Viens no Sprūda izspiešanas lietā cietušajiem ir advokāts un viņa ģimenes draugs
Viens no cietušajiem izspiešanas lietā, kurā apsūdzēts bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, esot viņa ģimenes draugs, advokāts, to aģentūrai LETA apgalvoja pats Sprūds.
Sprūds savāc valsts vēsturē lielāko atbrīvošanas ķīlu un tiek izlaists no cietuma
Izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzētajam bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam izdevies divu dienu laikā savākt un iemaksāt pusmiljona ...
Bijušais maksātnespējas administrators arī norādīja, ka cietušajam vairāk nekā gadu nebija nekādu pretenziju. Ja būtu izdarīts kāds pārkāpums, tad šim ģimenes draugam saskaņā ar Kriminālprocesa likumu būtu vajadzējis par to ziņot atbildīgajām iestādēm, atzīmēja Sprūds.
Sprūds izteica salīdzinājumu, ka, ja šis ģimenes draugs ir cietušais, tad viņš pats ir baletdejotāja. Minētā drauga, advokāta vārdu gan Sprūds neatklāja.
Komentējot izmeklēšanas gaitu, bijušais maksātnespējas administrators pauda, ka tad, kad lieta nonāks līdz tiesai, būs interesanti parādīt, kādos apstākļos procesa dalībnieki tika nopratināti. Kā piemēru bijušais administrators minēja faktu, ka pirms gandrīz sešiem mēnešiem tika apmierināts Sprūda lūgums veikt testu ar poligrāfu jeb melu detektoru, taču līdz šim brīdim tas nav noticis. Sprūds izcēla to, ka lietā cietušais līdz šim brīdim nav vēlējies pats iziet poligrāfa testu.
Jau vēstīts, ka Sprūdam izdevies divu dienu laikā savākt un iemaksāt pusmiljona eiro lielo drošības naudu, līdz ar to viņš šopēcpusdien tika atbrīvots no apcietinājuma un atstāja Rīgas Centrālcietumu.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma Sprūdu atbrīvot no apcietinājuma pret 500 000 eiro drošības naudu. Apcietinājumā viņš atradās kopš pagājušā gada jūnija sākuma.
Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs trešdien pēc tiesas sēdes teica, ka klienta rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonas deklarācijā, un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi drošības naudai jāatrod ar trešo personu palīdzību.
Drošības nauda ir viens no likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem. Ja apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ieskaitāma valsts budžetā. Kriminālprocesa likums paredz, ka izmeklēšanas tiesnesim ir jāiesniedz rakstveida paziņojums par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru.
Šī ir lielākā drošības naudas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē. Šādu summu pērn Rīgas apgabaltiesa noteica arī citā lietā apsūdzētajam uzņēmējam Borisam Rjazanskim, bet pirms tam vislielākā drošības nauda bija noteikta bijušajam "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim - 400 000 eiro. Par abiem šādas summas valsts kontā tika iemaksātas.
Nesen prokuratūra Sprūdam uzrādīja apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sprūdam inkriminē aptuveni miljons eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu.
Lietā apsūdzētas vēl piecas personas, tostarp, finansists Jorens Raitums, kuram inkriminē izspiešanu un nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Tāpat apsūdzētā statusā ir bijušais administrators Ilmārs Krūms.
Lietā apsūdzēti arī būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms, uzņēmējs Guntars Slišāns, kā arī Īrijas pilsonis, uzņēmējs Timotijs Kellijs.
Valsts policija paziņojumā presei par lietas nodošanu prokuratūrai apsūdzību celšanai rakstīja, ka 2016.gadā, izmantojot "Trasta komercbankas" likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.
Janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt "Trasta komercbankas" kreditoru naudu.
Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.
2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.