Pārsimts ļaužu atvadās no estrādes leģendas Ojāra Grinberga. FOTO
Rīgas Krematorijas Lielajā zālē simtiem radu, draugu, kolēģu un Ojāra Grinberga talanta cienītāju teica ardievas aizsaulē aizgājušajam estrādes dziedātājam. Ojāra dzīvība 73 gadu vecumā pēc smagas slimības aprāvās 22. aprīlī.
Atvadīšanās ceremonija sirsnīgā gaisotnē noritēja Krematorijā, bet pēcāk Ojāra pīšļi tika guldīti Raiņa kapos. Atvadīties no Ojāra ieradās Maestro Raimonds Pauls ar kundzi Lanu, labākais draugs, Gunārs Meijers, mūziķi Viktors Lapčenoks, Margarita Vilcāne, Žoržs Siksna, Kārlis Ārgalis-Straumēns, Uldis Marhilēvičs, Normunds Jakušonoks, Guntars Račs un daudzi citi.
Ojārs Grinbergs dzimis 1942. gada 19. novembrī Rīgā, mācījies Rīgas 24. vidusskolā. Dziedāt viņš sācis Rīgas Filca klubā. Mācījies Rīgas 24. vidusskolā, no 15 gadu vecuma strādājis rūpnīcā „Spars”. 1961. gadā sācis dziedāt TTP estrādes ansamblī, 1963. gadā sācis strādāt Rīgas Vagonu rūpnīcā. Dziedājis dažādos Rīgas restorānos un klubos.
1964. gadā Grinbergs tika iesaukts Padomju armijā, kur dziedāja karavīru ansamblī „Zvaigznīte”, ar kuru 1966. gadā uzvarēja „Liepājas dzintarā”. Pēc dienesta viņu uzņēma Rīgas estrādes orķestra sastāvā, kur viņš darbojās līdz tā darbības beigām 1974. gadā. 1973. gadā viņš sācis dziedāt Filharmonijas ansamblī (pazīstams arī kā Ulda Stabulnieka ansamblis). Viņa izpildītās dziesmas divas reizes uzvarējušas „Mikrofona” dziesmu aptaujā: „Dziesma nenosalst” 1969. gadā un „Teic, kur zeme tā” (kopā ar Noru Bumbieri, Margaritu Vilcāni un Viktoru Lapčenoku) 1971. gadā.
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Ojārs Grinbergs pievērsās politikai, 1995. gadā tika ievēlēts 6. Saeimā no tautas kustības „Latvijai” saraksta. 1997. gadā pievienojās „demokrātiskās partijas „Saimnieks" Saeimas frakcijai. 1998. gadā 7. Saeimas vēlēšanās viņš pārstāvēja jau Nacionālā progresa partiju, taču netika ievēlēts.
Ojārs Grinbergs ar kompozīciju „Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu”
