Jānis Jurkāns Maskavas avīzei žēlojas par Latviju un pauž, ka Krima – tā ir Krievija
foto: Edijs Pālens/LETA
Bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns Krievijā nācis klajā ar paziņojumu, kas ir klajā pretrunā ar Eiropas Savienības politiku: Krima esot Krievijas sastāvdaļa, un par to vairāk nav vērts runāt!
Politika

Jānis Jurkāns Maskavas avīzei žēlojas par Latviju un pauž, ka Krima - tā ir Krievija

Elmārs Barkāns

Kasjauns.lv

Atjaunotās Latvijas pirmais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns sniedzis interviju Maskavas laikrakstam „Izvestija”, kurā paziņojis, ka Krimas jautājums ir atrisināts un par to diskutēt vairs nav vērts – Krima ir Krievijas sastāvdaļa, un viss! Savu pozīciju portālam Kasjauns.lv Jurkāns atteicās komentēt.

Jānis Jurkāns Maskavas avīzei žēlojas par Latviju ...

Jurkāns šomēnes bija kārtējā starptautiskā Valdaja diskusiju foruma, kurā piedalījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, goda viesis, kurā eksministrs izklāstīja savas domas par Latvijas sadarbību ar Krieviju, Ukrainas krīzi, ekonomiskajām un korupcijas problēmām. Viņš arī sniedza interviju „Izvestija”, kuras sākumā jau paziņoja, ka pēc tās viņu Latvijā sagaidīs ar naidu („v štiki” – kr.). Tajā viņš paudis diametrāli pretēju pozīciju Latvijas un Eiropas Savienībai politikai attiecībā pret Krievijas okupēto Krimu:

„Krimas jautājums ir atrisināts, un pie tā vairs nav nepieciešams atgriezties. Krima – tā ir Krievija. Te nav ko tirgoties, priekšlikums par kaut kādām finansiālajām kompensācijām, ko nesen izteica Čehijas prezidents Milošs Zemans, ir bezjēdzīgs. Jāatrisina konflikts Ukrainas austrumos. Šeit, manuprāt, Rietumiem vajadzētu vienoties ar Krieviju: Krievija garantē Ukrainas vienotību apmaiņā pret to, ka Rietumi nevilks Ukrainu NATO sastāvā, ievērojot Maskavas nacionālās intereses”.

Vienlaikus viņš pažēlojās par savu dzimteni: Latvija esot ļoti korumpēta un nabadzīga valsts, kura 27 gadu laikā pēc neatkarības atgūšanas neko nav sasniegusi. Tādēļ esot nepieciešams jauns politiskais spēks, kas Latviju padarīs nevis par Eiropas Savienības sētmali, bet gan par patiesi neatkarīgu valsti.

Fantazējot par to, ko viņš darītu, ja atkal kļūtu par Latvijas ārlietu ministru, Jurkāns teica: „Pirmām kārtām es brauktu uz Maskavu un sāktu dialogu ar Krieviju. Jo starptautiskās drošības atslēgas atrodas Kremlī, neatkarīgi no tā, kas ir pie valsts galvgalī. Zinu, kādus soļus ir jāsper Latvijai un ko mēs gaidām no Maskavas, lai mūsu pozīcijas satuvinātos. Piemēram, Krievija varētu nosodīt Staļina laika deportācijas un atzīt Latvijas varmācīgo inkorporāciju, neminot vārdu „okupācija”. Savukārt Rīgai jāmaina likumdošana un jāatļauj vēlēšanās balsot nepilsoņiem, jāvienkāršo pilsonības iegūšanas procedūra. Latvijai jāatrisina divkopienu valsts problēma. Ja mēs 27 gadus krievus, kas dzīvo Latvijā, saucam par svešiem, tad beigu beigās viņi par tādiem arī kļūst”.

Portāls Kasjauns.lv vēlējās no Jurkāna uzzināt viņa pozīcijas sīkāku argumentāciju un vai tik tiešām eksministrs pēc atgriešanās no lielās austrumu kaimiņzemes sagaidīts „v štiki”. Tomēr Jurkāns principā attiecās runāt ar Kasjauns.lv un atslēdza tālruni.

Tikmēr sociālajos tīklos cilvēki izsaka nosodījumu Jurkāna sentencēm: