stundas iepriekš (pirms foto publiskošanas) ieguvām informāciju, ka publiski parādīsies kaut kas kompromitējošs, taču nezinājām, kas," norādīja Maizītis.
SAB direktors arī apliecināja, ka SAB nav problēmu pārbaudīt, cik bieži Rimšēvičs devies braucienos uz Krieviju. Daļa informācija par braucieniem uz Latvijas kaimiņvalsti jau esot pārbaudīta. Detalizētākos secinājumos Maizītis neieslīga, taču vēlreiz apliecināja, ka Rimšēvičs tiks aicināts uz interviju SAB, lai birojs izlemtu vai Rimšēvičam pielaide valsts noslēpumam ir saglabājama vai anulējama.
Maizītis arī norādīja, ka tikai tiesībsargājošo iestāžu veiktās izmeklēšanas varēs apliecināt, vai publiskajā telpā izplatītā versija par Latvijas komercbanku organizētu kampaņu pret Latvijas banku ir patiesība.
Jau ziņots, ka 20.februārī Aizsardzības ministrijas (AM) izplatītajā preses paziņojumā rakstīja, ka ņemot vērā notikumus banku sektorā un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu pastāv augsta varbūtība, ka no ārienes tiek organizēts plašs mēroga informācijas uzbrukums pret Latviju un, iespējams, ka arī notiks uzbrukuma turpinājums.
AM vērsa uzmanību, ka šāda operācija pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā.
Aizsardzības ministrijas analīze liecina, ka operācijas avots ir aģentūras AP žurnālista Karlo Piovano ieraksts sociālajā tīklā "twitter" 19.februārī plkst.19.05 ar saiti uz vietni "AP News" un fotogrāfiju, kurā redzams Rimšēvičs kopā ar vairākām personām. Pārbaudot fotogrāfiju starptautiskās fotoaģentūras "Scanpix" datubāzē, ir secināts, ka konkrētā fotogrāfija tajā ievietota vakar, nevis jau 2010.gadā, un to ievietojusi trešā puse. AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA nekomentēja, kas domāts ar "trešā puse".
AM vērš uzmanību, ka ziņa par Rimšēviču un fotogrāfija tikusi izplatīta interneta vietnēs, kas pirms tam par Latviju nav neko informējušas, daudzas no tām ir mazpazīstamas vai ar finanšu sektoru nesaistītas. Iepriekšminētais liecina, ka tā ir, iespējams, ļoti plaša informācijas operācija, lai nomelnotu Latvijas tēlu Rietumu valstīs un grautu sabiedrības uzticēšanos valstij.
Aģentūra AP februāra vidū publicēja rakstu, kurā "Norvik bankas" lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs apgalvoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Tāpat rakstā bija vēstīts, ka 2010.gadā Rimšēvičs devies uz Krieviju, šķiet, lai piedalītos medībās, kā varot spriest pēc AP rīcībā esošajām fotogrāfijām, kurās viņš it kā redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Dmitriju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām. Rakstam bija pievienota arī fotogrāfija, kas it kā uzņemta 2010.gadā.
Rimšēvičs vēlāk preses konferencē neizslēdza, ka aģentūras AP publicētā fotogrāfija, kurā viņš redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Piļščikovam līdzīgu personu, varētu būt falsificēta. "Manā arhīvā tādas bildes nav, es tiku informēts, ka šī foto ir montēta un falsificēta," sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par "ABLV Bank" darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un "Norvik" banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar "Trasta komercbanku", ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - 100 000 eiro drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
