Pusmiljons eiro. Māra Sprūda atbrīvošanas ķīla ir lielākā valsts vēsturē
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma pret 500 000 eiro drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzēto bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.
Tiesa devusi mēnesi laika drošības naudas atrašanai. Pēc drošības naudas iemaksas Sprūds tiks atbrīvots no apcietinājuma un viņam tiks noteikti citi drošības līdzekļi.
Komentējot drošības līdzekļa apjomu, Sprūds pēc tiesas sēdes norādīja, ka "jāmēģina".
Savukārt Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs teica, ka Sprūda rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonu deklarācijās un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi būs jāatrod ar trešo personu palīdzību.
Prokuratūrā aģentūrai LETA šodien neizdevās noskaidrot kāds bijis lietā apsūdzību uzturošā prokurora viedoklis par tiesas lēmumu.
Sprūda 2016.gada deklarācija liecina, ka viņš bija skaidrā uzkrājis 310 000 eiro, bet bankas kontos atradās 502 238 eiro.
Rozenbergs jau pagājušā gada vasarā piedāvāja tiesai Sprūdu izlaist brīvībā pret drošības naudu vai arī noteikt mājas arestu. Arī šodien aģentūrai LETA Rozenbergs apliecināja, ka tiesai vairākkārt piedāvāts noteikt drošības naudu. Ņemot vērā mantisko stāvokli, kāds radies pēc finanšu līdzekļu aresta, Sprūds bijis gatavs maksāt ievērojami mazāku summu.
Advokāts pauda cerību, ka jautājums par drošības naudas iemaksu atrisināsies nedēļas laikā.
Drošības nauda ir viens no likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem. Drošības nauda ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikta naudas summa, lai nodrošinātu apsūdzētā ierašanos uz procesuālo pienākumu izpildi. Drošības naudas apmēru nosaka procesa virzītājs, ievērojot noziedzīga nodarījuma raksturu un ar to radīto kaitējumu, personas mantisko stāvokli, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru.
Drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita persona. Ja apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ieskaitāma valsts budžetā.
Šī ir lielākā drošības naudas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē. Šādu summu pērn Rīgas apgabaltiesa noteica arī citā lietā apsūdzētajam uzņēmējam Borisam Rjazanskim, bet pirms tam vislielākā drošības nauda bija noteikta bijušajam "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim - 400 000 eiro. Par abiem šādas summas valsts kontā tika iemaksātas.
Tiesa par drošības līdzekli šodien lēma trīs stundas, salīdzinoši iepriekšējās reizes tas tika darīts vairāk nekā sešas un pat astoņas stundas.
Sprūds apcietinājumā atrodas kopš pagājušā gada jūnija sākuma.
Kā ziņots, nesen prokuratūra Sprūdam uzrādīja apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sprūdam inkriminē aptuveni miljons eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu. Sprūda advokāte Sandra Sleja iepriekš norādīja, ka Sprūds pozīciju nav mainījis un savu vainu inkriminētajā noziegumā neatzīst.
Lietā apsūdzētas vēl piecas personas, tostarp, finansists Jorens Raitums, kuram inkriminē izspiešanu un nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Tāpat apsūdzētā statusā ir bijušais administrators Ilmārs Krūms.
Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka lietā apsūdzēti arī būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms, uzņēmējs Guntars Slišāns, kā arī Īrijas pilsonis, uzņēmējs Timotijs Kellijs.
Valsts policija paziņojumā presei par lietas nodošanu prokuratūrai apsūdzību celšanai rakstīja, ka 2016.gadā, izmantojot "Trasta komercbankas" likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.
Janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt "Trasta komercbankas" kreditoru naudu.
Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.
Jau ziņots, ka 2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.
Tika aizturētas sešas personas, no tām trīs personām tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Šobrīd apcietinājumā atrodas vairs tikai Sprūds.
