Latvijā mājas-kuģus praktiski var būvēt, kur vien ienāk prātā

Mūsu valdības vīri un likumdevēji atģidušies, ka veikli darboņi var veiksmīgi apiet likumus un sev uzbūvēt šikus apartamentus aizsargājamās teritorijās, neizprasot būvatļaujas un nemaksājot nodokļus. Izrādās, ka Latvijā teju vai ikviens - ja ir nauda un izmanība - drīkst uz plosta savā dīķī uzcelt kaut vai divstāvu māju, un nodokļi nebūs jāmaksā, būvvalde var iet „bekot”, jo pēc likuma tā nav būve, bet gan peldošs objekts, kas nav pat jāreģistrē Kuģu reģistrā, ja to visu laiku „būvē”.

Pie tam Latvijas likumdošanā pat nav formulēts tāds jēdziens kā „peldošā māja” (Rīgas pašvaldības noteikumos gan ir pieļauta peldmājas esamība, bet valsts mērogā gan ne). Tāpat arī īsti neviens neuzrauga peldbūvju būvniecību un reģistrēšanu.

Piemēram, Rīgā peldmājai nav jāizstrādā detālplānojums, ja to izvietoto krastā iepretim teritorijai, uz kuras atļauta privātmāju būve. Savukārt Baltijas jūras krasta tauvas joslā šādu peldošu konstrukciju var novietot, ja tas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Ja pašvaldība nav noteikusi šai tauvas joslai īpašu statusu, tad tajā „peldošas konstrukcijas” var būvēt uz nebēdu.

"Komentēt nevaram!"

Tas, ka Pāvilostas māja-kuģis radījis pamatīgu sajukumu mūsu valdības galvās un viņi nezina, ko darīt, liecina ekonomikas ministra Arvila Ašeradena pirmdien, 22. janvārī, šai sakarā paustais, ka „nelikumīga būvniecība ir jākonstatē būvinspektoriem” un „ja kādā pašvaldībā būvinspektori netiek galā, tad viņi var vērsties Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB)”. Savukārt šai pašā dienā, kad Jauns.lv BVKB jautāja, kā mūsu likumdošana regulē vai neregulē peldošo māju jautājumu un kā tās tiek reģistrētas, kādi nosacījumi jāievēro un kādi normatīvi visu to nosaka, BVKB sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Korba portālam Jauns.lv atbildēja: „BVKB kompetencē ir publiskās ēkās, tādēļ šo komentēt īsti nevaram”.

Otrdien, 23. janvārī, notika Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kurā sprieda par to, lai Latvijā vairs neatkārtotos tik absurdas situācijas kā ar Ulmales māju-kuģi. Savukārt trešdien, 24. janvārī, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) notika sanāksme, kurā lēma par nepieciešamajām likumdošanas izmaiņām. Toties ministru prezidents Māris Kučinskis izdevis rezolūciju, kurā VARAM uzdots divu nedēļu laikā izskaidrot situāciju un nākt klājā ar priekšlikumiem saistībā ar māju-kuģi. Tā kā drīzumā izmaiņas ir gaidāmas. Bet kāda ir pašreizējā situācija?

Detālplānojumu var neizstrādāt

Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns portālam Jauns.lv teica: „Saskaņā ar Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (RTIAN) peldmāja ir peldoša būve ar dzīvojamo funkciju, kas izmantojama vienai mājsaimniecībai un izvietojama akvatorijā pie attiecīgi izbūvētas krastmalas. Savukārt peldmājas novietošanu regulē RTIAN sadaļa, kas nosaka, ka peldošu būvju un kuģošanas līdzekļu ar publiskām funkcijām (viesnīca kuģošanas līdzeklī, kultūras objekts, sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības objekts un citām, kas tieši saistīts ar ūdens izmantošanu) izvietošana atļauta RTIAN Plānojuma plānā  norādītajās peldošu būvju un peldmāju teritorijās, izstrādājot detālplānojumu.

Detālplānojumu var neizstrādāt piestātnēm ar ietilpību līdz četriem mazizmēra kuģošanas līdzekļiem pret zemesgabaliem, uz kuriem atrodas savrupmājas vai atļauta savrupmāju izbūve. Tāpat detālplānojumu var neizstrādāt, ja piestātni veido persona, kuras īpašumā vai valdījumā ir piestātnes funkcionēšanai nepieciešamā sauszemes teritorija. Detālplānojumu neizstrādā arī gadījumos, kad tiek rekonstruēta jau esoša piestātne.

Ja nekustamā īpašuma īpašnieks savā īpašumā (ūdenskrātuvē) iecerējis izbūvēt peldmāju, projektēšanas un būvniecības stadijā tāpat būs jāņem vērā izvirzītie nosacījumi, piemēram, attiecībā uz ūdensapgādi, kanalizāciju un tā tālak, kas varētu būt daudz sarežģītāk, nekā izbūvēt būvi ar piesaisti zemei”.

Peldbūvju būve nav Vides ministrijas kompetnece

VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Laura Jansone Jauns.lv pauda: „Latvijas normatīvajā regulējumā ir noteikts īpašuma tiesības aprobežojums - tauvas josla, kuras mērķis ir nodrošināt iespējas sabiedrībai izmantot un piekļūt publiskajiem ūdeņiem. Šajā likumā noteikts,  ka tauvas joslā laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts ir atļauta pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku. Savukārt šā panta astotā daļa nosaka, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, kā arī zvejnieku un ūdenstūristu apmetņu ierīkošana atļauta, ja tas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Noteikumi definē situāciju, kur peldbūve fiziski atrodas ūdenī, nevis tiek būvēta. Peldbūvju būvniecība un reģistrēšana nav VARAM kompetence”.

Likumdošanā nav jēdziena "peldošās mājas"

Savukārt Latvijas Jūras administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne mums skaidroja: „Latvijas likumdošanā nav tāds jēdziens kā „peldošās mājas”, ir „peldošas konstrukcijas”, un par tām tiek runāts Jūras kodeksā. Kuģu reģistrā saskaņā ar Jūras kodeksu ir jāreģistrē peldošas konstrukcijas (peldošie doki, peldošās darbnīcas, peldošās degvielas uzpildes stacijas, debarkaderi (upju kuģu piestātnes), kravas pontoni). Uz šīm peldošām konstrukcijām attiecina tās normas, kas ir piemērojamas kuģiem. Savukārt, tādu peldošo konstrukciju reģistrācija, kuras paredzētas noteiktu darbu veikšanai uz ūdens, bet nav iepriekš minētās konstrukcijas, nav obligāta. Šādas peldošās konstrukcijas, pamatojoties uz īpašnieka iesniegumu, var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja tās pilnīgi izvietotas Latvijas teritorijā. Šādas reģistrācijas vienīgais mērķis ir aizsargāt ar peldošajām konstrukcijām saistītās tiesības. Peldošās konstrukcijas nav uzskatāmas par kuģiem Jūras kodeksa izpratnē, lai arī tām var būt piemērojamas tās pašas tiesību normas, kas kuģiem”.