Saeima meklēs veidus, kā atsaukt Rimšēviču no amata

Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V) norādīja, ka pēc Rimšēviča paziņojuma, ka viņš neplāno atkāpties, ir jāapspriežas un jāizvērtē iespējami risinājumi. Vakar politiķe teikusi, ka pēc izskanējušajām aizdomām par kukuļa izspiešanu Rimšēvičam pašam jāatkāpjas no amata, vai arī Saeimā būs jāmeklē citi juridiskie risinājumi viņa atbrīvošanai no ieņemamā amata.

Lībiņa-Egnere aģentūrai LETA skaidroja, ka šādi risinājumi tiks meklēti, atgādinot, ka Rimšēvičam pašlaik kā drošības līdzeklis noteikts liegums pildīt amata pienākumus. Koalīcijas partijas vakar konceptuāli pauda atbalstu iespējamiem grozījumiem likumā par Latvijas Banku, kas paredzētu iespēju apturēt centrālās bankas prezidenta pilnvaras uz kriminālprocesa laiku, kā arī noteikt divu pilnvaru termiņu ierobežojumu. Šos likumprojektu "Vienotība" lūgs iekļaut šīs nedēļas Saeimas sēdes darba kārtībā, pastāstīja Lībiņa-Egnere.

Taujāta, vai normu par Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru apturēšanu varētu piemērot ar atpakaļejošu datumu, politiķe teica, ka šis jautājums ir jāizvērtē.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš uzskata, ka ir jāmeklē situācijas risinājums. Komentējot iespēju normu piemērot ar atpakaļejošu datumu, Bērziņš arī norādīja, ka šis jautājums ir jāizvērtē.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka Latvijas Bankas padome strādā pārliecinoši un Rimšēviča pienākumus nepieciešamības gadījumā var pildīt viņa vietniece. Saskaņā ar Saeimas Juridiskā biroja vadības politiķim sniegto informāciju secināms, ka balsojums parlamentā par Rimšēviča atcelšanu nevarot notikt, jo nav saņemts iesniegums par atkāpšanos, kā arī nav notiesājoša tiesas sprieduma, pauda politiķis.

Brigmanis piebilda, ka Rimšēvičs publiski ir paudis gatavību šajā situācijā tiesāties. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norādīja, ka politiskais spēks paļaujas uz Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS) situācijas risināšanā. Krauze atzina, ka arī šī situācija ir radījusi milzīgu kaitējumu Latvijas finanšu sistēmas reputācijai.

Kā ziņots, aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata.

Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.

Jau ziņots, ka "Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs iepriekš intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.