Skandalozā miljonāra māja par kuģi pārvērtās tikai pēc tam, kad būvvalde to pavēlēja nojaukt
Pāvilostas dome jau 2011. gadā pieprasīja SIA „Alco” jeb miljonāram Argodam Lūsiņam nekavējoši pārtraukt „mājas-kuģa” būvniecību, bet to neizdevās apturēt gan tiesas lēmuma, gan augstākstāvošo Rīgas institūciju samudžināto likumu skaidrojumu dēļ. Jāuzsver, ka „māja-kuģis” Kuģu reģistrā tika reģistrēts tikai pēc tam, kad pašvaldība to bija aizliegusi būvēt.
Pirms teju pieciem gadiem Kurzemes apgabaltiesa savā spriedumā norādīja, ka „minējumam, ka kuģis, iespējams, varētu tikt izmantots dzīvošanai, nav pamatojuma, bet iespējai konkrētajā vietā kuģi ielaist ūdenī izskatāmajā lietā nav nozīmes” un atļāva SIA „Alco” turpināt būvēt kuģi-pontonu, kas nu izrādījusies par ekskluzīvu atpūtas māju Baltijas jūras stāvkrastā.
Te jāpiebilst, ka miljonārs jau nesankcionēti stāvkrastā bija uzsācis savas mājas būvniecību, un tikai pēc tam tā tika reģistrēta Kuģu reģistrā, lai, izmantojot likumu nepilnības, nevajadzētu pārtraukt būvi. Būvvalde dīvaino būvi pieprasīja pārtraukt būvēt 2011. gada 1.oktobrī, bet Kuģu reģistrā tā parādījās tikai pusotru mēnesi vēlāk.
Pāvilostas novada būvvaldes lietvede un teritorijas plānotāja Dace Baumane portālam Jauns.lv pa punktam vien izskaidroja, kāpēc jau pirms vairākiem gadiem nav panākta „būvniecības stadijā esošā pontona” uzsliešana:
„Objekts atrodas uz valsts zemes - nekustamajā īpašumā „Jūras piekrastes josla” Pāvilostas novada Sakas pagastā pie robežas ar nekustamo īpašumu „Oļi”, kura īpašnieks ir SIA “Alco”.
* 2011. gada 1. oktobrī Liepājas reģiona novadu būvvalde sastādījusi pārbaudes atzinumu par nekustamā īpašumā „Oļi” novietotu metāla konstrukciju – būvi būvniecības stadijā un blakus novietoto vagoniņa tipa būvi, kuri atrodas krastu kāpu aizsargjoslā. Atzinumā noteikts nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz pašvaldības lēmuma pieņemšanai un līdz 31. oktobrim SIA „Alco” sniegt paskaidrojumu par būvniecības noteikumu pārkāpumu;
* 2011. gada 20. oktobrī Valsts vides dienesta Liepājas reģionālā pārvalde pārbaudes aktā norāda, ka pārbaude veikta pamatojoties uz Pāvilostas novada domes un būvvaldes iesniegumiem. Pārvalde ierosina administratīvo lietvedību, jo ir pārkāpts Aizsargjoslu likums un uzdod SIA „Alco” novākt uzstādītas konstrukcijas;
* 2011. gada 9. novembrī būvvalde par paskaidrojuma nesaņemšanu atkārtoti uzaicina SIA „Alco” ierasties būvvaldē, lai sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu;
* 2011. gada 13. decembrī Pāvilostas novada dome saņem SIA „Alco” iesniegumu par skaidrojumu sniegšanu, vai saskaņā ar Sakas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, tauvas joslā ir atļauts pārziemot, būvēt vai remontēt laivas un/vai kuģus;
* 2012. gada 10. janvārī Pāvilostas novada pašvaldība izsūtīja vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Zemkopības ministrijai un Valsts vides dienestam un lūdza sniegt skaidrojumu par pontona tipa kuģa būvi, vai jāveic kādi ietekmi uz vidi novērtējumi, par aizliegumu novietot jebkādas konstrukcijas aizsargjoslā;
* 2012. gada 10. janvārī Pāvilostas novada pašvaldība saņēma Satiksmes ministrijas izziņu, ka Latvijas Kuģu reģistrācijas grāmatā 2011. gada 15. novembrī ir reģistrēts būvniecības stadijā esošs kuģis;
* 2012. gada 24. janvāra vēstulē pašvaldībai Valsts vides dienests skaidro, ka īpašuma „Oļi” tauvas joslas (un arī visā krasta kāpu aizsargjoslas) teritorijā ir aizliegts izvietot kuģus to pārziemošanai vai remontam, kā arī būvēt kuģi;
* 2012. gada 2. februāra vēstulē Zemkopības ministrija sniedz viedokli, ka saskaņā ar Zvejniecības likumu kuģu piestāšana, izkraušana un pagaidu uzglabāšana, kā arī kuģu pārziemošana, būve vai remonts tauvas joslā ir atļauta pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku;
* 2012. gada 10. februārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbildē skaidro, ka gadījumos, kad tiek konstatēta pretruna starp vienāda juridiska spēka normatīvajiem aktiem, spēkā ir jaunākais normatīvais akts, konkrētajā situācijā piemērojama Aizsargjoslu likuma ierobežojošā norma;
* 2012. gada 14. februāra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vēstulē izteikts tikai komisijas kā likumdevēja komisijas viedoklis, kas nav saistošs citām personām. Komisija atzīst, ka šajā gadījumā ir sarežģīta divos likumos – Zvejniecības likumā un Aizsargjoslu likumā – noteiktā regulējuma piemērošana un interpretācija. Komisija norāda, ka nosūtīs ministrijām ierosinājumu izvērtēt, vai nav nepieciešami precizējumi Zvejniecības likumā;
* 2012. gada 22. februārī Pāvilostas novada pašvaldība SIA „Alco” paskaidro, ka pēc atbilžu saņemšanas ministrijām uzskata, ka konkrētā gadījumā īpašuma „Oļi” teritorijā nav atļauts pārziemot, būvēt vai remontēt laivas un/vai kuģus;
* 2013. gada 6. martā Satiksmes ministrija atbildē „Par būvniecības stadijā esošo kuģi” skaidro, ka Kuģošanas drošības inspekcijas apsekošanas akta atzinums atļauj reģistrēt pontonu Latvijas kuģu reģistrā un Jūras administrācijas kompetences ietvaros ir izpildītas normatīvajos aktos norādītās prasības par pontona reģistrāciju Kuģu reģistrā. Satiksmes ministrija norāda, ka speciālas vietas izvēle kuģa būvniecībai nav ne Satiksmes ministrijas, ne Jūras administrācijas kompetencē;
* 2013. gada 6. februāra Administratīvās tiesas Liepājas tiesu nama spriedums nosprieda: „Atcelt Valsts vides dienesta ģenerāldirektora 2012. gada 28. marta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu, (kas ierosināta pret SIA „Alco”);
* 2013. gada 11. aprīlī Kurzemes apgabaltiesas krimināllietu tiesas spriedums nosprieda: „Administratīvās rajona tiesas spriedumu atstāt negrozītu, bet Valsts vides dienesta sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams”.
Te arī jāpiebilst, ka tiesa savā spriedumā norādījusi: „...kuģis nav būve, kurai nepieciešama būvatļauja un saskaņošana ar būvvaldi”.”