Latvijā pliki, riebjas himna, nepatīk šī valsts... Jaunā mode - neieredzēt savu zemi

Latvijas drošībnieki teic, ka rūpīgi seko līdzi ietekmes aģentu teiktajam, bet viņu personības publiski neatklāj. Mēs par viņu eksistenci varam spriest tikai pēc izteikumiem publiskajā telpā, kuri pēdējos gados ir pieņēmušies spēkā. Atmodas laikā tādus sauca vienkārši par interfronti un norobežojās.  

Labāk padziedāsim...

Tagad viņi neslēpjas, runā atklāti, viņu uzdevums nav nozagt valsts noslēpumus, bet gan pilienu pa pilienam ietekmēt sabiedrisko domu, mūsu gadījumā – Krievijai par labu. Viņi neredz nekādus Latvijas panākumus, ne eksportā, ne skolēnu uzvaru starptautiskā mācību olimpiādē vai mūsu celtnieku uzbūvētu ciemu Zviedrijā – te viss ir slikti, un saule spīd tikai austrumos, tur nezog un plaukst vieda apgarotība.

Nevar apgalvot, ka šie kultūras un biznesa aprindu pārstāvji noteikti ir Federālā drošības dienesta aģenti, taču viņu darbošanās strādā vienā virzienā. Karš Ukrainā? Režisora arests? Opozīcijas vajāšana? Par to nerunāsim, labāk padziedāsim šovā Krievijā vai festivālā Jūrmalā...

Parastākā pieeja: noniecinājums

Drošības policijā atzīst, ka propaganda ir viens no būtiskiem instrumentiem Krievijas politisko mērķu sasniegšanai. Latvijas informatīvajā telpā to izplata kā koordinētu pasākumu kopumu, izmantojot gan žurnālistikas piesegu, gan tā dēvētos ietekmes aģentus.

Visbiežāk tam noder kultūras un izklaides pārstāvji.
Šie aģenti apzināti un mērķtiecīgi Latvijas informatīvo telpu piepilda ar Kremļa propagandai izdevīgiem tendencioziem vai klaji nepatiesiem vēstījumiem, un fašisma atdzimšana vairs nav vienīgais sauklis. Piemēram:
* Latvija ir NATO un ASV marionete, kas var tikt izmantota kā platforma uzbrukumam pret Krieviju, un tāpēc Krievija ir tiesīga īstenot visus nepieciešamos pasākumus sevis aizstāvībai;
* Latvija ir neizdevusies, ekonomiski vāja valsts, kurai bez Krievijas atbalsta nav nākotnes;
* Latvija ir nejauša valsts, kas nespēj apmierināt savu iedzīvotāju vēlmes un vajadzības;
* Latvijas tautsaimniecības attīstība un politiskā stabilitāte ir atkarīga no labām attiecībām ar Krieviju;
* Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar Krieviju, un PSRS sniegtais ieguldījums Latvijas ekonomiskajā attīstībā ir tam pierādījums.

Vairāki desmiti

“Šobrīd ir iespējams runāt par vairākiem desmitiem šādu potenciālo ietekmes aģentu. Tās ir personas, kuras ikdienā uzdodas par dažādu jomu (piemēram, vēsturniekiem, žurnālistiem, politologiem, izglītības darbiniekiem) speciālistiem vai daudzprofilu ekspertiem vai ir citādi sabiedrībā populāras un pazīstamas personas – visbiežāk kultūras vai izklaides jomas pārstāvji,” izsakās Drošības policijā, konkrētus vārdus neatklājot.

Līdz šim veiktā analīze liecinot, ka ietekmes aģentiem ir uzticēta “sava unikālā funkcija Latvijas informatīvās telpas ietekmēšanai atbilstoši Krievijas ģeopolitiskajām interesēm, tādējādi pielāgojoties noteiktas auditorijas segmentam atkarībā no tās mediju patēriņa paradumiem vai uzskatiem”.

Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis teic, ka drošības dienesti šādos gadījumos cīnās, liedzot pielaidi valsts noslēpumam, kas šovbiznesa pārstāvjiem gan parasti nav vajadzīga.

Tomēr pielaidi un līdz ar to arī amatu zaudēja ilggadējā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Kā viens no iemesliem minēta viņas ciešā draudzība ar bijušo čekas darbinieku, Krievijas gāzes importa uzņēmuma Itera Latvija prezidentu Juri Savicki.

Noderīgie idioti

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ietekmes aģentus apzīmē vienkārši – noderīgie idioti.
Atkārtojot vienu un to pašu, tiek radīts iespaids par šo vēstījumu daudzskaitlīgumu, lai tiem piešķirtu augstāku ticamību, lielāku nozīmi. “Ilgtermiņā šī Kremļa ietekmes aģentu darbība Latvijā rada nozīmīgus riskus nacionālajai drošībai,” uzskata Āboltiņa.

Drošības policija regulāri informē Nacionālās drošības komisiju un augstākās amatpersonas par apdraudējumiem, ko rada šādi vēstījumi. Komisija ir informēta par konkrētiem iespējamiem Kremļa ietekmes aģentiem, tomēr šī informācija neesot izpaužama plašākam lokam.

“Latvija ir demokrātiska valsts, un vārda brīvībai ir ārkārtīgi būtiska nozīme,” atzīst Āboltiņa, tomēr uzsverot, ka tā “piemīt personai, to nebauda cita valsts”, un tieši melu un dezinformācijas izplatīšana ierobežo vārda brīvību.

Jāatgādina, ka līdzīgi darbojās PSRS propagandas mašinērija – pacifistu demonstrācijās Rietumeiropā lielākoties gan pulcējās labas gribas cilvēki, tomēr vadības diedziņi un naudas straumīte sniedzās uz padomju vēstniecībām. Un tādas miermīļu parādes pret PSRS iebrukumu Afganistānā nebija vērojamas.

Tā viņi runāja

Nepatīk šī valsts
Elīna Maligina (agrāk – Dzelme), farmācijas uzņēmuma "Silvanols" valdes priekšsēdētāja, bijusī Dailes teātra aktrise šomēnes intervijā žurnālā "Santa": “Man ir kauns no savas valsts. To vari droši rakstīt. Jā, man nepatīk šī valsts, patriotisku jūtu man nav nemaz.”

Kopš kopdzīves ar "Olainfarm" valdes priekšsēdētāju Valēriju Maliginu pastāvīga viešņa Krievijas dienas svētkos. Kā būs turpmāk, grūti spriest, jo šī laulība jūk – nesen, atrazdamies Vīnē, Maligins sievu esot piekāvis, raksta portāls sejas.lv. Austrijas tiesa aizliegusi vīram tuvoties sievai. Maligina atzinusi: “Tā visa ir patiesība.” Turpretim Maligins teic, ka nekad nav sitis Elīnu un kriminālprocess pret viņu Austrijā nav uzsākts.

Putina Krievija par paraugu
Imants Kalniņš pirms pāris gadiem Krievijas TV kanālā Rossija pozēja ar dāvanā saņemto T kreklu, ko rotāja Krievijas vadoņa Vladimira Putina portrets un uzraksts: Kareivis bērnam pāri nedarīs.

2013. gadā publicējis atklāto vēstuli: „Man ir nepieņemams un biedējošs tas, kas šodien notiek Latvijā. Es meklēju pasaulē pēc tiem, kas cenšas tam pretoties. (..) Kā mūsu kaimiņvalsts Krievijas prezidents Vladimirs Putins neļauj savu valsti pārvērst par iebraucamo vietu, par krogu vai spēļu namu, kur katrs var nākt ar savu dziesmu grāmatu un, kam vien nav slinkums, izrādīties un, kazi, varbūt, ja palaimējas, ieraust ko savā kabatā.”

Lūdz Krievijas iebrukumu
Dziesminieks Kaspars Dimiters 2016. gadā: “Lūdzu Dievu, lai Krievijas karaspēks pēc iespējas ātrāk šos NATO apsargātos sātanistus no Latvijas padzen – kamēr mūsu bērni un mazbērni ar varu vēl netiek piespiesti izvēlēties kļūt par dzimumkropļiem.”

Latvijā pliki
Maskavā kino mākslu studējošā dziedātāja Liene Greifāne 2016. gada nogalē: “Latvijā iedzīvotājus izģērbj plikus, bet Krievijā izturas kā pret cilvēkiem.”

Riebjas himna
Režisors un aktieris Regnārs Vaivars aprīlī feisbukā ievietoja video ar LPSR himnu un ierakstīja: “Daudz jaudīgāka kompozīcija par Dievs, svētī Latviju.” Viņš arī izteica vēlmi satikt tos cilvēkus, kuri ir atbildīgi par Latvijas himnas izvēli. “Nosauciet viņu uzvārdus, jo viņi ir pelnījuši, lai viņus atskalda vārtrūmē!”